Atgriezties pie raksta

Šuplinska uzteic Ogres 1.vidusskolu

Aptuveni 3% jeb 5000 skolēnu trūkt tehnoloģiskā nodrošinājuma attālinātām mācībām, intervijā portālam "Delfi" atzina izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP).


 

Politiķe stāstīja, ka savulaik tikusies ar pašvaldībām, kas apzināja skolu iespējas nodrošināt mācības attālinātā veidā. Tagad šie dati tiek izmantoti, ņemot vērā izsludināto ārkārtējo stāvokli, kas līdz 14.aprīlim paredz mācības skolās un augstskolās attālināti.


Ministre skaidroja, ka skolas apliecinājušas, ka tām ir gana labs tehnoloģiskais nodrošinājums, tomēr zināms, ka ir astoņas skolas, kas nelieto nevienu no digitālajiem rīkiem. Izglītības un zinātnes ministrija pašlaik strādā ar šīm skolām un mudina šonedēļ ieviest vismaz pamatsaziņas elektroniskos rīkus.


Pēc ministrijas datiem, 5000 skolēnu ir problēmas tapt sasniegtiem kādā no tehnoloģiskajiem veidiem. Ministrijas dati liecinot, ka 10.-12.klašu posmā ir 300 šādu jauniešu, bet posmā no 6. līdz 9.klasei - ap 2000 šādu skolēnu.


Ministre sacīja, ka attiecībā uz pamatskolēniem tiek meklētas alternatīvas un, iespējams, sadarbībā ar "Latvijas mobilo telefonu" šiem jauniešiem uz laiku lietošanā piešķirs planšetes. "Runa ir par 2000 planšetēm, bet tas ir sarunu process. Kad būs zināmi rezultāti, tad par tiem informēsim sabiedrību," pauda ministre.


Šuplinska stāstīja, ka vakar tikusies ar Ekselences konkursa skolotājiem rīkotājiem, kas prezentēja savas stundas. Ministre konsultējās ar šiem pedagogiem par to, kā veiksmīgi organizēt attālināto mācību procesu.


Ministre skaidroja, ka katrai skolai tiks nogādātas ministrijas vadlīnijas, tomēr katrai skolai jābūt savam konkrētam plānam, kā rīkoties. Šuplinska uzteica Ogres 1.vidusskolu un Siguldas Valsts ģimnāziju, kas jau izveidojušas mācību plānu pa nedēļai.


"Šis ir laiks izaicinājumam, bet arī iespēju laiks, tāpēc aicinām skolotājus nepārstrādāties un respektēt, ka skolēns šai attālinātajā situācijā ir pirmoreiz," pauda Šuplinska. Viņa aicināja pedagogus pārskatīt mācību saturu un izmantot uzdevumus, ko var starppriekšmetu saiknē nodrošināt vairāki skolotāji, kā arī neaizrauties ar mājasdarbu uzdošanu un atzīmju likšanu pēc katra uzdevuma.


Kā ziņots, no piektdienas līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.


Piektdien tika nolemts skolās un augstskolās mācības organizēt attālināti, savukārt sestdien notikušajā Krīzes vadības padomes un valdības kopsēdē tika nolemts, ka no 16.marta pirmsskolas izglītības iestādēm un iestādēm, kas nodrošina bērnu uzraudzības pakalpojumu, jānodrošina dežūrgrupu darbība, lai nepieciešamības gadījumā nodrošinātu pirmsskolas pakalpojumu sniegšanu vecākiem, kas paši nevar nodrošināt bērnu pieskatīšanu.


Tāpat tika nolemts, kas neatkarīgi no to apmeklētāju skaita ir aizliegti visi sabiedrībai publiski pieejami svētku, piemiņas, izklaides, kultūras, sporta, atpūtas pasākumi, kas tostarp notiek naktsklubos un diskotēkās, kā arī aizliegtas sapulces, gājieni, piketi un reliģiskās darbības veikšanas pulcējoties.


Tāpat valdība lēma ierobežot neorganizētu pulcēšanos kultūras, izklaides, atpūtas, sporta un reliģisko norišu vietās līdz vairāk nekā 50 cilvēkiem vienlaikus, kā arī lēma par citiem ierobežojumiem.

Materiāls drukāts no portāla Ogrenet: http://www.ogrenet.lv/ogre/kultura/46402

18. martā, 10:52, Kultūra un izglītība
Leta

Jaunākie komentāri

technikis • 18. martā, 22:53
Domāams, ka tālmācība uzrausie uz to pašu ko e-veselība. Ir jāsaprot, ka vispārēja tālmācība ir pavisam savādāka lieta. Te vajadzīga veidot programmatūras moduli, kas būtu skelets autonomai apmācībai un kuam būtu vienots (standartizēts) interfess ar skolu un ministriju sistemātiskai mācību uzdevumu nosūtīšanai, zināšanu kontrolei un uzraudzībai, eksaminēšanai. Šāds modulis tiktu attālināti uzpildīts ar apmācamo vielu, konkrētās vielas novērtēšanas kritērijiem (iespējams arī metodēm). Moduļa struktūrā vajadzētu iestrādāt zināmu pielāgošanās mehānismu apmācāmā individuālajām vielas apgūšanas raksturlielumiem. Saprotams ka moderni būtu perspektīvā piešķirt modulim zināmu mākslīgo intelektu. Tas dotu skolotājiem vienkāršak uzpildīt (apmācīt) moduli vajadzio informāciju u.tt. Modulis zināmu laiku darbotos autonomi ar apmācamo, sistemātiski novērtētu apgūto vielu, kā saka pa visu laukumu. Ik pēc noteikta laika varētu nomainīt, papildināt moduli ar jaunu mācību vielu. Nu tad ministra kundze pie darba! Latvijas jaunatne jau gaida pie datoriem! Redzu, ka Ogres 1. vidusskola jau berzē rokas. A mēs tik banāni un banāni.Nav ko atbalstīt nerentablos uzņēmumus. Miljards jāiegulda izglītīā un IT nozarē, citādi vīuss mūs visus nokodīs ja ne šis tad nākamais.
. • 18. martā, 13:40
bāc, bet Šuplinska tač ir no JKP, kā tad viņas vārdu vispār atļāvās šajā Helmaņa lapelē vispār publicēt ?:):)
:( • 18. martā, 12:51
ko nespēj varens diktators, to spēj parasts vīruss

Pievienot komentāru

        
 

Ogrenet