Atgriezties pie raksta

Muzejs ieguvis finansējumu gleznu iegādei

Valsts kultūrkapitāla fonda projektu konkursā atbalstu guvis Ogres Vēstures un mākslas muzeja iesniegtais projekts "Voldemāra Jāņkalniņa gleznu kolekcijas iegāde". Piešķirts finansējums 6820 EUR apjomā 19 gleznu iegādei.

Projekta mērķis ir papildināt Ogres Vēstures un mākslas muzeja gleznu kolekciju  ar Ogres novada mākslinieka Vilhelma Purvīša skolnieka Voldemāra Jāņkalniņa (1914–1990) darbiem un veicināt Ogres novada mākslinieku atpazīstamību. 


Īstenojot šo projektu, būs iespēja bagātināt arī Nacionālo muzeju krājumu ar spilgtu un interesantu mākslinieku, rādot Latvijas mākslas daudzveidību. Tā ir arī iespēja šos darbus saglabāt un publiskot, padarīt zināmus un pieejamus plašākai sabiedrībai.


Ievērojamu Ogres Vēstures un mākslas muzeja krājuma daļu veido mākslas kolekcija, kurā pārstāvēti dažādu autoru un mākslas nozaru mākslinieku darbi. Viens no krājuma komplektēšanas prioritārajiem uzdevumiem ir gleznu kolekcijas veidošana, kas sniegtu vispusīgu ieskatu par Ogres novada mākslu un māksliniekiem. Nozīmīgu kolekcijas daļu veido Vilhelma Purvīša vadītās Dabasskatu meistardarbnīcas audzēkņu  darbi (t.s. V. Purvīša skolēni), jo V. Purvītis ir mūsu novadnieks, dzimis Ogres novada Taurupes pagasta "Vecjaužos". 


V. Jāņkalniņš dzīvoja un strādāja Ogrē no 20. gs. 30. gadiem līdz pat mūža nogalei. Studijas Latvijas Mākslas akadēmijā viņš uzsāka 1936. gadā, kopš 1939. gada sāka piedalīties izstādēs. 1940. gadā tika uzņemts Vilhelma Purvīša Dabasskatu meistardarbnīcā. “Purvīša skola” – tā ir kvalitātes zīme, kas ierakstīta viņa audzēkņu radošajā biogrāfijā, un cauri laiku, varas, māksliniecisko ideju maiņai pavada katru gleznotāju, kas šajā darbnīcā savulaik studējis.


1944. gadā mākslinieku demobilizēja vācu armijā, no kuras viņš dezertēja. 1945. gadā V. Jāņkalniņš atsāka studijas Mākslas akadēmijā, taču tika no tās izslēgts. Iemesls – pievēršanās formālismam, kas tolaik bija visai tipisks veids, kā atbrīvoties no nevēlamiem, "nepareiziem" māksliniekiem. Turpmākajos gados V. Jāņkalniņam bija liegta dalība izstādēs, iespēja eksponēt savus darbus. Pat krāsu un audeklu iegāde sagādāja lielas grūtības.


Neraugoties uz to, ikdienā strādājot par zīmēšanas skolotāju, tika radīts liels skaits mākslinieciski augstvērtīgu, profesionālu darbu. Pēc mākslas speciālistu atzinuma, tie organiski iekļaujas latviešu glezniecības kopainā, papildinot un bagātinot Latvijas mākslas telpu. Latvijas Mākslas akadēmijas profesore Kristīne Ogle atzīst, ka V. Jāņkalniņa daiļrade vērtējama kā augsta līmeņa profesionālais mantojums, kas noteikti pelnījis godpilnu vietu Latvijas mākslas vēstures kopainā V. Jāņkalniņa darbus raksturo vispārinātas pilsētu ainavas  ar cilvēku figūrām, ostu skati ar laivām, stilizētu koku kompozīcijas. Gleznās tumšās kontūras kontrastē ar nelieliem krāsu akcentiem. Vairums darbu atrodas privātkolekcijās Latvijā un ārzemēs, mākslas galerijās.  Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā iekļautas divas gleznas, apliecinot darbu profesionālismu.


Pirmā V. Jāņkalniņa personālizstāde notika vien 1987. gadā, kad viņam bija 76 gadi. Tad mākslinieka darbi kļuva par pārsteidzošu atklājumu mākslas speciālistiem. Tomēr vēl arvien daudziem Latvijas mākslas interesentiem un pazinējiem šī gleznotāja vārds palicis samērā svešs. Tagad, pateicoties projektam, būs iespēja no jauna atklāt šo spilgto un interesanto personību,  saglabāt un publiskot mākslinieka darbus, iepazīstināt ar tiem plašāku sabiedrību.

Materiāls drukāts no portāla Ogrenet: http://www.ogrenet.lv/ogre/kultura/46422

20. martā, 11:46, Kultūra un izglītība
Ogrenet

Par šo rakstu vēl nav saņemts neviens komentārs.

Pievienot komentāru

        
 

Ogrenet