Atgriezties pie raksta

Pūķe pati lēmusi par savu līdz pat 26 latu stundā lielo algu "Dziednīcā"

Pētot statistiku par medicīnas darbinieku algu izmaiņu dinamiku, var konstatēt, ka vidējais atalgojums ārstniecībā nodarbinātām personām visā valstī svārstījies no četriem latiem stundā tā dēvētājos "treknajos gados" līdz nedaudz pieticīgākai likmei – aptuveni Ls 3.30 stundā pagājušajā gadā.

Tomēr daži mediķi pamanījušies iekārtoties stipri vien labāk – Ogres novada domes deputāte Vita Pūķe, paralēli darbam domē, atradusi iespēju piepelnīties kā ārste pašvaldības aģentūrā "Dziednīca", saņemot līdz pat 26 latu stundā lielu atalgojumu (2007.gadā) – tātad, aptuveni sešas reizes vairāk nekā saņēma valsts vai pašvaldības apmaksāts speciālists vidēji Latvijā. Arī finanšu krīzes gados, kad visa valsts bija spiesta "savilkt jostas", Pūķes algas apjoms nav bijis diez ko knapāks – aprēķini liecina, ka ne brīdi viņas alga nav bijusi zemāka par 15 latiem stundā, arī pagājušajā gadā viņas darbs apmaksāts pēc aptuveni šāda paša tarifa. Turklāt, visus šos gadus būdama Ogres novada pašvaldības deputāte, Vita Pūķe pati ņēmusi tiešu līdzdalību šāda apjoma atalgojuma noteikšanā. Pagaidām neoficiāla informācija liecina, ka par šo situāciju visai nopietni sākuši interesēties Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki.


Skaitļi ir pārliecinoši
Atbilstoši Veselības ministrijas 2013.gada 10.maija informatīvā ziņojuma projektam (atrodams Veselības ministrijas mājaslapā internetā šeit) „Finanšu situācija veselības aprūpes jomā” (31.lpp.) ārstniecības personu mēneša vidējā darba samaksa par pilnu slodzi mēnesī 2003.gadā bija Ls 265.00, 2004.gadā – Ls 291, 2005.gadā – Ls 291 līdz Ls 364, 2006.gadā – Ls 418.00 līdz 440.00, 2007.gadā – Ls 574.00, 2008.gadā – Ls 654.00, 2009.gadā – Ls 524.00, 2010.gadā – Ls 524.00, 2011.gadā – Ls 524.00, 2012.gadā – Ls 524.00, 2013.gadā – Ls 524.00.


Savukārt Vitas Pūķes ienākumi par 8 stundu darbu nedēļā pašvaldības aģentūrā "Dziednīca" (par to liecina ikgadējās deklarācijās minētie fakti) 2003.gadā bija Ls 1146.95 (aptuveni Ls 95.00 mēnesī), 2004.gadā – Ls 1943.41 (aptuveni Ls 162.00 mēnesī), 2005.gadā – Ls 3925.02 (aptuveni Ls 327.00 mēnesī), 2006.gadā – Ls 8834.37 (aptuveni Ls 736.00 mēnesī), 2007.gadā – Ls 9707.15 (jeb aptuveni Ls 809.00 mēnesī), 2008.gadā – Ls 10134.57 (jeb aptuveni Ls 844.00 mēnesī), 2009.gadā – Ls 7292.02 (jeb aptuveni Ls 607.00 mēnesī), 2010.gadā – Ls 6307.96 (jeb aptuveni Ls 525.00 mēnesī), 2011.gadā – Ls 6395.51 (jeb aptuveni Ls 532.00 mēnesī), bet 2012.gadā – Ls 5925.73 (jeb aptuveni Ls 494.00 mēnesī). Iepriekš minētais aprēķins par vienas darba stundas apmaksu tikai vēl uzskatāmāk parāda to lielo atšķirību, kāda pastāv, salīdzinot ārstes Pūķes algu ar citu medicīnas jomā nodarbināto nopelnīto. Varbūt kāds izsauksies – nu, lai taču laba speciāliste arī labi nopelna! Nevar jau it kā nepiekrist, tikai šoreiz labā speciāliste nevis labi nopelnījusi, piedāvājot savus pakalpojumus kā labus un izcilus attiecīgā piedāvājumu klāstā, bet gan "labi dziļi" pasmeļoties pašvaldības maciņā, kas bijis iespējams vien tādēļ, ka pati atrodas "labā amatā" šajā pašā pašvaldībā.


Atklāts interešu konflikts
Likums principā neaizliedz domes deputātiem savienot darbu pašvaldībā ar pienākumiem kādā vietējās varas struktūrā, ja tie saistīti ar medicīnisku pakalpojumu sniegšanu. Tomēr citas likmdošanas normas nepieļauj šādu situāciju izmantot patvaļīgi, radot iespēju gūt ievērojamus ienākumus uz novada budžeta rēķina – "Dziednīca" ir 100% pašvaldībai piederošs uzņēmums un tās fiananšu līdzekļi ir visa kopējā novada budžeta sastāvdaļa. Bez kādas īpašas argumentācijas nosakot Vitai Pūķei tik nesamērīgi lielu atalgojumu, rodas visai pamatotas aizdomas, ka šajā gadījumā tas noticis tikai un vienīgi tāpēc, ka pašai Vitai Pūķei bija iespējas šo procesu kontrolēt un vadīt – tieši viņa ir par veselības jautājumiem atbildīgā amtpersona Ogres novadā un neviens lēmums (tai skaitā "Dziednīcā" nodarbināto algu apmērs) nevar tikt pieņemts bez saskaņošanas ar viņu. Bez tam iepriekš minētais amatpersonas statuss pieļauj iespēju jau lēmumprojektu tapšanas stadijā iestrādāt tajos tādas normas, kādas vien vajag. Šajā konkrētajā gadījumā "vajadzēja" noteikt pašai savu algas apmēru, un šī "vajadzība" izradījās visai prāva – vismaz piecas līdz sešas reizes apjomīgāka kā vairumam Latvijā praktizējošo ārstu. Vēlākais domes balsojums jau vairs bija tikai formalitāte, turklāt aculiecinieki atceras, ka pat tajos Pūķe braši cēlusi roku, balsojot "par", nevis pat kaut vai tikai formāli atturējusies no pašas tik dāsnās atalgošanas.


Būtībā no likuma viedokļa šī situācija uzskatāma par klasisku amatpersonas atrašanos tiešā interešu konfliktā – nav tiesību pašvaldības amatpersonai pašai paredzēt savus ienākumus vai jebkādus citus ieguvumus no pašvaldības līdzekļiem. Šajā gadījumā nav svarīgi, vai Vita Pūķe ir laba, pieprasīta vai augsti kvalificēta speciāliste – likums pret visiem ir piemērojams vienādi. Neviens neliedz Vitai Pūķei pašai atvērt savu privātpraksi un pieņemt pacientus, nosakot par šo pakalpojumu sniegšanu tādu cenu, kādu nu vien cilvēki ir gatavi maksāt. Bet šo faktiski no pirksta izzīsto cenu "smelšana" no visu novada iedzīvotāju kabatām nu nekādi neiekļaujas ne likumdošanas, ne jelkādu ētisku normu rāmjos. Turklāt vēl kāda nianse – "Dziednīca" nodrošina ārsti Pūķi ar darba telpām un nepieciešamo inventāru bez jebkādas papildus maksas prasīšanas, tātad savas prakses nodrošināšanai ārstei Pūķei nav jārēķinās ne ar kādiem papildus izdevumiem, kas būtu neizbēgami, ja savus ārstniecības pakalpojumus viņa sniegtu jebkurās citās telpās. Protams, uz iepriekš aprakstītā naudas piešķiršanas fona šis mazais "bonusiņš" šķiet tāds pasīks, bet arī tas liecina, ka amatpersona, izmantojot savu statusu un tā sniegtās iespējas, nodrošinājusi sevi ar maksimāli komfortabliem un ērtiem apstākļiem papildus peļņas gūšanai uz pašvaldības rēķina.


Vai tiks prasīta atbildība?
Līdz šim jau daudzu gadu garumā iepriekš aprakstītā pieeja bija tik ierasta un ikdienišķa prakse domes darbā, ka faktiski jau tika uzskatīta par normu, kas nekādus papildus skaidrojumus vai pamatojumus neprasa. Jaunā sasaukuma opozīcijas deputāti tomēr izlēma beidzot šo savādo situāciju atšķetināt un pieprasījumu veidā lūdza sniegt nepieciešamo informāciju par Vitas Pūķes atalgojuma aģentūrā "Dziednīca" noteikšanas kārtību, kā arī papildus ziņas par viņas prakses nodrošināšanas nisansēm. Diezgan tradicionāli no domes priekšsēdētāja puses tika saņemta augstprātīga atbilde, ka visu informāciju var iegūt "Dziednīcā", iepriekš saskaņojot pieņemšanas laikus un, vispār, domei neesot jāpilda pastnieka pienākumi. Šoreiz sīkāk nepakavēsimies pie šī aspekta – par pašvaldības vadības attieksmi pret nedaudz citu viedokli pārstāvošiem deputātiem esam rakstījuši jau vairākkārt. Būtiskāka ir kāda cita – pagaidām vēl neoficiāla – informācija, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sācis pastiprināti interesēties par ārstes Pūķes un deputātes Pūķes attiecību finesēm. Pēc Ogrenet rīcībā esošām ziņām, dome jau saņēmusi informācijas pieprasījumu no biroja par šiem jautājumiem. Diez vai KNAB darbinieki samierināsies ar iespēju uzzināt sev interesējošos faktus, iepriekš "piesakot vizīti", un šajā gadījumā laikam jau Bartkeviča kungam tomēr zināmā mērā būs jāiejūtas viņam tik netīkamajā "pastnieka" lomā.


Jācer, ka KNAB redzeslokā nonāks arī vēl citi jautājumi, saistībā ar pašvaldības naudas dalīšanu – piemēram, tās pašas Vites Pūķes gadījumā būtu tomēr interesanti noskaidrot, vai visas piemaksas, ko viņa saņēmusi it kā par darbošanos dažādās komisjās, tiešām aprēķinātas atbilstoši padarītajam. Šobrīd nedaudz par to jāšaubās, jo, tikai matemātiski saplusojot visus Pūķes apmaksātos pienākumus pašvaldības vadītāja vietnieces, deputātes un ārstes statusā, tā vien šķiet, ka viņas kalendārajā dienā ir vismaz 25 stundas, jo citādi ar tik plašu pienākumu nastu tikt galā gluži vienkārši nebūtu iespējams. Tāpat birojs varētu painteresēties, kā priekšsēdētāja vietnieces Pūķes atalgojums šajā amatā šogad pēkšņi kļuvis lielāks nekā iepriekšējā sasaukumā, lai gan dome nekādu lēmumu par algas palielinājumu nav pieņēmusi.


Lai nu kā, bet šobrīd vismaz ir radušās reālas cerības, ka vismaz viens neētiskuma un nelikumības mezgls domes vadības darbošanās pinekļos tā vai citādi tiks pārcirsts, iespējams, pat panākot nelikumīgi iegūtās peļņas atgriešanu novada budžetā. Un tas savukārt ļauj ar lielāku cerību skatīties nākotnē un saglabāt ticību, ka kādreiz ogrēniešu naudas novirzīšana dažādos amatpersonu maciņos būs vien tālas un gaistošas atmiņas.

Materiāls drukāts no portāla Ogrenet: http://www.ogrenet.lv/ogre/politika/26135

2013. gada 20. oktobrī, 23:17, Politika
Ogrenet

Jaunākie komentāri

e • 2013. gada 1. novembrī, 16:11
paldies, ogrenet,par šo rakstu,arī man ir kur dvēseli sildīt.
suntazniekam • 2013. gada 25. oktobrī, 08:23
Visu laiku komentāros esi mācījis ko citiem darīt, bet nu jau apgūsti citu mākslu un sāc jau pareģot. Uzmanies, ka pašu neķer kāds no taviem pareģotajiem zobeniem.
suntaznieks • 2013. gada 24. oktobrī, 16:37
Vai kā opozicija strādā ! Gan pašiem arī kritīs virsū tas zobens !

Pievienot komentāru

        
 

Ogrenet