Atgriezties pie raksta

Nauda, vara un sirdsapziņa Pielikums

Pielikumi

Ogres novada dome nesen kā saņēmusi kārtējo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) atzinumu saistībā ar iespējamu novada līdzekļu nelikumīgu tērēšanu – šoreiz par vairāk kā 20 epizodēm, kur mantisku labumu guvusi kāda Edīte Vjakse (kura šobrīd gan jau krietnu laiku nēsā Pūķes uzvārdu).

Iepzīstoties ar atzinuma tekstu, ne tik daudz pārsteidz izšķaidīto summu apjoms, bet gan fakts, ka vienai vietējai varai pietuvinātai un „mīļai” personai ar vieglu roku regulāri tika piešķirtas neizskaidrojamas privilēģijas risināt savas dzīves problēmas uz visu nodokļu maksātāju rēķina. Ja bijušajām un esošajām novada amatpersonām, parakstot šos rīkojumus par nelikumīgu līdzekļu piešķiršanu, nekādas reālas soda sankcijas noilguma dēļ vairs nevar piemērot, tad arī cerēt, ka šajos cilvēkos pašos varētu ierunāties sirdsapziņa, laikam ir naivi. Gan Raimonda Javoiša akmenscietā seja, gan Vitas Pūķes agresīvā uzvedība deputātu komiteju sēdes laikā šī gada 18.septembrī liecināja, ka šīs amatpersonas savu rīcību uzskatījušas un joprojām uzskata par normālu un, visticamāk, iespēju gadījumā, nevilcinoties turpinātu ierasto praksi.


Pat likumīgais „laupījums” izrādījies par mazu
Kā liecina KNAB speciālistu veiktā izpēte, lielākā Vjakses – Pūķes labā iztērētā nauda saistīta ar šīs personas studijām. Tas ir jauki, ka cilvēki grib izglītoties un attīstīties, bet lielākais vairums Latvijas iedzīvotāju šīs alkas realizē ar saviem personiskajiem – vai nu intelektuālajiem, vai mantiskajiem resursiem. Tomēr atsevišķos gadījumos dažiem uzsmaida veiksme, gluži kā tas noticis Vjakses – Pūķes gadījumā. Pirmā veiksmes stāsta daļa saistīta ar jau krietni paseno pietuvināšanos vietājās varas nesējas Vitas Pūķes ģimenei,  otrā – ar gluži „nejaušo”  Vjakses – Pūķes iekļūšanu priviliģēto domes darbinieku sarakstā, trešā – ar jau pieminēto amatpersonu negaidīto dāsnumu pret jaunās censones vēlmi studēt.


Pirmo stāsta daļu pagaidām atstāsim neskartu un par to nedaudz vēlāk. Kas attiecas uz otro, tad zināmas formalitātes it kā jau visā Vjakses – Pūķes izglītošanas procesā tikušas ievērotas – likums tolaik pieļāva daļēju (30% apmērā) mācību maksas segšanu tiem pašvaldības darbiniekiem, kuri vēlas celt savu profesionālo kvalifikāciju saistībā ar ieņemamo amatu (!) un kuri apņemas vismaz divus gadus nepamest pašvaldības darbinieku rindas. Pirmie „misēkļi” atrodami jau piešķirtās naudas apjomā – Vjaksei – Pūķei vairāku gadu garumā regulāri piešķirtās summas mācību maksas segšanai regulāri bija ievērojami lielākas nekā to pieļauj likums. Proti, ja maksimālā naudas summa bija 147 latu apmērā, tad mūsu varone regulāri tika pie daudz ievērojamāka atbalsta – daudzas reizes piešķirti 250 lati. It kā jau varētu teikt, ka nekāda naudas piesavināšanās šādā veidā nenotiek – galu galā amatpersonas tikai pārcentušās savā vēlmē sniegt atbalstu. Tomēr tik vienkārši tas nav, ne velti šīs lietas atrodas KNAB kompetencē. Ja jaunā speciāliste saņemtu vien likumā atļauto, tad atlikums, grozies kā gribi, būtu vien jāmeklē savā kabatā. Bet šajā gadījumā 103 lati regulāri palika pašas maciņā, kas, protams, bija visnotaļ patīkami. Lai gan patiesībā, šī nauda tika „ietaupīta” uz novada nodokļu maksātāju rēķina. Kā to nosaukt? Terminus katrs var piemeklēt pats.


Otrs nesmukums saistīts ar Vjakses – Pūķes izvēlēto studiju programmu. Kā jau minēts, pašvaldībai bija tiesības apmaksāt tādu darbinieku izglītošanos, kuri ceļ savu kvalifikāciju sasitībā ar ieņemamo amatu. Vjakses – Pūķes amati nu nekādi nebija saistīti ar viņas izglītošanos prestižajā augstkolā. Nav skaidrs (arī KNAB), kā studijas vadības zinātnēs ceļ domes sekretāres un portāla redaktores prasmes, ja vien nepieļauj, ka Pūķei – Vjaksei jau bija iecerēta spoža karjera vietējās varas gaiteņos. Tad gan vadības prasmes būtu noderīgas, lai gan, visticamāk,  pilnīgi pietiktu jau ar ģimenes sniegto pieredzi – Vjakse to jau apliecināja kādā citā epizodē, kad viņas vadītajā konkursa komisijā spožu uzvaru guva viņas „neradiniece” Vita Pūķe un arī pati. Bet tas nu tā.


Trešā lieta sasitīta ar tām amaptersonām, kuras pretlikumīgos rīkojumus parakstījušas. Galvenokārt, šos dokumentus rotā bijušā izpilddirektora Pētera Špakovska autogrāfs (dokumentus gan sagatavojusi domes personāla daļas vadītāja Arta Ozoliņa). Bez jau pieminētās studiju maksas piešķiršanas bijušajam izpilddirektoram ar tās pašas Ozoliņas gādību misējies arī ar Vjakses – Pūķes algas aprēķināšanu. Kā jau var nojaust, ne jau mazāku algu „kļūdīšanās” pēc saņēma daudzsološā domes darbiniece. Turklāt arī nelikumīgi piešķirto apmaksāto mācību atvaļinājumu laikā, kuru piešķiršanu tāpat pētījis un par nelikumīgu atzinis KNAB šajā pašā dokumentā. Interesanti, ka dažās epizodēs, kad Špakovska kungs īslaicīgi atradies darba nespējas stadijā, Vjakses – Pūķes ceļš uz zinību augstumiem, apmaksātie mācību atvaļinājumi utt. nebūt netika traucēti. Viņa vietā ar pilnu atbildības sajūtu rīkojumus parakstījis labi zināmais novada domes deputāts Raimonds Javoišs, kurš uz to brīdi pildījis izpilddirektora funkcijas. Starp citu, ilggadējam Bartkeviča – Pūķes tandēma līdzgaitniekam domes komiteju sēdē ne vaibsts nepakustējās, uzklausot ziņojumu par atklātajiem pārkāpumiem. Nemaz jau nerunājot par to, ka deputāti labprāt būtu uzklausījuši viņa paskaidrojumus. Bet cietam vīram jau cieta stāja.


Brilles par simtiem latu
Pavisam, atvainojiet, derdzīga epizode Vjakses – Pūķes lološanas stāstā saistīta ar vēl kādu jautājumu, kas aktuāls vismaz 40% Latvijas iedzīvotāju, proti, redzes korekcijas palīglīdzekļu (vienkāršāk sakot – briļlu) iegādi. Un atkal – pat likuma dotie rāmji Vjakses – Pūķes gadījumā izrādījušies par šauriem. Pirmkārt, jaunā darbiniece nav tikusi apgrūtināta ar likumā iekļautās prasības pildīšanu par regulāru speciālista apmeklējumu un redzes pārbaudi, tikai pēc kuras, gadījumā, ja ārsts atzīst redzes problēmu saasināšanos saistībā ar tiešajiem darba pienākumiem (!), pašvaldībai vispār ir tiesības lemt par pabalsta piešķiršanu. Otrkārt, ne jau šādas tādas brilles bija Vjakses – Pūķes interešu objekts – ne reizi piešķirtais pabalsts nav bijis mazāks par 100 latiem, bet vienreiz pat uzlecis līdz 200 latu atzīmei (acīmredzot, vietējā optikas veikalā bijis jauns modernu rāmju pievedums). Šajā gadījumā ne jau par Vjakses – Pūķes veselības problēmām ir stāsts. Tas ir par tiem daudzajiem tūkstošiem pensionāru, kuri visu savu mūžu maksājuši nodokļus, bet šobrīd nevar pat godīgi piekļūt pie speciālista, nemaz nerunājot par jaunu briļlu iegādi ik gadu par vairākiem simtiem latu – labākajā gadījumā vairumam izdodas sagrabināt vien grašus visvienkāršāko palīglīdzekļu iegādei. Un tas padara šo situāciju ļoti neētisku, jo Vjakses – Pūķes personiskie ienākumi, kā tas redzams KNAB atzinumā, tālu un ievērojami pārsnieguši vidējā pensionāra ienākumu līmeni.


Ne par krekliem vien...
It kā jau varētu šim stāstam nepievērst tik lielu uzmanību, jo nodarītie zaudējumi pašvaldībai kopumā nav mērāmi ne simtos tūkstošu, ne miljonos. Tomēr tieši no šādām sīkām „upītēm” arī veidojas tā varenā straume, ko mēdz dēvēt arī par varas un administratīvo resursu izmantošanu personīgās labklājības celšanai. Rezultātā, līdzekļu vairs nepietiek ne tiešo pašvaldības funkciju veikšanai, ne attīstībai. Turklāt totāli un neatgriezeniski tiek degradēta vietējās varas sūtība un būtība –  vairuma ļaužu acīs tā tiek uzskatīta vien par barotni cilvēkiem, kuriem pietiek spēka un nekaunības iekarot varas gaiteņus. Pēdējās pašvaldību vēlēšanas to pierādīja spoži – 2/3 vēlētāju neticība izpaudās šo vēlēšanu faktiskā boikotā.


Domes komiteju sēdē Vita Pūķe, kuras vārds arvien biežāk saistās ar kādu no pieminētajām „upītēm”, norādīja, ka nekādi pārmetumi vai vaicājumi šīs lietas sakarā uz viņu nu nekādi nevar attiekties – pirmkārt, deputāti jaucot terminus, un otrkārt, ar Vjaksi Pūķu ģimenei aprakstīto notikumu laikā neesot bijusi nekāda saistība, tāpēc mājieni par to, ka milzīgā labvēlība pret šo personu varētu būt sasitīti ar ģimeniskām saitēm un Vitas Pūķes tā laika iespējām izdarīt spiedienu uz zemākā amatā esošām amatpersonām, esot nepamatoti (lai gan tik mazā pilsētā kā Ogre patiesību nolēpt ir gandrīz neiespējami). Formāli Vitai Pūķei jau laikam ir taisnība. Tomēr gribas viņai kā lielai daiļo mākslu un dažādu citātu cienītājai atgādināt kādu nedaudz pārfrazētu populāras dziesmas tekstu – ne jau vienmēr runa ir tikai par krekliem, reizēm tā ir arī par sirdsapziņām...

Materiāls drukāts no portāla Ogrenet: http://www.ogrenet.lv/ogre/politika/29698

2014. gada 21. septembrī, 19:50, Politika
Pauls Treimanis

Jaunākie komentāri

yes • 2014. gada 24. septembrī, 10:12
Otrdienas vakarā rādīja dok. filmu "Putina apslēptā manta". Nu tieši tā arī notiek pie mums, Latvijā! Kur tikai kaut ko būvē, vai tie būtu tilti, šosejas, VID jaunā ēka, nacionālā bibliotēka uc. apgrozās entie miljoni. Neadekvātas izmaksas, kas nav savienojamas ar gala rezultātu! Kur tā nauda ceļo? Tak jau privātkabatās. Un tā tas notiksies, kamēr valstī pastāvēs esošā sistēma, jo patreizējā valsts iekārta tādām afērām ir radīta un kamēr pie varas esosie nesēdēs ilgus gadus cietumos, nekas nemainīsies.
atmaskotāju atmaskotāji • 2014. gada 22. septembrī, 20:29
Ne jau kāda portāla redaktorīte sev var izgrozīt algu un piemaksas pat ja kāda radiniece, varbūt jāpaārbauda visa aprēķinu sistēma? ja nu arī pašam atmaskotājam un viņa draugaļai pēc šitādas metodikas algas rēķinātas? Un, ja vēl kādam? Cik pensionāru naudas......Roc tik uz priekšu, Šrek!
Osis • 2014. gada 22. septembrī, 20:15
Nesmukums pa visu ģīmi Pūķes kundzītei. Atceros pagājušajā vasarā tāda krāšņa špacierēja pa Ogri, tagad saskābusi

Pievienot komentāru

        
 

Ogrenet