Atgriezties pie raksta

Dubultstandarti – pirmais solis ceļā uz dubultmorāli un visatļautību

Tiesisku normu ignorēšana un varas nesēju visatļautība – slimības, ar kurām Latvijā plaši sirgst visdažādāko līmeņu ieceltas un vēlētas amatpersonas – nekad nerodas pēkšņi un ne no kā.

Ceļš līdz šādai politiskai, morālai un cilvēciskai degradācijai parasti sākas ar šķietamiem sīkumiem, ar iekšēju piekāpšanos it kā nebūtiskos jautājumos, ar it kā nesvarīgu problēmu risināšanu pretēji likumīgi noteiktai kārtībai utt. 


Respektīvi – pamazām vien apziņā tiek ieviesti tā sauktie dubultstandarti, kad izšķiršanās par vienu vai otru jautājuma risinājumu nenotiek atbildīgi, likumīgi un simtprocentīgi godīgi, bet gan, vadoties pēc mirkļa ērtības vai sīka izdevīguma. 


Vienlaikus tas gan neizslēdz iespēju palikt principiālam jautājumos, kas pašu tieši neskar, turklāt nereti tie, kuri spēruši šo pirmo solīti dubultstandartu pieņemšanā, paši vārdos ir vieni no visskaļākajiem likumīgās kārtības aizstāvjiem.


Kad šāda prakse pamazām kļūst par normu, drīz vien jau seko nākamais solis – kāpēc gan vienmēr skrupulozi būtu jāievēro tā vai cita likuma norma arī būtiskāku lēmumu pieņemšanā, ja var to vienkārši nedarīt? Turklāt kāpēc gan šo iespēju tikai "nedaudz" neievērot, likumu neizmantot tikai "nedaudz" savā labā? Nekāds liels ļaunums jau no tā nevienam neceļas, vai ne? Jo citos gadījumos taču likums vienmēr tiek ievērots. 


Dubultstandarti pieņemas spēkā, sāk plaukt un zelt, mazpamazām kļūstot ne vien vairs par atsevišķos gadījumos piemērotu principu, bet gan noturīgu un pastāvīgu lielumu – dubultmorāli.


Savukārt pēdējā stadija, pie kā noved dubultmorāles saduļķota apziņa, ir visatļautība. Tiesiskums un likumība paliek vien kā parādes retorika, toties praktiskajā darbībā nekādu robežu vairs nav – valda tikai un vienīgi pašlabums un izdevīgums.


Ogres novada domes sēdē 25.augustā notika kāds šķietami nenozīmīgs gadījums, kas tomēr liek aizdomāties, vai iepriekš minētā sērga jau nav laidusi saknes atsevišķu vietējās varas nesēju apziņā. Sēdē deputāti tika informēti, ka ir saņemts lūgums ārpus kārtas izskatīt jautājumu par atļaujas izsniegšanu kafejnīcas "Policijas Akadēmija ’98" jubilejas svinībām (iecerētais pasākums notika arī naktī, un šādos gadījumos dome lemj, vai tiks ievērotas normatīvajos aktos ietvertās sabiedriskās kārtības nodrošināšanas prasības). Iesniegums atļaujas saņemšanai tā galīgajā variantā pašvaldībā tika nogādāts vien dienu iepriekš, tādēļ lēmumprojekta sagatavošana nenotika noteiktajā kārtībā, sākotnēji jautājumu skatot atbildīgās komitejas sēdē un tikai pēc tam to virzot uz apstiprināšanu domes sēdē. 


Uzreiz jāpiebilst, ka deputāti šajā konkrētajā gadījumā tiešām varēja pieņemt lēmumu par atļaujas izsniegšanu arī bez iepriekšējām diskusijām – īpašu iebildumu nevienam nebija, jo visi nepieciešamie dokumenti tika iesniegti. 


Runa ir par ko citu, proti, par deputāta Māra Legzdiņa (viņš ir arī "Policijas Akadēmijas ’98" īpašnieks) attieksmi pret šo jautājumu. Faktiski viņš nodemonstrēja klasisku dubultstandartu piemērošanas modeli – tieši deputāts Legzdiņš iepriekšējās domes sēdēs ar patiesu degsmi bija iestājies par jautājumu izlemšanas procedūras ievērošanu, piemēram, gadījumā ar balsojumu par Sporta centra vadītāja apstiprināšanu un citos. Bet šajā reizē Legzdiņa "principialitāte" sabruka kā kāršu namiņš – ne vairs procedūra bija svarīga, ne noteiktā kārtība. 


Kā gan citādāk – šoreiz taču bija jautājums, kas viņam svarīgs un neatliekami izlemjams, tādēļ pēkšņi "aizmirsās" visas iepriekš teiktās kaismīgās runas un deklarētie principi. Galu galā Legzdiņa kungs šo izklaides pasākumu bija sācis plānot ne jau divas dienas pirms domes sēdes – datums un norise bija zināma jau vairākus mēnešus iepriekš. 


Tomēr saņemt atļauju paša agrāk tik ļoti aizstāvētajā noteiktajā kārtībā viņš nesteidzās, laikam jau paļaujoties uz savu it kā viņam pašsaprotami piemērojamo izņēmuma statusu. Turklāt savu lomu noteikti spēlēja arī Māra Legzdiņa līdzšinējā pieredze – pavisam nesenā pagātnē iepriekš pie varas esošās koalīcijas domnieki un tiem pietuvinātas personas tiešām varēja "dabūt cauri" praktiski jebkuru lēmumu par jebkuru sev interesējošu jautājumu (kaut vai nu jau leģendārais domes lēmums par pasūtījumu Legzdiņa uzņēmumam klāt galdus domes rīkotos pasākumos).


Dubultmorāles principi jau bija stabila "vērtība", kas, visticamāk, daudziem, lika tiekties pēc vietējās varas grožiem ar stingru un dzelžainu apņēmību. 


Šobrīd šis neapvaldītais visatļautības triumfs ir iegrožots, bet, vai uz ilgu laiku? Acīmredzot atbildi uz šo jautājumu var dot tikai katra paša iekšēja morāla inventarizācija – cik tālu es pats esmu gatavs piekāpties dubultmorāles principiem, cik dziļi manī snauž dubultstandarti? Turklāt īpaši tas attiecas uz visiem, kuri gatavi uzņemties sabiedrības interešu pārvaldīšanu arī turpmāk – galu galā pārbaude ar varas (arī vietējās) nastu un atbildību ir viena no visatbildīgākajām un nozīmīgākajām, jo tieši skar gan visu sabiedrību kopumā, gan katru no mums atsevišķi.

Materiāls drukāts no portāla Ogrenet: http://www.ogrenet.lv/ogre/politika/36436

2016. gada 28. augustā, 22:56, Politika
Pauls Treimanis

Jaunākie komentāri

Sesks Fabregass • 2016. gada 8. septembrī, 07:46
Beidzot izdevās Manguļa sievu Lindu IEBĪDĪT par mūzikas skolas direktori! Pēc vairāku gadu pūlēm beidzot izdevās! Viedā deju mākslas zinātāja tagad mācās pareizi izrunāt komponistu uzvārdus!! Vai šeit neparādās dubultmorāles labākie standarti? Odziņas vēl sekos... Re ko var panākt ja cilvēks iet uz mērķi! Pirms diviem gadiem neizdevās, jo bija skolotāju pretspars, tagad, kad viņi ir padresēt,i viss aizgāja pa gludo. Pavasarī visi iesim polonēzes solī un skaisti smaidīsim! FORŠI! VAI TOMĒR SĀCIES MURGS?
krā>nu nu • 2016. gada 3. septembrī, 23:12
Kas atļauts Jupiteram, nav atļauts vērsim!!!
VID • 2016. gada 3. septembrī, 00:10
Kas atcerās Nekā personīgi raidījumu kur Legzdiņa firma prasīja vai gribat ar vai bez PVN? Tas sanāk , ka dēļ tādām darbībām mums pitrūkst naudas pensijām un skolotājiem algām. Ja būtu visi tādi kā Legzdiņš valsts izputētu.

Pievienot komentāru

        
 

Ogrenet