Atgriezties pie raksta

Ogres novada deputāti vienprātīgi atbalsta likumprojektu par administratīvi teritoriālo reformu

Ogres novada pašvaldības domes aizvadītā gada decembra sēdē deputāti tika aicināti izteikt savu viedokli par likumprojektu "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums".

Saeima 2019. gada 21.martā pieņēma lēmumu "Par administratīvi teritoriālās reformas turpināšanu", proti, līdz 2021. gadam izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas spēj nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā un sniedz iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām.


Aizvadītajā gadā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji tikās ar pašvaldību deputātiem un iedzīvotājiem, lai skaidrotu reformas būtību un mērķus, kā arī uzklausītu deputātu un iedzīvotāju viedokļus.


2019.gada 18.jūlijā šāda tikšanās notika Ogres novada pašvaldībā, uz kuru bija aicināti arī Ķeguma, Lielvārdes un Ikšķiles novadu pārstāvji, jo reformas rezultātā šo novadu teritorijas paredzēts iekļaut jaunizveidotajā Ogres novadā.


2019.gada 7.novembrī Saeimā tika izveidota speciāla Administratīvi teritoriālās reformas komisija kura izskatīs likumprojektu "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums" un citus ar administratīvi teritoriālo reformu un tās īstenošanu saistītos likumprojektus un jautājumus.


Saeimas komisija lūgusi visām pašvaldībām izteikt savu vērtējumu sagatavotajam modelim un priekšlikumus, kas būtu darāms labāk.


Plāns ir pabeigt administratīvi teritoriālo reformu līdz 2020.gada jūnijam, lai 2021.gada jūnija vēlēšanas notiktu jaunajās pašvaldību teritorijās.


Arī Ogres novada pašvaldības domes deputāti tika aicināti izteikt savu viedokli par likumprojektu "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums".


Ogres novada pašvaldības domes aizvadītā gada 19.decembra sēdes ievadā deputātus uzrunāja Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis, kurš akcentēja reformas nozīmi novada un valsts dzīvē, aicinot katru no deputātiem izteikt savu viedokli šajā jautājumā, jo aiz katra deputāta ir vēlētājs, kuram ir svarīgi uzzināt un saprast sava deputāta viedokli.


Deputāts Jānis Iklāvs (Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!" – "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK") izteica atbalstu administratīvi teritoriālajai reformai. Viņa redzējumā būtisks ir resursu izlietojums, kas attiecināms gan uz izglītību, gan sociālo vidi, gan drošību un kārtību.


"Ogre iegūtu papildu pievienoto vērtību esot ne tikai Latvijas ģeogrāfiskajā centrā, bet, paskatoties plašāk, arī Baltijas teritoriālajā centrā. Tas veicinātu piederības sajūtu vietai, kurā mēs strādājam, kurā dzīvojam, no kuras esam nākuši. Protams, tas uzliktu arī papildu pienākumus, bet tā ir jauka apziņa, ka esam centrā," uzsvēra deputāts.


Deputāte Sarmīte Kirhnere (politiskā partija "Ogres novadam") izteica viedokli, ka administratīvi teritoriālā reforma ļaus uzlabot uzņēmējdarbības vidi, iedzīvotāju dzīves kvalitāte kļūs labāka, būs iespēja veiksmīgāk attīstīt novada teritoriju. Deputāte uzsvēra, ka viennozīmīgi no pašiem pirmsākumiem atbalsta reformu.


Juris Laizāns (sociāldemokrātiskā partija "Saskaņa"), atbalstot reformu, norādīja, ka jau vēsturiski tuvākās apdzīvotās vietas veidojušās ap Ogri, kur ir attīstīta infrastruktūra, pieejams daudzveidīgs pakalpojumu klāsts, sākot ar izglītību, medicīnu, kultūru un beidzot ar uzņēmējdarbību - lielākiem vai mazākiem uzņēmumiem, tostarp ar lauksaimniecības uzņēmumiem. Deputāts minēja arī administratīvās izmaksas, kas ir ļoti svarīgas. Laizāna kungs uzskata, ka šī reforma dos pienesumu visiem, kas pievienosies un apvienosies Ogres novadā, tāpēc viņa balsojums būs "par".


Jegors Laptevs (sociāldemokrātiskā partija "Saskaņa") pauda viedokli, ka noteikti atbalstīs reformu, jo tā ļaus efektīvāk samazināt administratīvo izdevumu slodzi uz katru iedzīvotāju un vienlaikus uzlabot pakalpojumu kvalitāti. Deputāts uzskata, ka, apvienojot novadus, mēs varam paņemt no katra novada to labāko, kas jau ir līdz šim izstrādāts un paveikts, un kopā varam strādāt daudz efektīvāk iedzīvotāju labā.


Artūrs Mangulis (Latvijas Zaļā partija) norādīja, ka rajonu pastāvēšanas laikā bija izveidojusies veiksmīga sadarbība kultūras un izglītības jomā, kas arī šobrīd turpinās starpnovadu sadarbības līgumu formā. Viņaprāt, šis četru novadu kopums, lai varētu realizēt un koordinēt dažādas idejas kultūrā un sportā, kas ir deputāta joma, ir ļoti labs. A.Mangulis aicināja savlaicīgi sēsties pie pārrunu galda, lai apspriestu plānotos darbus katrā novadā, kā arī sakārtotu jautājumus tā, lai neapstātos lielie projekti.


Dzintra Mozule (Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!" – "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK") , atbalstot reformu, izteica pārliecību, ka tas ir pieņemams variants novada un, kas nav mazsvarīgi, lauku attīstībai.


Māris Siliņš (Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!" – "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK") vēlējās jautājumu skatīt plašāk: analizēja valsts nodokļu sistēmu, uzsvēra vairākas liela novada priekšrocības, kā arī pauda savu pārliecību - jo ātrāk reforma notiks, jo būs labāk.


Ginta Sīviņa (Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!" – "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK") skatījumā reforma ir labs un atbalstāms solis, jo galvenie ieguvēji būs jaunā novada iedzīvotāji. Ogres novads spēj nodrošināt kvalitatīvus un vairākas reizes lētākus pakalpojumus, nekā to spēj apkārtējie novadi. Domes priekšsēdētāja vietnieks uzsvēra, ka ir saglabātas skolas, uzlabota izglītības kvalitāte, kā arī kultūras dzīve pagastos. G. Sīviņš informēja arī par pozitīvām pārmaiņām komunālo pakalpojumu sniegšanā. Sīviņa kungs uzsvēra, ka tas nebūtu iespējams bez atbilstoša finansējuma, kas piesaistīts Ogres novadam. Par to jāpateicas partijai "Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" un Egilam Helmanim.


"Ogres novadam ir izdevies palielināt iedzīvotāju skaitu Ogres pilsētā un pagastos, kas nozīmē, ka izvēlētais ceļš ir pareizs. Pievienojot jaunus novadus, arī novada centrs kļūs spēcīgāks, bet mazāk apdzīvotajiem ciemiem novada piedāvāto pakalpojumu klāsts uzlabosies, tie kļūs pieejamāki un lētāki," norādīja G.Sīviņš. Sīviņa kungs izteica atbalstu reformai, kā arī aicināja kolēģus to atbalstīt.


Dainis Širovs (Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!" – "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", "Latvijas Zemnieku savienība") informēja, ka nav atbalstījis iepriekšējo reformu, kura tika veikta, likvidējot rajonus.


Deputāts uzskaitīja dažādas priekšrocības un minēja piemērus, ko iegūtu novads, atbalstot jauno reformu, kā arī izteica tai savu atbalstu. Deputāts aicināja arī kolēģus atbalstīt reformu, paužot pārliecību, ka kopā novads būs daudz spēcīgāks.


Dzirkstīte Žindiga (Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!" – "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", "Latvijas Zemnieku savienība") pauda viennozīmīgu atbalstu reformai. Deputāte izteica pārliecību, ka reformas rezultātā novada sporta dzīve tikai iegūs, būs pozitīvs rezultāts un lielākas iespējas - gan plašāks atbalsts, gan lielāka konkurence, kas ir nepieciešama sportā.


19.decembra Ogres novada pašvaldības domes sēdē nepiedalījās seši deputāti, tāpēc portāls "Ogre.Net.lv" lūdza viņiem individuāli paust viedokli par administratīvi teritoriālo reformu.


Edvīns Bartkevičs (politiskā partija "Ogres novadam") izteica šaubas par administratīvi teritoriālās reformas nepieciešamību pašreizējā interpretācijā.


"Ogres novads ir pašpietiekams un var sekmīgi sadarboties ar citiem Latvijas novadiem. Reforma vajadzīga mazajiem novadiem, tiem, kuros iedzīvotāju skaits samazinājies zem 4000. Valsts esošās problēmas var risināt ar administratīvi teritoriālās reformas palīdzību, bet vai tāpēc jāatjauno PSRS izveidotie rajoni? Mans viedoklis, ka administratīvi teritoriālā reforma nepieciešama, bet tās sagatavošana, realizācija pieklibo," tā E.Bartkevičs.


Savukārt deputāte Antra Purviņa (Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!" – "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK", "Latvijas Zemnieku savienība") telefona sarunā pauda atbalstu reformai. Purviņas kundze uzskata, ka kļūda bija 2009.gada administratīvi teritoriālā reforma, kad Latvija tika sadrumstalota tik daudzos mazos novados. Deputāte minēja, ka Dziesmu svētku organizācijas process ir darbojies pēc iepriekšējās (rajonu) sistēmas, un tagad atgriežamies pie tā modeļa, kas ir labi strādājis. Pēc šīs reformas būsim ieguvēji visās jomās, pārliecināta A.Purviņa.


Edīte Strazdiņa (Latvijas Zaļā partija), paužot atbalstu administratīvi teritoriālajai reformai, uzskata, ka tā ļaus ietaupīt līdzekļus mazajām pašvaldībām deputātu, ēku un administratīvā aparāta uzturēšanai.


"Mums ir jātiecas uz jebkuru administratīvo pārvaldes izmaksu saprātīgu samazināšanu, kas nozīmē mazāko novadu atkalpievienošanu lielākajiem, deputātu skaita samazināšanu (es gan uzskatu, ka pašvaldībās domē pilnīgi pietiktu ar 11 vai 9 deputātiem), administratīvo darbinieku efektīvāku noslodzi, kā arī novadu valstisko pārvaldes (kontroles) konsultāciju struktūru samazināšanu (Lauku atbalsta dienests, Pārtikas un veterinārijas dienests, Zemesgrāmatu nodaļa, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs u.c.). Tajā pat laikā padarot šīs iestādes pieejamākas iedzīvotājiem, jo tad arī mazo novadu iedzīvotāji varēs apmeklēt šīs iestādes kā sava lielā novada iestādi, bet līdz šim, ja konkrētā iestāde neatradās novadā, tad iespējas bija izmantot dažreiz tikai centrālo Rīgas nodaļu."


E.Strazdiņa piebilst, ka būtiski ir veidot sabiedrības saliedēšanu un sadarbību, tajā pat laikā radot arī veselīgu konkurenci - izceļot gan labākos kolektīvus, gan darbiniekus. Piemēram, koru, deju kolektīvu skates lielos novados ir mākslinieciski augstvērtīgākā līmenī.


Jānis Latišs (politiskā partija "Ogres novadam") uzskata, ka administratīvi teritoriālā reforma ir nepārdomāta un sasteigta, jo nav bijusi pietiekama komunikācija ar pašvaldībām un nav ņemts vērā arī iedzīvotāju viedoklis. "Ogres novads ir pašpietiekams, un tas var pastāvēt arī esošās teritorijas robežās," norāda deputāts.


Mārtiņš Leja (Latvijas Zaļā partija): "Atbalstu šo reformu, lai uzlabotu novadu iespējas, esot lielākiem un konkurēt spējīgākiem, piesaistīt finansējumu, lai attīstītos. Daudz plašākā teritorijā varēs veidot labu, spēcīgu, konkurētspējīgu izglītību, sociālo vidi, sportu un kultūru, uzņēmējdarbību un citas svarīgas jomas, protams, neaizmirstot lauku teritorijas, kurām varēs sniegt lielāku finansiālo atbalstu".


Deputāte Ilga Vecziediņa ("Apvienība iedzīvotāji") viedokli nepauda.


Sēdes nobeigumā Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis dalījās ar savu redzējumu - atskatījās 2009.gada reformas vēsturē, analizēja pašreizējo situāciju, kā arī izteica savu viedokli par to, ka Latvijai šis izvēlētais virziens ir pareizs, bet tiem cilvēkiem, kuri dzīvo laukos un pagastos, tā ir iespēja izdzīvot.


"Jaunajā novadā būs milzīga lauku teritorija, kas jānodrošina ar pakalpojumiem. Šos pakalpojumus un to kvalitāti mēs varam nodrošināt tikai tad, ja koncentrējam spēkus. Es uzskatu, ka šī reforma ir pareiza, jo arī lauku teritorijā dzīvo cilvēki. Mēs visi ceram, ka no Anglijas, Īrijas vai jebkuras citas valsts atgriezīsies mūsu cilvēki, bet, lai viņi atgrieztos, pagastā ir jābūt skolai un citiem pakalpojumiem. Ja to nav, pagasts ir pakļauts iznīcībai. Vai tādu mēs redzam Latviju? Nē, mēs redzam Latviju stipru. Šī ir iespēja, kuru mēs nedrīkstam palaist garām," uzsvēra E.Helmanis.


Ogres novada pašvaldības domes deputāti vienbalsīgi nolēma atbalstīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas piedāvāto administratīvi teritoriālās reformas iedalījumu, saskaņā ar ko paredzēts izveidot administratīvo teritoriju – Ogres novads ar  administratīvo centru Ogrē, un ar šādām administratīvajā teritorijā ietilpstošām teritoriālā iedalījuma vienībām: Birzgales pagasts, Ikšķiles pilsēta, Jumpravas pagasts, Krapes pagasts, Ķeguma pilsēta, Ķeipenes pagasts, Lauberes pagasts, Lēdmanes pagasts, Lielvārdes pagasts, Lielvārdes pilsēta, Madlienas pagasts, Mazozolu pagasts, Meņģeles pagasts, Ogres pilsēta, Ogresgala pagasts, Rembates pagasts, Suntažu pagasts, Taurupes pagasts, Tīnūžu pagasts un Tomes pagasts.


Ogres novada pašvaldības domes sēdē pieņemtais lēmums tiks nosūtīts Latvijas Republikas Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijai.

Materiāls drukāts no portāla Ogrenet: http://www.ogrenet.lv/ogre/politika/45684

12. janvārī, 20:44, Politika
Ogrenet

Jaunākie komentāri

Ciemupietis - > Ogresgalam • 15. janvārī, 09:31
Tad jau negodos E.Bartkeviča kungam, jo viņa laikā ceļš bija tieši tāds pats. Braucot pie ģimenes ārsta likās, zobi izbirs. Un tad jau ne tikai bijušajam mēram kauns un negods, bet arī pagstvecim, ja nespēja šo jautājumu gadiem sakārtot. Helmanis un jaunā pagasta vadītāja vismaz, šo jautājumu atrisināja.
Ciems • 15. janvārī, 09:27
Ogresgals ir īpaša vieta, kur ir viena iedzīvotāju grupa, kuri bļauj, cik viss ir slikti. Ogresgalā nevienam nav noslēpums, Dainīte gribēja būt pagasta vecene, bet netika ne deputātos, ne par pagasta veceni, tagad kūda savus apkārtējos, lai tik ķērc. Nevajag te par 2018. gada zāli baurot, citus gadus ir bijis trakāk. Ja jau tev tik ļoti tas satrauca, tad jau kā Ogresgala patriots/e varēji piedāvāt palīdzēt un 1x nopļaut kādu pleķīti.
Ogresgals • 14. janvārī, 17:24
Ceļš uz Ogresgalu nav Helmaņa nopelns, ja ir tad kauns un negods, ka tik ilgi to nesakārtoja. Toties nepļautā zāle 2018.gadā Ogresgalā gan ir Helmaņa nopelns. Hipodroma sakārtošana - nez vai tā ir Ogresgala iedzīvotājiem, varbūt tomēr laivotājiem Ja tik vien ir pa šiem gadiem izdarīts, tad nekas liels tas nav. Ja mēs nebūtu pievienoti Ogrei, noteikti varētu izdarīt vairāk un labāk

Pievienot komentāru

        
 

Ogrenet