Atgriezties pie raksta

Piesprādzējies ne policijas, bet savas drošības dēļ!

"Drošība pirmajā vietā" – šo frāzi ir dzirdējuši daudzi. Taču, ja tā padomā, vai mēs vienmēr pilnībā izprotam šī teiciena jēgu?

Pat tie, kuri skandina, ka vienmēr rūpējas par savu drošību. Protams, var iegādāties gan OCTA, gan KASKO, gan cita veida apdrošināšanas polises, tādējādi pasargājot sevi no nelaimes radītajiem izdevumiem, tomēr tās mūs neglābs no paša negadījuma. Var arī aprīkot automašīnu ar modernākajām drošības sistēmām, taču arī tās mūs var nespēt glābt, ja, braucot ar mašīnu, nepiesprādzēsimies. Jā, tik vienkārši – iekāpjot auto, atliek veltīt pāris sekundes, lai pārliktu sev pāri drošības jostu un to piesprādzētu. Šī elementārā darbība var ne tikai jūs pasargāt no dažādām traumām, bet arī glābt dzīvību izšķirošās situācijās.


Runājot par sprādzēšanos, jāpiemin automašīnas aizmugurē sēdošie pasažieri, jo arī uz viņiem attiecas šis noteikums. Der atcerēties, ka cilvēks, kurš atrodas aizmugurējā sēdeklī un nav piesprādzējies, negadījuma brīdī priekšā esošajai personai lido virsū ar svaru, kas var sasniegt par sešas tonnas (!). Līdz ar to, šī bezatbildīgā persona ne tikai pakļauj briesmām savu dzīvību, bet arī apdraud citus, kļūstot par nāvējošu ieroci.


Lai cilvēkus izglītotu un censtos mainīt viņu domāšanu, tiek rīkotas dažādas informatīvas kampaņas. To ietvaros tiek demonstrēti dažādi video, kuros bez žēlastības parāda, kādas var būt reālās sekas, ja avārijas brīdī cilvēks nav piesprādzējies.


Par spīti šīm kampaņām, joprojām notiek daudz tādu ceļu satiksmes negadījumu, kuros kāds no iesaistītajiem cietušajiem nav piesprādzējies.


Ir vairāki aspekti, kas rada draudus ceļu drošībai – braukšana alkohola reibumā, atļautā ātruma neievērošana, drošības jostu neizmantošana, kā arī nekoncentrēšanās uz ceļu, esot pie stūres (piemēram, tālruņa izmantošana).


Pirmā auto ražošanas kompānija, kas sāka izmantot drošības jostas, bija "Volvo", un tas notika 1959.gadā. Jāteic, ka šis patiesi ir ģeniāls izgudrojums, jo spēj pasargāt cilvēku negadījuma brīdī.


Kā liecina Valsts policijas statistika, lielākās problēmas ar sprādzēšanos rada personas, kuras sēž automašīnas aizmugurē. Ja šobrīd pēc statistikas datiem var secināt, ka piesprādzējas teju 90% autovadītāju, kas sēž pie stūres, tad no aizmugurē sēdošajiem to dara tikai aptuveni puse cilvēku. Kādas aptaujas rezultāti vēstīja, ka apzinīgākie braucēji ir Jelgavas novadā.


Kādēļ cilvēki nepiesprādzējas? Pirmkārt, viņi neapzinās, kādas var būt šādas rīcības sekas. Ja esam auto aizmugurē un nepiesprādzējamies, sadursmes brīdī mēs varam smagi satraumēt to personu, kas sēž mums priekšā. Piemēram, ja pasažieris sver 70 kilogramus, savukārt mašīna brauc ar ātrumu 50 kilometri stundā, šis cilvēks priekšā esošajai personai trieksies virsū uz 3,5 tonnu svaru. Savukārt, ja auto ātrums būs lielāks, šis rādītājs attiecīgi palielināsies. Ja mazs bērns netiks piesprādzēts aizmugurējā sēdeklī, viņš lidos virsū priekšā sēdošajam ar spēku, kas pielīdzināms vienai tonnai. Šādās situācijās letāla iznākuma risks ir ļoti augsts.


Kā norāda negadījumu statistika, lielākoties negadījumos cieš tieši pasažieri. Turklāt tās avārijas, kurās iesaistīti jaunieši, ir traģiskākās, jo viņi biežāk neizmanto drošības jostas.


Ir bijuši tādi ceļu satiksmes negadījumi, kuros iet bojā visi automašīnā esošie cilvēki, izņemot to personu, kura bijusi piesprādzējusies. Katru gadu par drošības jostu nelietošanu policija noformē vairākus tūkstošus administratīvo pārkāpumu protokolu. Lai arī šis skaits sarūk, policijas pārstāvji cer, ka tas samazināsies līdz minimumam, un cilvēki sāks uztver piesprādzēšanos kā pašsaprotamu lietu.


Arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ikdienā nereti gadās glābt cilvēkus, kuri smagi cietuši, jo nav bijuši piesprādzējušies. Ja netiek izmantota drošības josta, sadursmes rezultātā cilvēks var aizlidot no mašīnas pat vairāku metru attālumā, un šādās situācijās cietušos nākas meklēt.


Informatīvās kampaņas par sprādzēšanos ietver sevī arī efektīgu plakātu izvietošanu ceļa malās, lai cilvēki, braucot garām un, ieraugot asinis stindzinošu skatu no negadījuma vietas, kur cietušais nav bijis piesprādzējies, saprastu, ka viņam ir jārūpējas par savu un arī citu pasažieru drošību.


Der zināt, ka par drošības jostas neizmantošanu autovadītājam draud sods 30 eiro apmērā. Tomēr, ja tā padomā, kas gan ir šī naudas summa, salīdzinot to ar cilvēka veselību un dzīvību? Esi atbildīgs, piesprādzējies!

Materiāls drukāts no portāla Ogrenet: http://www.ogrenet.lv/reklamraksti/36114

2016. gada 15. jūlijā, 11:07, Reklāmraksti
Ogrenet

Jaunākie komentāri

Toms • 2019. gada 31. jūlijā, 17:23
Vienu dienu braucām no laukiem uz Rīgu. Pa lauku ceļiem braucot pamanījām mašīnu dziļi mežā.. bremzēšanas pēdas bija vismaz 60 - 80 m. garas (iedomājaties kādā ātrumā viņi līkumā brauca). Ceļa malā stāvēja divi jaunieši ap 20 gadiem, brīnumainā kārtā dzīvi un veseli, nedaudz sagriezti no stikla. Bet, tas, ka jaunieši bieži nenovērtē savu pārgalvību un pieredzi, tas gan fakts - tā nav spēle kur Tev ir otrā dzīvība! Tagad KASKO ievieš vecuma ierobežojumu, piemēram, ka tā stājās spēkā, ja vadītājam ir virs 25 gadiem. Es noteikti ņemšu savam autiņām (https://www.manapolise.lv/kasko) - dēls varēs ar riteni pārvietoties(drošāk)!

Pievienot komentāru

        
 

Ogrenet