Atgriezties pie raksta

Kas ir datorlietotāju sindroms un kā ar to cīnīties?

Vai lielāko dienas daļu pavadām pie datora? Darbs, mājas, rīta stundas un vēlie vakari? Cik bieži atpūtinām acis, atrodoties pastāvīgi pie ekrāna? Vēl daudz dažādu jautājumu, kas var palīdzēt noteikt to, vai esam saslimuši ar "datorlietotāju sindromu".

Ja uz lielāko daļu no jautājumiem atbildam ar "jā", tad noderīgi būti iepazīties ar visu rakstu kopumā.


Datorlietotāju sindroms ir acu un redzes sistēmu komplekss, kas rodas pēc ilgstoša darba ar datoru. Lielākā daļa datorlietotāju, ilgāku laiku pavadot pie ekrāna, sāk just acu diskomfortu un attīstās redzes problēmas, turklāt, pieaugot pie ekrāna pavadītajam laikam, diskomforta līmenis tikai palielinās. Daudz augstākas iespēja iegūt datorlietotāju sindromu ir tad, ja pie datora tiek pavadītas vairāk kā divas stundas. Ņemot vērā, ka cilvēki ikdienā pie ekrāna pavada daudz vairāk laika, nav brīnums, ka vairāk kā 70% lietotāju ir datorlietotāju sindroms. Tas rodas, ja redzes sistēma nespēj tikt galā ar veicamo uzdevumu. Labā ziņa ir tā, ka bieži šādas redzes problēmas ir īslaicīgas, kas izzūd, beidzot darbu ar datoru. Bet reizēm, piemēram, redzes miglošanos, var just arī tad, kad darbs ar datoru jau sen pabeigts.


Visbiežākie simptomi, pēc kā atpazīt datorlietotāju sindromu ir acu nogurums, sausu, kairinātu acu sajūta, miglaina redze, redzes dubultošanās, palielināta gaismas jutība, galvassāpes, kakla un plecu sāpes. Bieži vien datorlietotāju sindromu var izraisīt dažādi faktori, tostarp nepareiza datora lietošana. Portatīvo datoru īpašnieki bieži vien, lietojot ierīci, ieņem, teorētiski, ērtāko sēdēšanas, gulēšanas pozu. Tomēr tas krietni vien var ietekmēt redzi un muguras, kakla muskuļus. Simptomus, strādājot ar portatīvo datoru, var izraisīt, nepietiekams apgaismojums, nepietiekama mirkšķināšana, žilbšana no datora ekrāna, izmantojot datoru tumsā vai sliktā apgaismojumā, jau minētā nepareiza skatīšanās distance un sēdēšanas poza, nekoriģētās redzes problēmas.


Skatīšanās uz datora ekrānu jebkurā gadījumā atšķirsies no skatīšanās uz drukātu tekstu, piemēram, lasot grāmatu. Datorā attēls tiek veidots no pikseļiem, tādēļ acīm nav vienota attēla, uz ko fokusēties. Akomodācijai ir nepieciešams nepārtraukti strādāt, lai iegūtu skaidru attēlu, kas savukārt spēcīgi nogurdina acis. Turklāt burti uz datora ekrāna nav tik precīzi un asi, un žilbšana no datora ekrāna apgrūtina skatīšanos. Atšķirīgi ir arī skatīšanās attālumi un leņķi, strādājot pie datora ekrāna.
Datorlietotāju sindroma ārstēšana ir diezgan komplekss pasākums. Regulāras acu pārbaudes un atbilstoši darba apstākļi darbā ar datoru palīdz samazināt vai novērst datorlietotāju sindroma radītās redzes problēmas.


Bieži vien cilvēkam, kam ikdienā nav nepieciešamas brilles, tās var būt vajadzīgas tieši darbam ar datoru. Lai samazinātu vai novērstu datorlietotāju sindromu, ir pareizi jāsakārto darba vide – svarīgs ir gan apgaismojums, gan atbilstošs krēsls, gan darba materiālu atrašanās vieta, monitora pozīcija, un atpūtas pauzes.


Datora ekrānam jāatrodas komfortablā skatīšanās attālumā (50 līdz 70cm). Optimālais datora ekrāna skatīšanās leņķis ir 15–20º zem acu līmeņa. Portatīvo datoru īpašnieki bieži vien neievēro šīs proporcijas, jo retāk ierīce stāv pareizi novietota uz galda, kā atrodas kādā "ērtākā" pozīcijā – klēpī. Datora ekrāns būtu jānovieto tā, lai izvairītos no žilbšanas, jo īpaši no galda lampas vai loga.


Lai novērstu acu nogurumu, ir jācenšas atpūtināt acis pietiekami bieži. Ik pēc 2h acis jāatpūtina uz 15 minūtēm. Turklāt strādājot pie datora ik pēc 20 minūtēm, jāatpūtina acis skatoties tālumā uz 20 sekundēm.

Materiāls drukāts no portāla Ogrenet: http://www.ogrenet.lv/reklamraksti/36353

2016. gada 17. augustā, 08:45, Reklāmraksti
Ogrenet

Par šo rakstu vēl nav saņemts neviens komentārs.

Pievienot komentāru

        
 

Ogrenet