Atgriezties pie raksta

Ogrēniešu ģimene, kam pirmajā vietā ir orientēšanās sports Foto

15.decembrī kopā sanāca visi Ogres un tuvākās apkārtnes orientieristi, lai atzīmētu kādu diezgan apaļu jubileju – apritējuši 15 gadi, kopš nodibināts orientēšanās klubs "Ogre".

Ne šī biedrība, ne arī šis sporta veids mūsu pilsētā jau gadu desmitiem nav iedomājams bez Ivetas Holcmanes, viņas vīra Andra Kivlenieka, tagad arī bez abiem dēliem – Andra un Raivo.


Apaļas ar sportu saistītas jubilejas tieši šogad ir arī Ivetai Holcmanei, kura, kā izrādās, par orientēšanās sporta treneri strādā jau tieši 40 gadus, bet Ogrē to dara 30 gadus. Desmitiem un varbūt pat simtiem jauniešu šajā laikā trenējusi I.Holcmane. Kādreiz viņa mēģinājusi skaitīt, cik no viņas audzēkņiem kļuvuši par valsts čempioniem – tikusi jau pāri pussimtam, bet tad skaits nojucis.


Izrādās, viņa savu roku pielikusi arī pie vienīgā latvieša, kurš kļuvis par pasaules čempionu orientēšanās sportā, trenēšanas. Visu šo laiku viņai blakus bijis dzīvesbiedrs Andris Kivlenieks, kurš pats savulaik bija aktīvs un izcils orientierists, bet tagad sirdi un dvēseli iegulda orientēšanās karšu zīmēšanā. Visi Ogres apkārtnes, Ikšķiles un Ķeguma novada, kā arī daudzi citi meži jau ir Kivlenieka seniora rokām attēloti topogrāfiskajās kartēs.


Jauniešus kopā saved orientēšanās sports


Iveta ir Rīgas meitene, bet Andris dzimis līvānietis. Izrādās, ja ne abu aizraušanās ar orientēšanās sportu, diez vai viņu dzīves ceļi būtu kādreiz krustojušies. Iveta bērnībā savus spēkus pamēģinājusi vairākos sporta veidos – gan mākslas vingrošanā un vieglatlētikā, gan galda tenisā. Daudz ko izšķīra tas, ka viņas mamma sāka strādāt Ogres trikotāžas kombinātā par ķīmiķi, līdz ar to uzņēmums ģimenei piešķīra dzīvokli mūsu pilsētā.


Ogrē Ivetai liktenīga izrādījās iepazīšanās ar orientēšanās sporta treneriem Anitu un Voldemāru Renertiem, kuriem izdevās jaunajā ogrēnietē mīlestību pret savu sporta veidu ieaudzināt uz visu mūžu. Pēc tam, kad bija kārtīgi pastrādāts treniņos, neizpalika arī panākumi – Iveta kļuva par PSRS sporta meistari, kā "Darba rezervju" izlases sportiste izcīnīja PSRS čempiones titulu, daudzkārt bija Latvijas čempione vasarās, bet ziemas orientēšanās sportā (uz slēpēm) – vēl biežāk.


Andris ar orientēšanās sportu sāka nodarboties tikai laikā, kad bija iesaukts Padomju armijā. Pēc demobilizēšanās viņš turpināja trenēties un piedalīties sacensībās, turklāt darīja to tik sekmīgi, ka arī kļuva gan par PSRS sporta meistaru, gan par vairākkārtēju Latvijas un pat PSRS čempionu, kā arī tika iekļauts izlasē.


Tieši tur – izlases treniņnometnēs un sacensības, Iveta un Andris saskatījās un samīlējās, turklāt nākamgad viņiem būs atzīmējama vēl viena apaļa un skaista jubileja – 30 gadi laulībā. Abi izaudzinājuši divus brašus dēlus. Laikam jau pat nezinātājs nojaustu, ka arī Andris juniors un Raivo ir orientieristi, turklāt izcili. Kā viens, tā arī otrs šobrīd ir gan daudzkārtēji Latvijas čempioni, gan pasaules elites sportisti. Pasaules čempionātos ziemas orientēšanās sportā Latvijas izlase ar brāļu Kivlenieku palīdzību jau četras reizes izcīnījusi augsto piekto vietu. Andris šobrīd ļoti nopietni gatavojas dalībai pasaules čempionātā, kas nākamā gada vasarā notiks Latvijā. Šajās augstākā līmeņa sacensībās viņš startēs sprinta distancē.


Desmitiem Latvijas čempionu, viens – pasaules


Iveta Holcmane, kad vēl mācījās vidusskolā, esot sapņojusi kļūt par daiļdārznieci vai arhitekti. Virsroku tomēr ņēma sports – viņa iestājās Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūtā (LVFKI), kas tagad jau pārsaukts par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju. Tur iegūta pirmā augstākā izglītība un fiziskās audzināšanas pedagoga specialitāte. Šobrīd Holcmanei ir maģistres grāds sporta zinātnē un A kategorijas trenera sertifikāts.


Bērnus orientēšanās sportā I.Holcmane sāka trenēt jau tālajā 1977.gada rudenī, kad iestājās LVFKI, tas notika tā sauktajā Rīgas pionieru pilī. Ar jauniešiem Ogrē viņa sāka strādāt 1987.gadā. Uz nodarbībām orientēšanās sportā interesenti rindās nestāv, tāpēc treniņgrupas nav lielas. Toties tie bērni, kuriem iepatīkas skriet pa mežiem ar karti un kompasu rokās, meklēt un atrast kontrolpunktus, būt ātrākajiem un kāpt uz goda pjedestāla, paliek šajā sporta veidā uz ilgu laiku, visbiežāk uz visu mūžu. Jā, tieši tā – orientieristi sacensībās var piedalīties jebkurā vecumā, jo var startēt vienā grupā ar vienaudžiem. Tāpēc arī Iveta Holcmane un Andris Kivlenieks seniors savus kompasus uz nagliņas nav kāruši – mēdz gan paskriet, gan paslēpot, gan arī pa medaļai izcīnīt.


Jautāta, cik daudz orientieristu ir izaudzinājusi, trenere Holcmane atzīstas, ka pareizo atbildi nevarot pateikt – simtu noteikti, bet vai divus simtus, neesot pārliecināta. Arī izaudzināto Latvijas čempionu skaitlis sen nojucis – bija pāri par piecdesmit, tagad noteikti vairāk. Latvijas orientieristiem ir arī viens unikāls sasniegums – pirms dažiem gadiem Šveicē par pasaules čempionu ļoti negaidīti kļuva alūksnietis Edgars Bertuks. Tas ir ne tikai mūsu valsts, bet visas Baltijas orientieristu labākais sasniegums. Tikai retais atceras un zina, ka pusaudža vecumā Bertuks četrus gadus pārstāvēja orientēšanās klubu "Ogre", tāpēc viena no viņa trenerēm bija arī Iveta Holcmane.


Orientēšanās sports gan nav tikai trenēšanās un piedalīšanās sacensībās, kādam jānodarbojas arī ar organizatoriskiem pasākumiem. Pirms diviem gadiem 30 gadu jubileja bija Ogres orientēšanās sacensībām "Reljefs". 1985.gadā šīs sacīkstes sāka Ēriks Stāmurs, Uldis Klemperis un Andris Gailītis.


Kaibalietis Ēriks Stāmurs, starp citu, ir raksta autora fizkultūras skolotājs. Septiņdesmito gadu nogalē Ē.Stāmurs pats aizrāvās ar orientēšanās sportu, kā arī iesaistīja vairākus savus audzēkņus, tostarp mani. Ja tā padomā un atceras, mēs, kaibalieši, astoņdesmito gadu sākumā kopā ar ogrēniešiem bijām aizbraukuši uz starptautiskām sacensībām Igaunijas pilsētā Pilvā. Iveta un Andris varbūt mazāk palikuši man atmiņā, bet treneri Renerti gan.


1989.gadā "Reljefu" organizēt pārņēma Iveta Holcmane un Andris Kivlenieks, bet U.Klemperi Iveta piesauc kā savu labo gariņu. Tieši viņš jauno treneri uzaicināja strādāt uz Ogri, tieši viņš Ivetai ļoti daudz ko ir palīdzējis. Deviņdesmito gadu nogalē Ivetai un Andrim radās ideja par vēl vienām – daudz plašākām orientēšanās sacīkstēm, kas varētu tikt rīkotas Ogres apkārtnē – par stafešu sacensībām "Daugavas kauss". Šiem dzīvesbiedriem lielākoties nav tā, ka kāda ideja netiktu materializēta, tāpēc jau kopš 1998.gada pašā maija sākumā uz mūsu pusi dodas orientieristi no visas Latvijas. "Daugavas kausam" 20 gadu dzimšanas diena būs jau pēc pusgada.


Pasākumu un sacensību kļuva arvien vairāk, tāpēc radās nepieciešamība orientieristus apvienot biedrībā. 2002.gadā Holcmane un Kivlenieks seniors bija starp tiem ogrēniešiem, kuri nodibināja orientēšanās klubu "Ogre". Tajā pašā gadā notika pirmās nakts orientēšanās sacensības Ogrē "Lāčplēša kauss". Šis pasākums vairāk ir kā patriotisma izpausme, jo vienmēr notiek Lāčplēša dienas vakarā. Tagad tas ieguvis ļoti konkrētas aprises, jo sacensību rīkošanā piedalās un daudz palīdz arī vietējie zemessargi, piedalīties var jebkurš, nav pat obligāti jābūt īpašām iemaņām. Arī šīs sacensības kļuvušas populāras ne tikai starp ogrēniešiem, bet arī starp mūsu pilsētas viesiem.


Jāatzīst, ka visu mūspusē notiekošo orientēšanās sacensību organizēšanā Kivlenieku ģimenei ir vislielākā loma, turklāt padodas arī. Kivlenieks seniors sazīmējis visu mežu kartes, viņš ar dēliem piedalās kontrolpunktu izlikšanā un novākšanā. Ivetai lielākoties tiek galvenās tiesneses amats.


Vieta, kur ģimenei atpūsties – 200 km no Ogres


Ogrē Kivlenieku ģimene joprojām dzīvo deviņstāvenes dzīvoklī. Skaidrs, ka cilvēku dzīve nesastāv tikai no darba un studijām, tāpēc vajag arī savu vietiņu, savu zemes pleķīti, kur atpūsties, atgūties no ikdienas steigas un atjaunot enerģijas rezerves.


Mūsu orientieristiem tāda vietiņa ir patālu no Ogres (ap 200 km), bet toties izcili skaistā vietā – Gulbenes novada Beļavas pagastā. Kā izrādās, neliela mājiņa, kurai Kivlenieki pa šiem gadiem uzlikuši jau otro jumtu, mantojumā tikusi bijušajai rīdziniecei Ivetai. Tagad viņa un viņas ģimene ir lepna, ka ne tikai saglabājuši šo īpašumu, bet arī sakopuši vienu savas tēvu zemes stūrīti.


Vieta tiešām esot fantastiska – netālu no sena pilskalna un četru zilu ezeru ielokā. Vienā no tiem, starp citu, esot nogrimusi sena koka pils, bet Ivetai tieši tur ļoti labi ķeroties asari. Tomēr makšķerēšanai laika nav tik daudz, jo pie mājas ir arī dārzs, kurā Iveta ar savu ģimenes vīriešu palīdzību realizē jaunībā līdz galam neizsapņoto daiļdārznieces sapni. Tiesa, no sava sporta veida pat savā vasarnīcā nevar noslēpties, kā atzīst Ogres slavenākais orientieristu pāris, arī tur viņi esot rīkojuši treniņnometnes bērniem.


Šovakar vienuviet pulcēsies visa orientēšanās kluba "Ogre" saime, lai kopīgi atzīmētu savas biedrības 15 gadu jubileju. It kā nav nemaz tik daudz, bet, ja padomā, tik lieli darbi iespēti, jo strādāts ar kopīgiem spēkiem. Iveta Holcmane un Andris Kivlenieks seniors labprāt te uzskaitītu visus cilvēkus, ar kuriem šo gadu laikā sadarbojušies, kam gribētu pateikt lielu paldies un novēlēt vēl daudzus raženus gadus, bet tam vajadzētu daudz vietas. Turklāt – īsts rokasspiediens un no sirds pateikti vārdi vienmēr būs atmiņā paliekošāki par pāris rindkopām laikrakstā, tāpēc novēlēsim mūspuses orientieristiem satikties, izrunāties un jauki atzīmēt sava kluba jubileju!


Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Materiāls drukāts no portāla Ogrenet: http://www.ogrenet.lv/sports/40407

2017. gada 18. decembrī, 10:03, Sports
Ritvars Raits, "Ogres Vēstis Visiem"

Par šo rakstu vēl nav saņemts neviens komentārs.

Pievienot komentāru

        
 

Ogrenet