Atgriezties pie raksta

Kristaps Dārgais – katra spēle ir kā mazi svētki

Ogrēnietis Kristaps Dārgais jau otro sezonu ir Basketbola kluba "Ogre" spēlētājs, kā arī viens no vadošajiem "dankeriem" pasaulē. Šoreiz intervija par viņa pieredzi, panākumiem un ikdienu ārpus basketbola.

Pastāsti, lūdzu, īsumā par savām līdzšinējām basketbolista gaitām!
Esmu no Jumpravas, un mazos ciematiņos pavelcies līdzi tam, ko dara lielākā daļa. Vienu brīdi spēlēju futbolu, braucām uz sacensībām, bija pat vietējais treneris. Spēlēju arī florbolu, tomēr vienmēr mani ir aizrāvis basketbols. Iespējams, viens no elkiem bija Maikls Džordans, kad viņš pēdējos gadus spēlēja NBA. Man bija 6-7 gadi, skatījos spēles televizorā, un tas iepatikās. Mamma strādāja skolā - vakaros un brīvdienas varēju iet uz sporta zāli trenēties. Kad man bija 10 gadi, sāku katru dienu ar vilcienu braukt uz Ogres Basketbola skolu (OBS). Vēlme spēlēt bija jau pirms tam, bet biju par mazu, lai viens pats varētu braukt uz Ogri. Tā visus gadus braucu uz katru treniņu, esmu izlaidis varbūt kādus divus treniņus. Pašam tas ļoti patika, izbaudīju šo laiku.
 
Kad pabeidzu OBS, divus gadus spēlēju Latvijas basketbola līgas (LBL) 2. divīzijā OBS komandā, pēc tam divus gadus Latvijas Universitātes LBL 1.divīzijā, divus gadus BK "Valmiera", divus gadus BK "Barons", un nu esmu atgriezies un spēlēju jau otro sezonu Basketbola klubā "Ogre" (BK Ogre).
 
Ārpus Latvijas nevienā klubā gan neesmu spēlējis. Kad bija tāda iespēja, svarīgāk bija pabeigt universitāti. Tagad - varbūt, ja būtu labs piedāvājums, par labu atalgojumu, tad brauktu, bet uzskatu, ka braukt braukšanas pēc nav vērts. Tomēr visiem basketbolistiem novēlu aizbraukt paspēlēt uz ārzemēm, manā gadījumā nesakrita apstākļi.
 
Vai esi aktīvi spēlējis arī citus sporta veidus?
Jumpravā jau izsenis ļoti populārs ir volejbols, kas vēlāk ieņēma nozīmīgu lomu manā dzīvē. OBS vecākajās grupās kopā spēlē divu vecumu spēlētāji, manā gadījumā tie bija 1989/1990.gadā dzimušie. Visas sezona laikā izcīnījām tikai vienu uzvaru ar rezultātu 1:21 (viena uzvara, 21 zaudējums), kas mazliet lika zaudēt motivāciju. Paralēli trenējos volejbolu, pat izcīnījām Latvijas čempionu titulu. Piedāvāja palikt spēlēt volejbola komandā, tomēr izvēlējos basketbolu, jo tā ir mana sirdslieta.
 
Ziemā esmu profesionāls basketbolists, vasarā slam-dunk (bumbas triekšanā grozā no augšas) spēlētājs. "Dankošana" sākās kā laba brīvā laika pavadīšanas iespēja, tagad tā ir arī iespēja papildus nopelnīt, darot to, kas patīk. (redakcijas piezīme: K.Dārgais bija 2018.gada pasaules augstākā dankeru konkursa "Ghetto Kings of Air 2018" uzvarētājs).
 
Ar ko nodarbojies brīvajā laikā?
Paralēli strādāju arī ceļu būves nozarē – Rīgas Tehniskās universitātē (RTU) apguvu ceļu būves inženiera specialitāti. Savulaik pabeidzu RTU, jo sapratu, ka basketbola karjera reiz beigsies, tāpēc esmu veicis priekšdarbus, lai pēc tam nejustos kā izmests no laivas.
 
Kā hobiju var atzīmēt Sporta viktorīnu, kurā piedalos kopā ar draugiem. Kad spēlēju BK "Barons", spēles notika svētdienu vakaros un desmitos vakarā bija grūti atrast vietu, kur var pavakariņot, līdz atradām kafejnīcu "Bruklina" (Brooklyn Pub & Whiskey Room), kurā notiek arī Sporta viktorīnas. Aizgājām, iepatikās un tā joprojām reizi 2 nedēļās piedalāmies. Vienmēr esmu bijis sporta sekotājs, īpaši basketbolā, vieglatlētikā, un šī ir lieliska iespēja, kā var likt lietā zināšanas sportā. Viktorīnā iet visādi – citreiz labāk, citreiz ne tik labi, bet jāņem vērā, ka tur piedalās arī žurnālisti, komentētāji, kuriem sporta notikumi ir ikdienas darbs. Augstākā uzvara bija Basketbola viktorīnā, kurā vinnējam, pārspējot pat Basketbola Savienības komandu.
 
Kā vērtē BK "Ogre" komandu?
Skaitļi nemelo. Redzam, ka esam nākamā komanda aiz bagātajiem Latvijas un Igaunijas klubiem. Uz laukuma nespēlē nauda, bet komandām ļoti svarīgs budžets. Šobrīd esam stabili ceturtajā pozīcijā, sezona līdz šim ir izdevusies.
 
Klubam ir arī lielisks treneris Artūrs Visockis – Rubenis. Mana saikne ar viņu jau iesākās universitātes laikā. Tā bija arī viņam pirmā sezona LBL 1.divīzijā kā galvenajam trenerim jau 26 gadu vecumā. Var redzēt, ka treneris ir ļoti audzis, ir liels prieks sadarboties. Tieši treneris ir arī viens no iemesliem, kāpēc sāku spēlēt Ogrē.
 
Kopumā BK "Ogre" ir saliedēta komanda, kas veidojas no savstarpējās cieņas un saprotošas attieksmes vienam pret otru. Līdz ar to varam strādāt ļoti labā, pozitīvā gaisotnē, kurā ietverta augsta profesionalitāte. Nākam, strādājam, visu darām pēc labākas sirdsapziņas. Esam pieredzējuši spēlētāji, līdz ar to varam pieņemt savas lomas, un kāds nav apvainojies, ka, piemēram, netiek spēlēt laukumā. Tas, manuprāt, arī ir viens no iemesliem, kāpēc esam tik augstās vietās.
 
Kā vērtē BK "Ogre" kā jauno basketbolistu attīstības iespēju?
BK "Ogre" viennozīmīgi ir sporta piramīdas augšējā daļā. Ja man sporta skolas laikā būtu šāda iespēja, trenētos divreiz vairāk. Tā ir lieliska iespēja sevi parādīt un spēlēt labākajā līgā jau 16-17 gadu vecumā. Tā noteikti ir papildu motivācija. BK "Ogre" treniņos piedalās arī OBS spēlētāji, un kā saka - labāk vienreiz parādīt nekā desmit reizes izstāstīt. Fiziskos sporta veidos, kur notiek kontaktspēle, svarīgs ir posms, kad no jaunekļa kļūsti par nobriedušu vīrieti – jauniešu izlasē varbūt esi stiprs un prasmīgs, bet kad nokļūsti basketbola augstākajā līgā, kur visi ir krietni lielāki un spēcīgāki, saproti, ka vairs nevari citu spēlētāju pastumt vai apskriet, tāpēc jāmeklē citādi risinājumi, kā apspēlēt. Tikai darot kaut ko vari iemācīties. Protams, ir lietas, ko jaunie spēlētāji aizmirst vai neizdara, bet viss nāk ar pieredzi. Tiešām prieks, ka viņiem ir šāda iespēja.
 
Vai pavadāt laiku kopā ar komandu arī ārpus spēlēm un treniņiem?
Komandā vienam no otra vajag atpūsties, jo treniņi vai spēles ir katru dienu. Tāpat kā katrā sporta veidā mēdz būt ar konfliktiņi. Tomēr notiek arī dažādi komandas pasākumi, piemēram, pirms dažām nedēļām kopā ar norūdīšanās skolas pārstāvjiem kāpām iekšā āliņģi.
 
Kādi ir BK "Ogre" līdzjutēji?
Kā jau visās lietās, vajag kādu kas pavelk. Ogrē atradās cilvēks Ilmārs Čerbikovs, kurš fanu kustību ir atdzīvinājis. Viņš ir kā motoriņš, kas dibinājis fanu klubu "Spektras". Mājas spēlēs vislielākais atbalsts ir tieši no viņu puses, viņi iesaista arī pārējos skatītājus. Spēlēt tukšā vai pilnā zālē ir dažādas lietas. Ne velti fanus sauc par sesto laukuma spēlētāju.
 
Varbūt ir kādas īpašas spēles, kas palikušas atmiņā?
Katra spēle ir kā mazi svētki - visu nedēļu gatavojamies, domājam, kāds būs pretinieks. Pienāk spēle, un tas ir laiks, kad vari parādīt, ko esi mācījies un darījis. Lielas uzvaras ilgāk paliek atmiņā nekā sāpīgi zaudējumi. Īpaša sajūta bija uzvarēt Latvijas spēcīgākos klubus - BK "VEF Rīga" un BK "Ventspils". Spēle, ko noteikti vienmēr atcerēšos, būs, kad BK "Ogre" uzvarēs kādu spēli par medaļām.
 
Tavs novēlējums lasītājiem!
Aicinu, lai ogrēnieši nāk un atbalsta klubu, jo daudzi no mums – spēlētājiem – arī ir ogrēnieši, līdz ar to pazīstamām sejām ir vieglāk un emocionālāk just līdzi. Mēs izceļamies kā cīnītāju komanda, kas cīnīsies par katru cenu, un to var redzēt arī katrā spēlē! Visi laipni aicināt uz mūsu spēlēm – brīvas vietiņas tribīnēs vēl ir!

Materiāls drukāts no portāla Ogrenet: http://www.ogrenet.lv/sports/43263

13. februārī, 08:03, Sports
www.ogresnovads.lv

Par šo rakstu vēl nav saņemts neviens komentārs.

Pievienot komentāru

        
 

Ogrenet