Atgriezties pie raksta

Ogres 1. vidusskolas absolvents mācās un spēlē basketbolu ASV

Ogrēnietis Dāvids Atelbauers 2018. gadā absolvējis Ogres 1. vidusskolas 12. klasi un tā paša gada rudenī devies studēt uz Ziemeļameriku, kur izmanto Nacionālās studentu sporta asociācijas pirmās divīzijas piedāvāto iespēju apvienot augsta līmeņa sportu ar pasaules klases izglītības ieguvi. Šobrīd viņš pārstāv pirmās divīzijas basketbola komandu "University of North Dakota Fighting Hawks".

Kā Tu sāki spēlēt basketbolu?


Viss sākās ar to, ka mamma aizveda vecāko brāli uz basketbola treniņiem. Toreiz es vēl gāju bērnudārzā, bet regulāri nācām skatīties viņa spēles. Tad es sapratu, ka arī gribu spēlēt, vienkārši citādāk nevar būt! 2. klasē mamma aizveda uz pirmo basketbola treniņu, un tas ļoti iepatikās.


Pirmos gadus spēlēju sava vecuma jaunatnes komandās, tur sevi labi pierādīju un tiku spēlēt gan pie sava vecuma, gan gadu vecākiem spēlētājiem. 16 gados sāku spēlēt arī 2. basketbola līgā (LBL2), kur nospēlēju 3 gadus, bet pēc gada tiku trenēties un spēlēt LBL1 BK “Ogre” sastāvā, kur nospēlēju 2 sezonas. 


Uzskatu, ka Ogres Basketbola skolā ir ļoti labi sakārtota sistēma, kā izaudzināt spēlētājus. Pats esmu izgājis cauri visiem posmiem – jaunatnes līgai, pēc tam spēlēju gadu vecāku spēlētāju komandā, LBL2 un LBL1. Kā savu galveno treneri Ogres Basketbola skolā uzskatu Pēteri Ozoliņu.


Kā tiki mācīties un spēlēt ASV? 


Pagājušā sezonā sevi labi parādīju BK "Ogre", mani pamanīja viens no ASV treneriem un piedāvāja braukt studēt un spēlēt basketbolu ASV. Sākumā ļoti šaubījos, mamma bija kategoriski pret. Tomēr pamazām šīs domas mainījās, sākām kārtot dokumentus, un beidzot arī vecāki atbalstīja un teica, ja ir iespēja, tad ir jābrauc.


Pastāsti, lūdzu, sīkāk par savām studijām, basketbola treniņiem un spēlēm!  


Laikam jau jāatzīst, ka sākumā bija kultūršoks, jo tiešām viss ir tā, kā rāda filmās – universitātes vide, fastfood, Pateicības dienas svinēšana, helovīni un citas lietas.


Pirmā basketbola sezona ir aizvadīta, bet skolas gads vēl turpinās. Basketbola sezona ASV ir īsāka nekā Latvijā – no septembra līdz martam. Pirmā sezona bija kā pa kalniem, tā pa lejām – sezonas pirmajā pusē tiku daudz spēlēt, vidū situācija mainījās – spēlēja citi, bet sezonas beigās atkal biju uz laukuma. Gan treneri, gan citi spēlētāji teica, ka tas ir tikai normāli, ka pirmgadnieki netiek daudz spēlēt. Tomēr tas deva motivāciju, ka visu laiku vajag strādāt un uzturēt sevi formā. Šīs sezonas galvenais uzdevums bija iepazīties ar Amerikas basketbolu un gūt pieredzi nākamajiem gadiem. 


Basketbola treniņi iedalās trīs posmos – pirmssezonas, sezonas, pēcsezonas. Pirmssezonas treniņos vairāk tiek strādāts pie taktikas, tie ir ļoti gari, bet ASV ir likums, kas nosaka maksimālo treniņu stundu skaitu nedēļā. Sezonas laikā vairāk trenējam savstarpējo saspēli, kā arī svarīgs ir individuālais darbs. Savukārt pēcsezonā daudz tiek strādāts svaru zālē un sporta laukumā. Mani pārsteidza, ka pēc sezonas ir tikai viena nedēļa pavasara brīvlaiks un atkal sākas treniņi. 


Lielākā daļa komandas spēlētāju ir amerikāņi. Esam trīs eiropieši – es, kā arī istabas biedri no Francijas un Serbijas, ar viņiem esmu arī sadraudzējies. Kādā līgas spēles pretinieku komandā satiku arī vēl vienu latvieti – Franci Lāci. Bija ļoti interesanti parunāties un uzzināt, kā viņam iet.


Runājot par studijām, treneri sākumā ieteica pieteikties vispārējām studijām (general studies), lai saprastu, ko nozīmē studēt šajā universitātē. Otrajā semestrī sāku mācīties civilās inženierzinātnes, šo jomu biju plānojis studēt arī Latvijā. Lai iegūtu bakalauru, studijas ilgst 4 gadus. Protams, ir diezgan grūti, jo viss ir angļu valodā, daudz laika jāvelta mācībām un mājas darbiem. 


Ar ko atšķiras basketbols ASV un Latvijā?


Fiziskajos parametros ASV basketbols ir daudz ātrāks, spēlētāji atlētiskāki – augstāk lec un skrien. Latvijā spēlētāji ir lēnāki, taču bieži vien spēlē gudrāk. Komandu līmeni ir ļoti grūti salīdzināt, jo pirmā līga iedalās vairākās konferencēs, kas spēka ziņā ļoti atšķiras – tie ir gan topošie NBA spēlētāji, gan ne tik spēcīgi spēlētāji. 


Kāda ir basketbola popularitāte Amerikā?


Popularitāte Amerikā ir krietni lielāka nekā Latvijā. Izslēgšanas spēlēs (March Madness) piedalās 64 skolas, un, kad sākas šīs spēles, visi tās skatās elektroniski vai televizoros kafejnīcās. Lielākoties tie ir studenti, kas jūt līdzi savām skolām. Man tas bija ļoti liels pārsteigums. Spēlēs arī zāle vienmēr ir pilna ar skatītājiem. Tomēr Latvijā fani ir daudz skaļāki, vairāk atbalstīja. Vismaz atceros, ka BK “Ogre” fani nāca ar bungām un taurēm, tas ļoti motivēja komandu spēlēt pēc iespējas labāk.


Kas Tev ir primārais – izglītība vai basketbols?


Uz šo jautājumu ir grūti atbildēt. Cenšos daudz trenēties, tomēr man ļoti svarīgi ir iegūt izglītību, jo basketbolu varēs spēlēt līdz kādiem 35 gadiem, tāpēc jādomā, ko darīšu tālāk. Protams, treneri grib, lai visu atdod basketbolam, tomēr cenšos uzturēt balansu – pusi uz pusi.


Kā izmanto brīvo laiku?


Īpaši daudz brīvā laika nav, jo ir skola, treniņi, mājas darbi. Cenšos nedēļas nogalēs ar draugiem kaut kur aiziet, piemēram, uzspēlēt boulingu. Ļoti daudz braucam uz spēlēm citās pilsētās. Es to saucu par ceļojumu, jo parasti braucam uz 2 spēlēm, un kopumā šis brauciens ilgst 5 – 6 dienas. Lidojam 3 dienas pirms spēles, iekārtojamies viesnīcā, tad ir treniņi, nospēlējam spēli un dodamies uz nākamo spēli citā pilsētā. Daudz laika sanāk pavadīt lidostās un lidmašīnās. Tālākais brauciens bija uz Teksasu, kas atrodas otrā Amerikas malā. Arī šie braucieni bija sava veida kultūršoks, jo vienmēr dzīvojam pieczvaigžņu viesnīcā, par visu ir padomāts. Ļoti interesanti ir spēlēt pret augstāka ranga komandām.


Skola beigsies maija sākumā, kad būs eksāmeni, bet šogad vēl palikšu uz vasaras skolu. Pirmgadniekiem to iesaka darīt, lai varētu uzlabot savu fizisko formu, kā arī ir papildu kurss augstskolā neapgūtiem mācību priekšmetiem. Īstā pauze būs jūnija beigās līdz augustam, tad uz pusotru mēnesi atgriezīšos Latvijā. Gribas satikt ģimeni, draugus, trenerus.


Vai seko līdzi basketbola notikumiem Latvijā?


Skatos Latvijas basketbola izlases spēles. Žēl, ka netikām uz pasaules kausa izcīņu, bet uzskatu, ka šogad izlase ir ļoti labā formā. Cenšos sekot līdzi arī BK “Ogre” spēlēm, jo interesē, kā viņiem veicas. Komanda spēlē arvien labāk, kas ir tikai loģiski, jo kodols ir tas pats, nākuši klāt jauni, labi spēlētāji, kā arī ir labs treneris.


Vai nenožēlo, ka devies uz ASV?


Noteikti nenožēloju, jo tā man ir jauna pieredze, iespēja iziet no komforta zonas, bez maksas iegūt labu izglītību, iemācīties angļu valodu.


Kādi ir turpmākie plāni?


Pagaidām turpmāko plānu vēl nav. Vēlos izbaudīt šo laiku, iet pa gadam uz priekšu, skatīties, kas sanāks ar basketbolu. Galvenais mērķis, kāpēc uz šejieni atbraucu, ir šī lieliskā iespēja apvienot izglītību ar basketbola spēlēšanu. Kaut arī tā skaitās amatieru līga, faktiski tie ir spēlētāji, kas pēc tam spēlēs NBA, līdz ar to komandu līmenis ir ļoti augsts.


Kādi ir ieteikumi vai novēlējumi citiem spēlētājiem?


Noteikti iesaku trenēties, lai būtu šāda iespēja – studēt un spēlēt basketbolu 1. divīzijas skolā. Un, ja šāda iespēja ir, noteikti to izmantot. 


Vēlos pateikt lielu paldies mammai un ģimenei, kas atbalstīja braukšanu uz ASV. Liels paldies arī trenerim Pēterim Ozoliņam, kas palīdzēja šeit tikt spēlēt, kā arī trenerim Artūram Visockim-Rubenim, kas deva iespēju divas sezonas spēlēt LBL1 kopā ar BK "Ogre". Vēlos pateikties arī Ogres 1. vidusskolas direktoram Igoram Grigorjevam, kurš palīdzēja tieši ar dokumentu kārtošanu, kā arī klases audzinātājai Dacei Kābelei, kura vienmēr attaisnoja kavētās stundas. Protams, ir arī daudzi citi mazie paldies visiem, kas palīdzēja sakārtot braucienu, tai skaitā arī komandas biedriem, kas neļāva slinkot!

Materiāls drukāts no portāla Ogrenet: http://www.ogrenet.lv/sports/43762

26. aprīlī, 19:47, Sports
ogresnovads.lv

Par šo rakstu vēl nav saņemts neviens komentārs.

Pievienot komentāru

        
 

Ogrenet