drukāt
23
Februāris

Lielvārdes novada pieredzes stāsts attālināto mācību laikā – kā veicas izglītības iestādēm, skolotājiem un skolēniem?

Autors  lielvarde.lv
Publikācijas kategorija Lielvārde

Attālinātās mācības sagādājušas jaunu pieredzi un ne vienu vien izaicinājumu – gan skolotājiem, gan arī skolēniem un viņu vecākiem. Arī Lielvārdes novadā izglītības iestāžu audzēkņi jau krietnu laiku mācās attālināti. Un tomēr, joprojām tas mēdz sagādāt arvien jaunus izaicinājumus – ja sākotnēji vairums problēmu saistījās ar ieradumu un režīma maiņu, kā arī ar tehniskā aprīkojuma nodrošināšanu, tad šobrīd, kā atzīst Lielvārdes novada izglītības psiholoģe un sociālās pedagoģes, parādās arvien jaunas rūpes arī par bērnu emocionālo veselību.

Pašvaldība savu iespēju robežās nodrošina atbalstu gan skolām, gan arī skolēniem un viņu ģimenēm

Kā norāda Lielvārdes novada pašvaldības Izglītības nodaļas vadītāja Inga Škapare, pašvaldība savas kompetences ietvaros sniedz atbalstu, lai vecākiem un skolēniem ikdienu padarītu ērtāku: "Jau pandēmijas pirmā izraisītā ārkārtas stāvokļa laikā izzinājām situāciju, lai saprastu, cik izglītības iestādes un skolēni ir nodrošināti ar datortehniku. Arī no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) saņēmām mobilos telefonus, planšetes un datorus. Tāpat paldies par atbalstu jāsaka SIA "Lielvārds", kas deva iespēju skolēniem lietot savus datorus. Šajā laikā aicinājām skolas izveidot un laicīgi iepazīstināt vecākus ar nedēļas mācību plānu, kas palīdzētu plānot datortehnikas pieejamību ģimenē un informētu vecākus, kuros laikos bērnam nepieciešama pieslēgšanās tiešsaistē. Tas mazinātu spriedzi un palīdzētu organizēt mācību procesu mājsaimniecībās," stāsta Izglītības nodaļas vadītāja Inga Škapare.

"Liels atbalsts izglītības iestādēm pandēmijas laikā ir novada skolās realizēto Eiropas struktūrfondu projektu sniegtās iespējas. Piemēram, novadā īstenotais Eiropas Sociālā fonda projekts "PuMPuRS" ir vērsts uz to, lai skolēni, kas ir priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas riska grupā, saglabātu motivāciju turpināt izglītoties. Projekta realizēšana ir ļoti nozīmīgs atbalsts īpaši attālināto mācību laikā. Jau klātienes mācību laikā pastāv risks, ka šie bērni kāda iemesla dēļ var pamest skolu, tāpēc šajā laikā individuālais atbalsts, konsultācijas, sarunas ar sociālajiem pedagogiem un psihologu ir īpaši svarīgas," saka Inga Škapare, vienlaikus norādot, ka pašvaldība savu iespēju robežās cenšas sniegt arī finansiālu atbalstu. Tā, piemēram, šī gada Lielvārdes novada pašvaldības budžetā paredzēts iegādāt visām novada izglītības iestādēm jaunus datorus – daudzi skolotāji līdz šim izmantoja savus personīgos datorus un esošā skolu tehnika attālināto mācību procesa nodrošināšanai bija novecojusi. Tāpat, lai mazinātu izdevumus vecākiem, pašvaldība arī šogad turpina abonēt maksas mācību platformas – tādas kā soma.lv, uzdevumi.lv, kas attālināto mācību laikā ir īpaši svarīgas. Svarīgi arī, ka šogad pašvaldība sava budžeta ietvaros turpina nodrošināt brīvpusdienas (attālināto mācību laikā - pārtikas pakas) daudzbērnu ģimenēm (no pirmsskolas līdz vidusskolai), līdzfinansē 1.-4. klašu pusdienas, kā arī nodrošina brīvpusdienas projekta "PuMPuRS" ietvaros apzinātajām ģimenēm. Pārtikas pakas izglītības iestādēs tiek izsniegtas reizi divās nedēļās, un katrā no tām ir produkti desmit ēdienreizēm.

Pašvaldība par situāciju novadā un problēmām, kas saistītas ar attālināto mācīšanos informē IZM. Tā, piemēram, pašvaldība informējusi, ka, lai nodrošinātu kvalitatīvu attālināto mācību procesu, svarīgs jautājums ir ne tikai par interneta savienojuma kvalitāti izglītības iestādēs, bet arī mājsaimniecībās. Par to pagaidām valsts līmenī netiek domāts un ne visiem skolu audzēkņiem ir atbilstoša interneta kvalitāte, lai dienu dienā varētu pieslēgties mācībām.

Attālināto mācību process ir jaunu izaicinājumu laiks arī pedagogiem. Viena no būtiskākajām problēmām ir tā, ka paredzētais apgūstamā satura apjoms ir mazāks par mācību programmās paredzēto. Saskaņā ar IZM norādījumiem, jaunākajās klasēs satura apjoms samazināms līdz pat 50%, savukārt vecākajās klasēs – vismaz par 10%. Pedagogi atzīst, ka tas, savukārt, liek ar bažām raudzīties nākotnē, jo “robi” šajā mācību gadā attālināti apgūstot mācību vielu ir neizbēgami. Tāpat arī darba slodze ir palielinājusies, jo gatavošanās tiešsaistes stundai ir ievērojami sarežģītāka, nekā klātienes stundai.

Kā norāda Inga Škapare, attālināto mācību apstākļos īpaši būtiska ir nepārtraukta atgriezeniskā saite starp pašvaldību, pašvaldības izglītības iestādēm un vecākiem. Tādēļ viens no pašvaldības galvenajiem uzdevumiem ir sadarbības veicināšana starp visām iesaistītajām pusēm. Svarīgi ir laicīgi pamanīt visas iespējamās problēmas un rīkoties, lai tās novērstu. Būtiski arī, lai šajos attālinātā mācību procesa apstākļos novada izglītības iestādēm un to skolotājiem izdotos nodrošināt ne tikai kvalitatīvu mācību procesu, bet arī nepieciešamo emocionālo atbalstu skolēniem.

Skolēnu sociāli emocionālais stāvoklis attālināto mācību laikā

Lielvārdes novada pašvaldības izglītības psiholoģe Sandra Ozoliņa norāda, ka attālinātās mācības ir sarežģīts laiks gan vecākiem un pedagogiem, gan arī skolēniem, un šobrīd vairāk kā jebkad agrāk vecākiem jāvelta pēc iespējas nedalīta uzmanība saviem bērniem. Ierastā savstarpējā komunikācija no klātienes sarunām klasēs un starpbrīžos šobrīd nu notiek tikai sarakstēs un tiešsaistes platformās. Kā norāda Sandra Ozoliņa, jo īpaši smagi komunikācijas trūkums ar vienaudžiem ietekmē pusaudžus: "Lai pusaudzis varētu attīstīties kā personība, viņam ir jāsatiekas ar citiem pusaudžiem. Tikai spoguļojoties šādās savtarpējās attiecībās jaunietis īsti saprot, kas viņš ir un veido savu identitāti. Situācijā, kad pusaudžiem jāatrodas sava veida izolācijā, viņi nereti var kļūt depresīvi. Diezin vai šāds pusaudzis pats saprot, ka viņam vajadzīga palīdzība, un baidos, ka daudzi tā arī nemaz nenokļūst pie speciālista," stāsta Sandra Ozoliņa, vienlaikus piebilstot, ka laikā, kad novadā visi mācījās klātienē, skolēni varēja gūt atbalstu praktiski jebkurā sev ērtā laikā, vēršoties pie psihologa. Taču šobrīd psihologu vairumā gadījumu atrodot vien tie bērni, kuriem ir labas pašanalīzes spējas vai arī ir jau iepriekšēja sadarbība ar psihologu.

Arī sociālā pedagoģe Evija Rutmane, kura ikdienā strādā Lēdmanes pagasta pamatskolā un pirmsskolas izglītības grupiņās, apstiprina, ka šobrīd liela problēma ir bērnu un pusaudžu emocionālais stāvoklis. "Ir daļa skolnieku, kuriem, strādājot attālināti, nav iekšējās motivācijas un nav arī pedagogi, kas viņus satiktu klātienē un varētu iedrošināt. Tāpat arī vecāki ir aizņemti darbos. Bieži vien visu šo apstākļu ietekmē sekmes krītas un nepaveikto darbu apjoms aug. Arī skolēni paši saka, ka skolā ir vieglāk, jo skolotājs pasaka, kas jāizdara un arī seko tam līdzi. Savukārt, mācoties attālināti, pedagogs tiešsaistes platformā īsti nevar izsekot, ko katrs bērns dara vai nedara,” tā norāda Evija Rutmane. "Tāpat, ja runājam par pusaudžiem, viņiem svarīga tieši tā atzinība, ko iespējams gūt vien tiešā veidā, esot kontaktā ar citiem vienaudžiem. Lai cik dīvaini tas šķistu, attālināto mācību laikā vērojams, ka lielā mērā samazinās vai pazūd pusaudžu kontaktēšanās sociālajos tīklos, WhatsApp vai citās platformās. Viņi it kā distancējas cits no cita. Ja iepriekš šķita, ka aug paaudze, kurai nevajag dzīvo kontaktu un pilnīgi pietiek ar viedierīcēm, tad tagad speciālisti redz, ka tā nav," atzīst Evija Rutmane.

Kā norāda speciālisti, skolēni ir dažādi, tādēļ arī sekas, kādas radušās attālinātā mācību procesa dēļ, ir atšķirīgas. Piemēram, daži bērni, kuriem mācības klātienē sagādāja grūtības, attālinātā režīmā mācas labi, jo mājās vide ir mierīgāka un mazāk tiek novērsta uzmanība. Tiesa, ir arī pretēji novērojumi – mēdz gadīties, ka bērniem, kuriem sekmes līdz šim bijušas izcilas, sociāli emocionālā stāvokļa un trauksmes ietekmē tās krītas. Un tomēr, ir trauksmes signāli, kam vecākiem vajadzētu pievērst īpašu uzmanību un nepieciešamības gadījumā meklēt speciālistu atbalstu.

Lielvārdes novada pašvaldības izglītības psiholoģe Sandra Ozoliņa norāda, ka vecākiem vajadzētu bērnu pavērot un, ja bērna uzvedība kļūst izteikti atšķirīga no agrākās, vajadzētu domāt par speciālistu atbalstu. Tā, piemēram, ja iepriekš ļoti komunikabls bērns pēkšņi kļūst noslēgts un pat pārāk mierīgs. Ja bērns kļūst izteikti nervozs, ja radušies miega traucējumi, ja bērns sev apzināti nodara pāri, piemēram, sāk skrāpēt sev rokas vai rada sev pušumus. Tāpat jāpievērš uzmanība, ja bērns pēkšņi sācis grauzt nagus vai parādās citas aizdomīgas uzvedības izmaiņas. Lēdmanes pamatskolas sociālā pedagoģe Evija Rutmane piebilst, ka satraucošas pazīmes ir arī bērna raudulīgums, nevēlēšanās sazināties ar draugiem WhatsApp vai citās iepriekš iecienītās sociālās komunicēšanas platformās. Tas viss var liecināt par depresīvu stāvokli un nomāktību, un tādā gadījumā jāmeklē skolas psihologa vai sociālā pedagoga palīdzība.

Kā vecāki var palīdzēt skolēniem?

Lielvārdes pamatskolas sociālā pedagoģe Inguna Kaniņa norāda, ka, pirmkārt, vecākiem vajadzētu būt iecietīgiem pret bērnu, kā arī pēc iespējas vairāk ar viņu runāt: "Vecākiem vajadzētu saglabāt mieru un nestrīdēties ar bērnu par mācībām. Jā, ir jāpalīdz un jāatbalsta, bet vecākam nav jāuzņemas pedagoga loma. Bērni jau arī ir satraukušies, ja viņi kaut ko nesaprot un baidās, ka viņiem nesanāks," stāsta Inguna Kaniņa.

Savukārt, Lēdmanes pagasta pamatskolas sociālā pedagoģe Evija Rutmane teic, ka gadījumos, kad bērnam ir grūti noskaņoties mācībām, vecāki var palīdzēt veidot mācību procesam piemērotu dienas režīmu, nosakot, cikos paredzēts mosties, brokastot, cikos jāvelta laiks attālinātājām mācību stundām, kad jāmācās pašam un kad bērnam ir brīvais laiks. Gulēt iešanas un celšanās laiks maksimāli jāpietuvina tam, kāds tas bijis klātienes stundu laikā skolā.

Novada izglītības psiholoģe Sandra Ozoliņa teic, ka šo dienas ritmu vēlams atzīmēt arī uz papīra bērnam saprotamā plānā. Proti, līdzīgi kā pieaugušie izmanto plānotājus, arī bērnam varētu palīdzēt sava kalendāra izveidošana, lai viņš redz, līdz kurai dienai kāds konkrēts darbs jāveic. Psiholoģe iesaka izmantot arī žetonu metodes par labi un laicīgi padarītu darbu – piemēram, ļaut tādā veidā bērnam nopelnīt laiku paša izvēlētām un iecienītām aktivitātēm. Svarīgi, lai šajā dienas ritmā būtu iekļautas arī aktivitātes svaigā gaisā un tiktu atvēlēts laiks priecīgai ģimenes kopā būšanai ar bērnu: "Pirmais un galvenais ieteikums vecākiem ir runāt – ar pašu bērnu, skolotāju, vajadzības gadījumā vērsties pie skolas atbalsta komandām – pie sociālajiem pedagogiem, pie psihologa. Gadījumā, ja bērns vai pusaudzis kādu iemeslu dēļ nevēlas vērsties pie skolas psihologa, tad bezmaksas konsultāciju iespējams saņemt arī Lielvārdes novada sociālā dienesta Sociālajā dienas aprūpes centrā, kur pusaudžus pieņem psiholoģe Linda Riekstiņa - Avotiņa," norāda Sandra Ozoliņa.

Pieslēgties, lai pievietotu komentārus