"Latvenergo" pauda, ka tiešraides kameru izvietošana ļauj papildus gūt ieskatu par zivju nārstu un arī ikru attīstību, veicinot sabiedrības zinātību par Daugavas zivju faunu. Kamera šogad ir ievietota Daugavā pie Lielvārdes. Iestājoties siltam laikam, zivis sāk aktīvi nārstot un pirmās nārstu sāk līdakas, brekši, asari un raudas, kas pagājušajā gadā visbiežāk ciemojās ligzdās.
Kompānijas pārstāvji norādīja, ka viens no hidroenerģijas ražošanas blakusefektiem ir ūdens līmeņa svārstības. Lai mazinātu efekta negatīvo ietekmi uz ūdenskrātuves ekosistēmu, no egļu zariem izgatavotās mākslīgās zivju nārsta ligzdas papildina dabiskās zivju nārsta vietas. Tādēļ, lai nodrošinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, vairāk nekā desmit gadus sadarbībā ar biedrību "Mēs zivīm" Latvenergo darbinieki Daugavā izvieto mākslīgās zivju nārsta ligzdas, kas veidotas no sasietiem egļu zariem.
Iepriekšējos gadus nārsta ligzdas izvietoja Daugavā pie Ikšķiles un Kaibalas, bet pagājušajā gadā tika paplašināts ligzdu izvietošanas areāls augšpus Pļaviņu hidroelektrostacijai (HES), ieliekot ligzdas Daugavā pie Liepkalniem Pļaviņu novadā.
"Latvenergo" skaidroja, ka 2019. un 2020.gadā sākta sadarbība ar pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu "BIOR", lai apzinātu, kādas zivju sugas ligzdas izmanto nārstam. Šogad izpēte turpināsies, nosakot ligzdu efektivitāti un novērtējot aktivitātes īstenošanas kopējo pienesumu bioloģiskajai daudzveidībai, kā arī turpinās veikt jaunu piemērotu vietu meklējumus Daugavā nārsta ligzdu izvietošanai nākotnē.
"Latvenergo" skatīties zivju nārstu tiešraidē Daugavā un tādā veidā sekot līdzi zemūdens pasaulē notiekošajam piedāvā otro gadu. Video iespējams vērot "Latvenergo" mājaslapā un sociālā tīkla "Facebook" kontā.