Slēpošana kā atpūta brīvā dabā Latvijā kļuva populāra 20. gs. 20.–30. gados, un to presē tajā laikā mēdza dēvēt arī par slēpēšanu.
«Dzimtene ziemā aicina ciemā» – tāds bija viens no reklāmas saukļiem, kas aicināja sabiedrību iepazīt Latviju. Dažādos laikrakstos bija gan tūrisma organizāciju aicinājumi uz labākajām slēpošanas vietām, gan pamācības par slēpošanas tehniku un arī slēpju iegādi. Vietas izvēles iespējas rīdziniekiem bija plašas, taču Ogres priekšrocība bija Rīgas tuvums un lētāka vilciena biļete, kā arī meža aizsegs vējainākā laikā. Tika organizēti speciāli slēpotāju vilcieni, ar kuriem nedēļas nogalēs Ogrē ieradās ap 600–800 slēpotāju. Iemīļotākās slēpošanas vietas Ogrē bija Zilie kalni, Sērķīškalni, Bāku un Ķentes kalna apkārtne. Piedāvājumā bija arī garāki maršruti: Saulkalne–Ikšķile–Ogre un Ogre–Glāžšķūnis–Lielvārde.
Ogrē notika slēpotāju sacensības, kuras rīkoja Rīgas Slēpotāju klubs. Tajās piedalījās profesionāli sportisti un tika pārstāvēta ne tikai distanču slēpošana, bet arī biatlons, slaloms un lēkšana no tramplīna.
Tramplīnu Ogres Zilajos kalnos atklāja 1934. gada 7. janvārī. Pie lēktuves bija iekārtota tiesnešu un skatītāju tribīne un ērtas trepes uzkāpšanai. Arī Bāku kalnā šajā laikā bija neliela lēktuve, kuru bija ierīkojuši pamatskolas skolēni. No lielā tramplīna varēja aizlēkt 25 metrus tālumā, bet no mazā – 10 metru tālu. Zilo kalnu tramplīna atrašanās vietā kādreiz bijis pilskalns. Ņemot vērā arheologu ieteikumus, pēc Otrā pasaules kara beigām to vairs šajā vietā neatjaunoja.
Jauno tramplīnu 20. gs. 50. gados uzcēla kalnā starp Tīnūžu un Zvaigžņu ielām. 1963. gada 17. februārī tramplīnu atklāja pie Ogres 1. vidusskolas, nogāzē uz Kalna alejas pusi.
Ogrē notika rajona ziemas sporta spēļu sacensības lēkšanā un par labākā lēcēja godu sacentās rajona skolu audzēkņi. Tika izcīnīts arī Ogres tramplīna kauss ar Latvijas labāko lēcēju piedalīšanos. Tālākais Ogrē sasniegtais lēciens bija 23,5 metri. Tomēr tramplīna sliktās kvalitātes dēļ, un ziemām esot mērenām ar nelielu sniega daudzumu, 20. gs. 70. gados to vairs neizmantoja. Tramplīnlēkšanas tradīcijas Ogrē atjaunoja treneris un tramplīnlēkšanas entuziasts Modris Krūze. 2007. gadā viņš savā privātīpašumā Kranciema ielā uzcēla 5, 10 un 15 metru tramplīnus. Tramplīnu mākslīgais segums ļauj nodrošināt treniņus visu gadu. Nākotnē iecerēts izbūvēt vēl lielākus tramplīnus ar iespēju 50 metru lēcienam.
Tika organizēti pat speciāli slēpotāju vilcieni, ar kuriem nedēļas nogalēs Ogrē ieradās ap 600–800 slēpotāju.
Māra Neikena, Ogres Vēstures un mākslas muzeja krājuma glabātāja, Ogres Vēstis Visiem
