Pirmdien, 19.septembrī Latvijas pedagogi plāno uzsākt ilgtermiņa streiku, kamēr valdība neizpildīs pašu solīto. Tam gatavojas arī mūsu puses pedagogi. "OVV" uz sarunu aicināja vairāku novada mācību iestāžu direktorus, pedagogus un arodbiedrību līderus, lai censtos izprast, kāpēc nepieciešams streiks un vai nav citu risinājumu.

Marija Ločmele, fitnesa trenere, Rīgas Stradiņa universitātes Rehabilitācijas fakultātes 4.kursa fizioterapijas studente, ogrēniete – atgriezusies no sešu dienu ilga un 430 kilometru gara ceļojuma pa Igauniju. Ar velosipēdu un vienatnē. Dzelzceļa pakalpojumi izmantoti, lai nokļūtu Tapā un no Skultes atpakaļ uz Ogri.

Ogres pilsēta atrodas pie Ogres upes, kas tai devusi arī vārdu. Pilsēta izvietojusies abos upes krastos, un pilsētas iedzīvotājiem vienmēr ir bijis aktuāls jautājums par upes šķērsošanu. Šobrīd Ogres pilsētas teritorijā Ogres upi šķērso septiņi tilti: dzelzceļa tilts, Rīgas–Daugavpils šosejas tilts un pieci gājēju tilti, no kuriem viens ir sezonāls.

Stāsta Ogres Vēstures un mākslas muzeja gide Jana Iesalniece-Pikše: " Ogres kūrorta pirmsākumi meklējami 19. gadsimta otrajā pusē. Kopš dzelzceļa līnijas Rīga – Dinaburga atklāšanas 1861. gadā Ikšķiles muižas zemnieku apdzīvotā vieta pie Ogres ietekas Daugavā sāka veidoties par iecienītu turīgo Rīgas iedzīvotāju atpūtas vietu".

«Ogres Vēstis Visiem» sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu turpina rubriku «Stiprie stāsti – pirms un pēc». Tie ir stāsti par stipriem cilvēkiem ar īpašām vajadzībām vai viņu tuviniekiem, kuri ir šo cilvēku stiprais balsts. Centīsimies rast atbildi – kā mēs, veselie, varam viņus atbalstīt, jo invaliditāte sabiedrībā joprojām tomēr ir sāpīgā tēma gan tiem, kuriem tā ir ikdiena, gan arī apkārtējiem, kuri ne vienmēr izprot cilvēku ar invaliditāti vajadzības.

Gandrīz 30 savas dzīves gadus Katrīna Zvirbule – Hotčenkova aizvadījusi Hersonā, Ukrainā, kur pabeigta skola, augstskola un izveidota ģimene. Bēgot no okupācijas un kara šausmām, viņa kopā ar tuviniekiem veikusi garu un grūtu ceļu, līdz beidzot ieradusies Latvijā jeb precīzāk būtu teikt – atgriezusies.

Līdz jaunā mācību gada sākumam atlicis pavisam nedaudz, un šobrīd viens no aktuālākajiem jautājumiem ir, kā ieinteresēt un piesaistīt pedagogus, lai viņi izvēlētos strādāt skolā, nevis meklētu citas darba iespējas. Ogres novadā šāds vilinājums atsevišķu mācību priekšmetu skolotājiem varētu būt visnotaļ prāvais atalgojums.

"Ogres Vēstis Visiem" sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu uzsāk jaunu rubriku «Stiprie stāsti  – pirms un pēc». Tie ir stāsti par stipriem cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kuru dzīvi ietekmē slimība, kas atklāta jau bērnībā, iegūta dzīves laikā vai pēc traģiska negadījuma, bet kuri, neraugoties uz invaliditāti, nav padevušies un turpina dzīvot, paši tiek galā ar savu ikdienu, ir morāls balsts un iedvesma apkārtējiem.

Ansamblis ar 100 rubļu algu 

70. gadu sākumā Voldemārs Putniņš bija izveidojis samērā spēcīgu ansambli kolhozā “Lāčplēsis”, kurā iesaistījās brāļi Ostrovski — Bruno un Romualds, vēlākie populārās kapelas “Ornaments” dalībnieki. Muzikanti tad meklēti pat skolā, neprasot muzikālu izglītību. Brāļiem sākumā nebija instrumentu.Uztaisījuši ģitāras no pagalēm, nokrāsojuši, uzstiepuši vecas klavieru stīgas — un pieņemti par ģitāristiem.

«Stiprie stāsti – pirms un pēc»- «Ogres Vēstis Visiem» sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu uzsāk jaunu rubriku «Stiprie stāsti – pirms un pēc». Tie ir stāsti par stipriem cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kuru dzīvi ietekmē slimība, kas atklāta jau bērnībā, iegūta dzīves laikā vai pēc traģiska negadījuma, bet kuri, neraugoties uz invaliditāti, nav padevušies un turpina dzīvot, paši tiek galā ar savu ikdienu, ir morāls balsts un iedvesma apkārtējiem.