“Demokrātiskā valstī cilvēkam nebūtu jābaidās, ka ar viņu izrēķināsies par ierakstu sociālajos tīklos,” Helmanis par grozījumiem Krimināllikumā.
Saeimas Juridiskā komisija pagājušajā nedēļā, pirms otrā lasījumā izskatot grozījumus Krimināllikumā, atbalstīja priekšlikumu, kas paredz sodu par rupju sabiedriskās kārtības traucēšanu ar apzināti nepatiesām ziņām vai izdomājumiem.

Pedagogs karjeras konsultants par mūžizglītību: Vecāki ar savu piemēru var veicināt skolēna motivāciju mācīties. Jau vairākus gadus, pateicoties dalībai Eiropas Sociālā fonda projektā Nr. 8.3.5.0/16/I/001 “Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs”, mērķtiecīgi tiek sniegts karjeras atbalsts Ogres novada 7. līdz 12. klašu skolēniem. Jaunieši novērtē pedagogu karjeras konsultantu (PKK) atbalstu, saņemot atbildes uz jautājumiem saistībā ar nākotnes studiju izvēli. Arvien vairāk tiek uzsvērta arī vecāku loma jauniešu mācību motivācijas veicināšanā, kuri ar savu pašizglītošanās piemēru var parādīt, cik vērtīgi un noderīgi ir mācīties visa mūža garumā, tādēļ projekta ietvaros PKK sniegs atbalstu un iedvesmu mācīties arī skolēnu vecākiem.

Turpinot iepriekšējo nedēļu rakstus: skaudība, kā zināms, mēdz būt visdažādākajās nokrāsās. Bet, tavai omai svarīgāka ir nevis skaudības krāsa, bet gan tavu personisko sajūtu skaidrība. Vēl jo vairāk – dabā skaidru krāsu nav.Jo sliktāk tu saproti, kas ar tevi notiek, jo (attiecīgi) sliktāk tu spēj sevi sajust. Tādēļ  visvairāk tavu garastāvokli var sabojāt neapzināta skaudība.

Ielūkojoties  Lursoft datu bāzē, redzam, ka Ķeipenes pagastā joprojām ir reģistrēti ap 119 dažādu uzņēmumu - zemnieku saimniecības, individuālie komersanti, biedrības, sabiedrības ar ierobežotu atbildību. Bet, izskatot šo sarakstu, var secināt vienu – lielākā daļa no šiem uzņēmumiem vairs sen nedarbojas, pastāv tikai formāli.

Pēc Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) un Ogres, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes novadu apvienošanās pārmaiņas skārušas arī sporta dzīvi jaunajā Ogres novadā. Kas mainījies un kādi ir tuvākie plāni – sarunā ar Ogres novada Sporta centra (ONSC) direktori Dzirkstīti Žindigu.

Skaudība "ar acīm"- vai vienmēr skaudība ir tikai mūsu fantāziju auglis? Nē, dažkārt tai ir pat ļoti liels pamats. Kā gan citādi lai nosauc jūtas, kuras tevi pārņem, redzot citu cilvēku reālos sasniegumus, kuri tev rādās tikai sapņos? Un ko tad citu lai tu izjūti, ja ne skaudību?

"Tā kā man bija automātiski jāapgūst kora diriģēšana un, ja neko nenojauktu, tālāk jāiet šis ceļš, sapratu, ka tas nav tas, ko es vēlos. Bija arī tas dullais laiks - gribējās kaut ko citu. Tā es mētājos un dauzījos, kamēr atradu teātri, un tas izrādījās tas, kas mani paņēma uz visu mūžu," savus skolas gadus, kuriem bijusi visai cieša saistība ar mūziku, šodien atminas Ogres pilsētas teātra mākslinieciskais vadītājs, aktieris un arī mūziķis Jānis Kaijaks, ar kuru raidījumā "Mana mūzika" sarunājamies par teātri un mūziku teātra izrādēm, par opereti un kopīgajiem iestudējumiem ar tēvu, diriģentu Jāni Kaijaku senioru.

Šomēnes Facebook uzspridzināja ogrēnietes, Valsts zemes dienesta ģenerāldirektora palīdzes Gundegas Milleres sludinājums par atrastu aploksni ar 350 eiro, aicinot pieteikties īpašnieku. Tādu atsaucību viņa nebija gaidījusi, un nauda laimīgi atgriezusies īstajās rokās.
“13. janvārī gāju Ogrē uz autobusu pieturu "Priedītes" Daugavpils šosejas virzienā uz Rīgu. Ieraudzīju, ka uz gājēju ietves mētājas aploksne, gaiši brūnganā krāsā, pavisam parasta, kādā parasti sūta apsveikumu kartītes. Es gan bieži nekam liekam nepievēršu uzmanību, bet šoreiz it kā kāds lika, ka atradums ir jāpaceļ,” sarunā ar "Kas Jauns Avīzi" atceras Gundega.

Pagājušajā gadā diemžēl nepiepildījās cerība par Covid-19 izsīkšanu Latvijā. Vairākus mēnešus bija stingri ierobežojumi, tika ieviesta pat mājsēde, kā rezultātā nopietni tika ietekmēta arī tāda nozare kā tūrisms. Kāds aizvadītais gads bijis tūrisma nozarei Ogres novadā sarunā ar Ogres novada Tūrisma plānošanas un attīstības nodaļas vadītāju Elīnu Baltiņu.

Padomju laikā 70. un 80. gados Latvijā veidojās lietišķās mākslas studijas, kas savu darbu turpina arī šodien. Studijās aktīvi darbojās arī vīri un sievas, kuri savas aušanas, pīšanas, keramikas un citas tautas lietišķās mākslas prasmes bija apliecinājuši augstākajā līmenī, iegūstot daiļamata meistara statusu. Neatkarības gados šo statusu likvidēja, bet nozarē interese par to ir vēl šodien, tāpēc Latvijas Nacionālais kultūras centrs to plāno atjaunot.