1. Kā uzvesties, atpūšoties pie ūdens?
Peldēties ieteicams tikai oficiālajās peldvietās (par to liecina zīme “Peldēties atļauts”). Ja tuvumā nav šādu peldvietu, tad tādās peldvietās, kuru krasts ir lēzens, ar cietu pamatu, bez lielas straumes un atvariem. Bērniem var ļaut rotaļāties ar piepūšamiem peldlīdzekļiem (riņķi, matracīši, bumbas u.c.), peldēties tik tālu, cik pieaugušais var labi redzēt un nepieciešamības gadījumā var ātri piesteigties palīgā. Visdrošāk būs, ja pieaugušais atradīsies ūdenī starp krastu un dziļumu. Nodarbojoties ar kādu no ūdens sporta veidiem vai vizinoties ar laivu, kuteri vai kādu citu peldlīdzekli, bērniem obligāti jāvelk glābšanas vestes.
VUGD atgādina, ka pie ūdenstilpēm uz mirkli nepieskatīts bērns var pakļūt zem ūdens un noslīkt. Piemēram, piemājas dīķi bieži kļūst par traģēdijas iemeslu, tāpēc bērnu nedrīkst atstāt pagalmā bez pieskatīšanas, ja tajā ir izveidots dīķis vai piepūšamais baseins. VUGD aicina vecākus apzināties, ka atrašanās ar bērnu pie ūdens nav atpūta, bet gan divkāršs darbs, jo bērni bez pārtraukuma ir jāuzmana visu laiku – pat uz minūti novēršot uzmanību no bērna, var notikt liela nelaime un viņš var iekrist ūdenī.

2. Kā rīkoties, ja notikusi nelaime, un kādos gadījumos jāzvana uz tālruni 112!
Nereti brīžos, kad notikusi nelaime, ne tikai bērni, bet arī pieaugušie apjūk un nezina, kā pareizi rīkoties un kur ir zvanīt, lai saņemtu palīdzību.Pieaugušajiem ir jāpārrunā ar bērniem rīcība situācijās, kad ir notikusi nelaime – jāpārrunā tas, kuros gadījumos ir jāzvana ugunsdzēsējiem glābējiem uz tālruni 112 un kāda informācija jāsniedz piezvanot, kā arī jāpārrunā iespējamā rīcība situācijās, kad ir notikusi nelaime, bet nav pieejams telefons – tadir jāmeklē tuvākais pieaugušais un jāizstāsta par notikušo.
Ir svarīgi, lai bērniem tiktu izstāstīts un viņi apzinātos, ka par katru nelaimi ir nekavējoties jāziņo, jo tad vēl ir iespējams glābt gan cilvēkus, gan īpašumus. Bērnam ir jāizskaidro, ka viņam par nelaimes izraisīšanu nedraudēs sods, citādāk kritiskā brīdī bērns domās nevis par to, kā izglābties pašam, bet gan par to, kā izvairīties no gaidāmā soda.

3. Kā droši lietot plītis un elektroierīces, paliekot mājās bez pieaugušo klātbūtnes?
Vasarā noteikti būs arī dienas, kas jāpavada mājās bez pieaugušo klātbūtnes. Atstājot vienatnē bērnus, aicinām vecākus parūpēties, lai bērniem pašiem nav jāgatavo vai jāsilda ēdiens uz plīts, jo, nepareizi darbojoties ar plīti vai aizmirstot ēdienu uz tās un aizskrienot ar draugiem spēlēties, var izcelties ugunsgrēks.
Ne vienmēr bērnu izraisīto ugunsgrēku iemesls ir pārgalvība, jo ugunsgrēki nereti izceļas tieši no bērnu nezināšanas vai neprasmes veikt saimnieciskos darbus. Pirms uzticēt bērniem patstāvīgi darboties ap plīti vai kādu citu sadzīves tehniku, VUGD ierosina vecākiem kopā ar bērniem to izmēģināt, piemēram, gatavot ēdienu un tikai pēc tam ļaut bērnam rīkoties virtuvē patstāvīgi.

4. Kāpēc jāinformē pieaugušais par to, kur plāno doties un cik ilgi?
Vasaras brīvlaikā daudzi bērni mājās paliks vieni, tādēļ vecākiem būtu jāiemāca bērnus regulāri pavēstīt, kurp viņi nolēmuši doties un ar ko kopā, un cik ilgu laiku būs prom.
Ikvienam vecākam būtu jābūt spējīgam atbildēt uz jautājumu, kur pašlaik atrodas un, ar ko nodarbojas viņa nepilngadīgais bērns. Tas ir nepieciešams tādēļ, lai gadījumos, ja ar bērnu ir noticis kāds nelaimes gadījums,vecāki varētu palīdzēt un informēt par bērna atrašanās vietu.

5. Kāpēc nedrīkst atrasties un staigāt pa pamestām ēkām un būvlaukumiem?
Ja bērni vasaras brīvlaiku pavada pilsētā, aiciniet viņus neizvēlēties pamestas jaunceltnes un ēkaskā pastaigu un rotaļu vietu. Tas var būt ļoti bīstami, jo ir iespējams nokrist no liela augstuma, iekrist bedrē ar būvgružiem, tādējādi gūstot nopietnas veselības problēmas un pat apdraudot savu dzīvību.
VUGD aicina vecākus pārrunāt ar bērniem viņu drošības jautājumus, lai bērni nekāptu uz ēku jumtiem un nestaigātu pa pamestām ēkām.

VUGD novēl saulainu un drošu vasaru!

Informāciju sagatavoja Agrita Vītola, VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas priekšniece