Piemēram, kāds skolas vecuma bērns nenovērtēja attālumu līdz grāvim un iebrauca tajā, sekas - mugurkaula lūzumu. Citā reizē pavisam mazam ķiparam, kurš laikus nepagāja malā, virsū uztriecās ragavas ar citiem bērniem. Mazais trieciena dēļ krita, atsitās pret ledu un guva smagu galvas traumu. Savukārt vēl citā situācijā slimnīcā nogādājām bērnu ar atslēgas kaula lūzumu, kas gūts pārgalvīgā brauciena rezultātā stāvot kājās uz ragavām.
Galvas, muguras, astes kaula, krūškurvja, pleca traumas, kājas un sejas kaulu lūzumi – tās visas ir traumas, ko šoziem guvuši bērni, baudot ziemas priekus. Un nelaime parasti notiek, kad mazais nobrauc no paaugstinājuma un atsitās pret kādu cietu priekšmetu – visbiežāk koku, ceļmalas stabu, arī soliņu.
Lai ziemas aktivitātes sagādātu prieku, nevis traumas, vecākiem jāpārrunā ar saviem bērniem drošība, aicinot izvērtēt riskus un būt vērīgiem uz kalna. Atgādiniet, ka pirms nobrauciena ir jāpārliecinās vai atpūtas vieta ir droša, un, laižoties lejā no kalna, nevajag paļauties uz veiksmi, ka ragavas kokam pabrauks garām vai stabs ir pārāk tālu. Tāpat neaizmirstiet bērnam uzlikt galvā ķiveri vai lietot citus līdzekļus, kas var pasargāt ķermeni no triecieniem un lūzumiem.
Informāciju sagatavoja NMPD