Griguļu dzimtas un savā vārdā pateicības vēstuli ir atsūtījusi Sandra Sabīne Jaundaldere – mākslas maģistre, Latvijas Mākslinieku savienības biedre un literāte:

Tīnūžos un tuvākajā apkārtnē būs grūti sameklēt cilvēku, kurš nepazītu Ludmilu Jēkabsoni, jo tieši viņa vairākām vietējo paaudzēm vispirms Turkalnē un pēc tam Tīnūžos kopumā teju 45 gadu garumā palīdzējusi iemīlēt grāmatas un uzturēt dzīvas lasīšanas tradīcijas.

Svētā dzīvības trīsvienība – gaisma, gaiss, ūdens – gluži vienādi un nozīmīgi attiecas uz jebkuru dzīvu radību, arī cilvēku. Savādais divkājainais dzīvnieks ik gadu gaida, ilgojas, sagaida un skumst pēc saules (gaismas) griežiem. Ar to vēl nepietiek: sauli saulgriežos viņš nes sev tuvāk un nosvin svētkus, lielam topot par bērnu, bērnam par pieaugušu, jo sirdslieta tāda nu ir.

«Ogres Vēstis Visiem» šogad pie saviem lasītājiem dodas pēdējo - 99. reizi, lai tiktos atkal nākamgad. Ik nedēļu esam centušies informēt par, mūsuprāt, būtiskāko Ogres novada dzīvē un arī ārpus tās. Laiks ir relatīvs jēdziens, daži notikumi šķiet kā vakar bijuši, par citiem jau teju vai aizmirsies, tāpēc gada izskaņā piedāvājam atskatu uz šogad notikušo, laikraksta slejās aplūkoto.

«Ogres Vēstis Visiem» sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu turpina rubriku «Stiprie stāsti – pirms un pēc». Tie ir stāsti par stipriem cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kuru dzīvi ietekmē slimība, kas atklāta jau bērnībā, iegūta dzīves laikā vai pēc traģiska negadījuma, bet kuri, neraugoties uz invaliditāti, nav padevušies un turpina dzīvot, paši tiek galā ar savu ikdienu, ir morāls balsts un iedvesma apkārtējiem.

Laiks,
Straujais soļotājs,
Steidzas man garām,
Kustībās nemierīgs,
Virzienā nemainīgs:

«Ogres Vēstis Visiem» turpina jauno regulāro rubriku, kurā tiks publicētas patversmē nonākušo dzīvnieku fotogrāfijas un apraksti. Varbūt tieši te atradīsiet savu turpmākās dzīves pavadoni un draugu.

Viņš tiek uzskatīts par vienu no latviešu scenogrāfijas pamatlicējiem. Veidojis scenogrāfiju teātru izrādēm gan Latvijā, gan ārzemēs. Tāpat veidojis dekorācijas pirmajām latviešu kinofilmām. Novadnieks JĀNIS KUGA ir arī Latvijas Nacionālā teātra telpu noformējuma autors dienai, kad 1918. gada 18. novembrī tika proklamēta Latvijas valsts.

Ikšķiles vārds komentārus neprasa. Nozīmīgas un izcilas vēstures lappuses iz aizvēstures, iz senā lībiešu ciema, Livonijas bīskapijas centra, no bīskapa Meinarda laikiem līdz mūsdienām.

Viens no decembra jubilāriem mūsu novadniekiem ir skolotājs Arturs Āķis, kurš Suntažu skolā nostrādājis gandrīz 30 gadu un tikpat ilgi bijis arī kora diriģents. Arturs Āķis dzimis 1887. gadā Vecpiebalgas «Jaunķeļķos» zemnieku Jāņa un Edes ģimenē.