Palīdzēt iedzīvotājiem atgūt OIK prettiesiskos maksājumus – kurā brīdī jūs, advokāti un juristi izlēmāt par labu šādam pienesumam Latvijas sabiedrībai?

Tiekoties juristu forumos, ar kolēģiem tieši runājām par daudzām notiekošām nejēdzībām Latvijā un to, ka mums nedarbojas ārzemēs ļoti efektīvs tiesību institūts - kolektīvās prasības. Tas nozīmē brīdi, kad ir apzināta kāda liela nejēdzība, kas skar daudzus, ar iespēju par šiem cilvēkiem iestāties. Mums parasti notiek tiesvedības “persona pret personu”, vai “persona par personu”. Savukārt lielākas sociālās grupas savas aizskartās tiesības nevar efektīvi aizstāvēt.

Tādēļ, domājot par lielākām sociālām grupām Latvijā un kolektīvajām prasībām, biedrība izvērtēja vairākus gadījumus, un OIK stāsts starp tiem nebija vienīgais. Turpat pārrunājām arī nejēdzības, kas izrietēja no Covid laika ierobežojumiem, kad bērni netika uz skolu vai kad vienus uzņēmējus atbalstīja, bet citus nē. Tomēr OIK jautājums šobrīd ir vienkāršāks, jo juristi domā zināmās konstrukcijās, un ir vairāki faktori, kas jāvērtē – darbība vai bezdarbība, prettiesiska rīcība, vainīgums, kaitējums un cēloņsakarība starp šīm četrām lietām. OIK gadījumā darbība bija OIK ieviešana, prettiesiskums izriet no 2017. gada Eiropas Komisijas lēmuma pēc uzņēmuma sūdzības un kur konstatēja, ka tas ir prettiesisks valsts atbalsts. Tālāk vainīguma faktors apstiprinās Saeimas reaģēšanā uz šo EK lēmumu. Savu vainu tā atzina pati un paziņoja, ka, jā, tas ir bijis prettiesiski un noticis atsevišķu personu interesēs un, ka tas ir nekavējoties jāatceļ. Arī Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisija par OIK, kura paralēli to visu vērtēja, konstatēja, ka ir pieļauta prettiesiska rīcība.

Mums tātad šobrīd ir nepieciešamais pēdējais elements, lai secinātu cēloņsakarību. Ja mēs paprasītu cilvēkiem, vai viņi zina, cik viņi ir samaksājuši rēķinos 18 gadu laikā, kopš OIK darbojās, visdrīzāk atbilde būtu, ka īsti nezin. Un tā būtu normāla atbilde, jo reti, kurš zina. Līdz ar to šī uztaisītā platformā “tiesiskums.lv” ir kā klientu reģistrācijas sistēma. Tajā cilvēki noslēdz vienošanos ar biedrību “Tiesiskums.lv” par to, ka viņi tiks aizstāvēti iespējamā tiesvedības procesā. Biedrībai būs tiesības cilvēku vārdā prasīt nodarītos kaitējumus. Attiecīgi tad, kad būs cilvēki noslēguši šīs vienošanās, tad biedrības piesaistītie advokāti, kurus katrs var aplūkot mājaslapā, vērsīsies pie Latvenergo un teiks  - “Mēs aizstāvam klientus, un viņi vēlas noskaidrot, cik 18 gadu laikā viņi ir samaksājuši par šo.” Latvenergo nedrīkst nesniegt šo informāciju. Par katru vienu klientu, par kuru Latvenergo būs iedevis informāciju par šiem nodarītiem zaudējumiem, mēs veiksim šo elementāro matemātisko saskaitīšanu. Tā radīsies zaudējumu aprēķins un zaudējuma summa. Saliekot kopā darbību, prettiesiskumu, vainas atzīšanu un zināmo kaitējumu advokāti, saliekot kopā visus juridiskās atbildības priekšnoteikumus, nodarbosies ar to, ar ko juristi nodarbojas – ar tiesiskuma atjaunošanu.

Tiesību zinātņu doktors, praktizējošs zvērināts advokāts Artis Stucka 

Tātad tas skar ikvienu cilvēku un uzņēmumu, kurš šo 18 gadu laikā saņēma rēķinus par elektrību, vai šādi var noraksturot to, kur mēs esam saskārušies ar OIK pārmaksājumiem?

OIK ir obligāto iepirkumu komponente. Savulaik cilvēki izdomāja, ka fosilās enerģijas izmantošana nodara kaitējumu dabai, piemēram, akmeņogļu dedzināšana un tāpēc vajag attīstīt atjaunīgos energoresursus – saule, ūdens, vējš, atbalstot shēmu, kad vienlaikus tiek ražota elektrība un siltums. Tā rezultātā pēc kaut kāda laika par elektrību vajadzēs maksāt mazāk plus ieguvums būs dabai. Lai arī mērķis bija skaidrs, realitātē viss bija slikti, jo lielākā nauda aizgāja uz Latvenergo, to tērējot uz TEC - remontiem, celtniecību un tā tālāk. Rezultātā no tā gaišā skaistā mērķa, kas tika izvirzīts, sasniegts tika ļoti maz, turklāt izveidojās sistēma, kurā tika atbalstīti atsevišķi uzņēmēji pēc nesaprotamiem kritērijiem. Tas arī ir OIK. Pēc noteiktiem kritērijiem tika izvēlēti atsevišķi uzņēmēji, kuriem par to, ka viņi nodarbojas ar atjaunīgo energoresursu apguvi, tika samaksāts papildus elektrības rēķini. Mēs visi maksājām vairāk, kā to paredzēja tirgus cena.

Es šo jautājumu papētīju mikrolīmenī kā vienkāršais cilvēks, proti, atradu vienu 2018. gada elektrības rēķinu par februāri. Es biju samaksājis 59 eiro, no kuriem 25 % bija OIK. Tas nozīmē, ka turpat šos 15 eiro es biju pārmaksājis. Parēķināju, ka 18 gadu laikā tie ir ap 2 tūkstošiem eiro. Tātad, es drīkstu teikt, ka es gribu atpakaļ savus 2 tūkstošus eiro.

Un cilvēki pat nenojauš, ka šādi ir pārmaksāta milzu summa!

Jā, un vēl, starpcitu, par Ķeguma HES – savulaik,  kad to cēla, tad valsts samaksāja 10 miljonus latu un kādus 16  miljonus aizņēmās no iedzīvotājiem un uzņēmumiem, izdodot obligācijas. Tās atpirka ar 5% uzcenojumu. Līdz ar to tas bija valsts finansējums un aizņēmums no cilvēkiem, ko apmaksāja. Mūsu gadījumā nebija izvēles – no visiem vienkārši paņēma, mēs samaksājām un rezultāts ir – čiks!

No kā tiks prasīts atmaksāt šīs summas?

Prettiesisks maksājums izrietēja no likuma. Tāpēc biedrība ies pie likumdevēja un jautās – “hei, šis nebija kārtībā un tā kā pastāv tiesiskums un taisnīgums, vai jums nešķiet, ka tagad ir laiks maksāt atpakaļ cilvēkiem? Turklāt jūs paši esat atzinuši, ka tas ir bijis prettiesiski. Mēs jau jums pat neprasījām toreiz atzīt savu vainu. Jūs to paši konstatējāt. Cilvēki bija maksājuši, tātad – kur tas viss palika?” Tie, manuprāt ir loģiski jautājumi. Kopā par OIK ir samaksāti daudzi miljoni. Kad man jautā, cik būs tā summa, ko mums var atmaksāt, atbildu, ka šobrīd to nezinu. Cik cilvēki pieteiksies, tik mēs prasīsim, un tas veidos šo summu. Un tad pašai sistēmai būs jātiek skaidrībā, no kurienes iegūs finansējumu. Tādēļ ilgu laiki ir strādāts pie šīs sistēmas “tiesiskums.lv” izveides.

Kāda šobrīd pirmo nedēļu laikā ir atsaucība?

Es kā advokāts, protams, nevaru komentēt noslēgto līgumu skaitu, bet varu pateikt vienu citu ciparu. Biedrībai pirmajā dienā, kad portāls sāka strādāt, unikālo apmeklētāju skaits bija 120 000 tūkstoši.

Tātad vienošanos ar biedrību var noslēgt šajā portālā, bet saprotu, ka esat padomājuši arī par tiem klientiem, kas internetu ikdienā nelieto?

Jā, cilvēki līgumu tātad slēdz ar biedrību, kas ir vienojusies ar advokātiem. Tomēr ir liela daļa cilvēku, kas internetu nelieto, tāpēc paredzējām manuālo iespēju, kas ir līguma noslēgšana papīra formātā. Un biedrību jau šobrīd “gāž riņķī” ar zvaniem. Tāpēc biedrības ieteikums ir lietot portālu (mājaslapu)- ierakstīt portālā informāciju par sevi, un tad mēs brauksim pa reģioniem, piemēram, 5. jūlijā biedrības pārstāvji jau brauc uz Liepāju. Ja redzēsim, ka ir pietiekams cilvēku skaits no kādas konkrētas vietas, reģiona, mēs turp aizbrauksim un cilvēkiem būs iespēja nākt ar savām pasēm un turpat uz vietas līgumus noslēgt.

Ekrānšāviņš no portāla "tiesiskums.lv"