OSKAROTĀ STRAUME

Šis ir pirmais latviešu kinodarbs, kas saņēmis Amerikas Kinoakadēmijas balvu – Ginta Zilbaloža animācijas filmai «Straume» šogad piešķirts «Oskars». Introvertajam latvietim balva, lērums interviju, publicitāte un pasaules kinozālēs nopelnīti miljoni. Bet Latvijas vārdam starptautiska atpazīstamība vismaz uz to brīdi. Filmiņa ir par kaķi vienpati, kurš, nokļūstot lielos plūdos, iemācās sadarboties ar citiem zvēriem, lai izdzīvotu. Eksperti teic, ka filmas panākumu atslēga ir tā, ka dzīvnieki nav cilvēciskoti, proti, tie uzvedas kā dzīvnieki. Un filmā nav teksta. Kultūras nozare pēc tam dikti sarosījās – izcilība animācijā jāpadara par Latvijas «Nokia», tāpēc jādod daudz naudas. Bet runā arī, ka otrreiz tajā pašā upē neiekāpt...

DĀMĀM LIDO LABĀK

Sporta dzīvē Latvija nav daudziem panākumiem lutināta, taču reizēm smags darbs un talants atmaksājas. Anetes Sietiņas šķēps pasaules čempionātā vieglatlētikā Tokijā aizlidoja līdz 64,64 centimetru atzīmei, atnesot sudrabu. Savukārt Latvijas duets Tīna Graudiņa un Anastasija Samoilova pasaules čempionātā pludmales volejbolā Adelaidē izcīnīja zelta medaļas. Kungiem sportā šogad tik labi nekas nelido. Iespējams, tāpēc, ka aizņemti ar sporta nozares finansējuma sadali un mūžīgo ķīviņu, kam dot vairāk – elitārajam sportam medaļu ieguvei vai tautas sportam sabiedrības veselības uzlabošanai.

DZIESMUSVĒTKI

2025. gada vasara dimdēja un skanēja – Rīgā notika XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Baltijas valstu dziesmu un deju tradīcija ir oficiāli pasludināta par Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu. Un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki ir šī mantojuma sastāvdaļa. Lielākie Latvijas bērnu un jauniešu kultūras un mākslas svētki Rīgā pulcēja tūkstošiem koru un vokālo ansambļu dziedātājus, tautas un mūsdienu deju dejotājus, pūtēju orķestru un simfonisko orķestru mūziķus, folkloras kopu un tautas mūzikas ansambļu dalībniekus, akordeonistus, koklētājus, jaunos māksliniekus, aktierus – dažādu māksliniecisko kolektīvu dalībniekus no Latvijas un diasporas. Un Ogres novads šajos svētkos bija visplašāk pārstāvētais. Kopā – 1663 dalībnieki. 10 kori, 46 tautas deju kolektīvi, divi pūtēju orķestri, viens kamerorķestris, mūsdienu deju kolektīvi, akordeonisti un koklētāji.

PAŠVALDĪBU VĒLĒŠANAS

Ik pa pāris gadiem Latvijā notiek vēlēšanas. Šis bija pašvaldības vēlēšanu gads. Ko nu mācējām, to savēlējām. Varēja būt sliktāk. Bet tie, kas organizēja, gan nemācēja. Pirmais mēģinājums vēlēšanu procesā iesaistīt robotus cieta neveiksmi. Skeneri jaunos vēlēšanu biļetenus nelasīja. Ja lasīja, tad datus neapkopoja. Ja apkopoja, tad datorprogrammas uzkārās. Rīga nevarēja šo ķimpu atrisināt, jo priekšnieki bija izbraukuši ekskursijās uz reģionu iecirkņiem. Bet, kad atgriezās Rīgā, arī viņi uz pāris stundām uzkārās. Beigās jau balsis saskaitīja – pa vecai pārbaudītai modei – ar rokām un acīm, bet Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāja Saulīte tika atvaļināta. Tagad ar bažām tiek gaidīts nākamais vēlēšanu robotizācijas mēģinājums. 2026. gada 3. oktobrī Latvijā notiks 15. Saeimas vēlēšanas. Uz īsu brīdi ar ideju par vēlēšanu sistēmas maiņu uz politikas skatuves šogad ieradās arī teātra režisors Alvis Hermanis. Un tikpat ātri no skatuves nogāja.

NĒ, MŪSU IR VAIRĀK

Daži aizturēti, daudzi iebiedēti, un visi – bīstami. Ukrainas kara pieredze rāda, ka piektā kolonna valstij rada tikpat lielu apdraudējumu, kā ārējs ienaidnieks. Kremļa atbalstītāju Latvijā ir daudz, un viņu darbošanās balansē uz naža asmens. Šogad nobalansēt neizdevās Latvijas galvenajam Kremļa ietekmes aģentam politikā – Rosļikovam. Pēc piedauzīgu žestu un vēl piedauzīgākas kirilicas – нас больше – izrādīšanas no Saeimas tribīnes, viņš iebalansēja politikas mēslainē ar krimināllietu kaklā. Valsts specdienesti šobrīd jau ar uzteicamu regularitāti šņorē krievijas agresijas atbalstītājus, visādus spiegus un sabotierus. Diemžēl tiesas daudzos gadījumos pret viņiem izturas ar nosodāmu maigumu. Padomju skola.

MIERMĪLĪGI BRUŅOJAMIES

Pēc sprāgstvielām pildītā «miermīlīgā» krievu drona nogāšanās Gaigalavā, 2025. gads pagāja bruņošanās zīmē. Latvijā ieradies Zviedrijas kontingents, kam šī ir pirmā misijas valsts pēc iestāšanās NATO. Kas attiecas uz pašu aliansi, ticību tās vārdam liek apšaubīt ASV prezidents Donalds Džons Tramps, kurš ar Putinu pēdējā laikā biedrojas vairāk nekā ar Eiropas līderiem. Tāpēc Eiropa uzņēmusi bruņošanās ceļu. Bruņojas arī Latvija, bet par lēnu. No Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnu lietošanu, pēc garām diskusijām izstājāmies. Tagad armija pieprasa nojaukt dzelzceļa uzbērumus krievijas un baltkrievijas pierobežā. Taču «Progresīvo» bremzētā Aizsardzības ministrija saka – pastiepsim gumiju vēl nedaudz. Tikmēr pāri zaļajai robežai katru dienu Latvijā turpina ienākt ienaidnieka sūtīti hibrīdnoziedznieki, pāri robežai ceļo regulārie autobusi ar krieviem. Dievs vien zina, kas ir viņu galvās un koferos.

DIVI KARI

Pasaulē vienlaikus notiek daudzi kari un bruņoti konflikti. Latviju ietekmē un interesē divi no tiem. Karš Ukrainā, jo agresore krievija ir kaimiņš, kas plāno uzbrukumu mūsu reģionam. Un Ukrainā krievi turpina nogalināt. Katru dienu. Un otrs ir karš, ko Vidējos Austrumos pret džihādistiem jau gadu desmitu garumā izcīna Izraēlas valsts. Tas ir tālākais kristīgās pasaules bastions naidīgajā musulmaņu jūrā, kas vēlas iznīcināt kristiešus jeb viņu izpratnē neticīgos visā pasaulē. Pie mums daudzi koķetē ar Free Palestine ideju, pat Saeimā. Uz māju sienām un ceļa zīmēm līmē Izraēlai naidīgus saukļus. Tikmēr decembrī Austrālijā musulmaņu teroristi ebreju svētkos jau atkal nogalināja un ievainoja desmitiem cilvēku. Par to, ka ebreji, par to, ka kristieši. Izlūkdienesti ziņo, ka antisemītiski uzbrukumi iespējami arī Eiropā.

EKONOMIKAS 4x4 IESTIDZIS

Kurš vairs atceras, kādēļ premjeres Siliņas valdībā trīs ministri tika nomainīti pret citiem trim ministriem, kuriem lielākā daļa iedzīvotāju nezina vārdus. Pareizi, lai uzlabotu valdības darbu un ieviestu 4x4 plānu valsts ekonomikas restartam. Plāns ieviests netika, pārtikas cenas kopā ar inflāciju kāpušas visa gada garumā. Nākamā gada valsts budžetu nācies apšķērēt, un tas tāpat ir par maz. Tikmēr Latvijas valsts parāds 2025. gada beigās sasniedz 20,5 miljardus eiro jeb 49% no iekšzemes kopprodukta. Latvijas Banka mierina, ka parāds ir viens no zemākajiem eirozonā. Taču tas nemaina lietas būtību – mēs aizņemamies, lai naudu apēstu, un procentos maksāsim ar katru gadu vairāk. Tāda ātro kredītu ekonomika.