"Asociācija Ģimene" analizē, ka 2025.gads Latvijā aizritējis kā intensīvu diskusiju, politisku iniciatīvu un pilsoniskas aktivitātes laiks, kurā īpaša uzmanība tika pievērsta ģimenes, dzīvības, izglītības un demogrāfijas jautājumiem. Nevalstiskās organizācijas aktīvi iestājās par ilgtspējīgu valsts attīstību, uzsverot, ka demogrāfiskā krīze un ģimenes institūta vājināšanās ir stratēģiski draudi Latvijas nākotnei.

Demogrāfija – valsts prioritāte

Asociācija atskatās, ka gada pirmajā pusē demogrāfijas jautājumi nostiprinājās politiskajā dienaskārtībā. Demogrāfisko lietu padomes sēdēs un tikšanās reizē ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču tika uzsvērta nepieciešamība pēc sistemātiskas, koordinētas un politiski atbildīgas rīcības. Tika rosināta ideja par īpašu politisko atbildību demogrāfijas jomā, “zaļā koridora” principa ieviešanu un mērķtiecīgu Eiropas Savienības finansējuma piesaisti dzimstības veicināšanai.

Vienlaikus īpaša uzmanība tika pievērsta ģimeņu finansiālajam nodrošinājumam, pabalstu sistēmai un Goda ģimenes statusa saglabāšanai. Izskanēja stingra nostāja, ka daudzbērnu ģimeņu vecāku ieguldījums sabiedrībā nebeidzas brīdī, kad bērni sasniedz pilngadību, un ka šis statuss ir cieņas, nevis birokrātiska termina jautājums.

Dzīvības aizsardzība un atbalsts grūtniecēm

Rudenī politiskajā telpā dominēja diskusijas par grozījumiem Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā. Sabiedriskās organizācijas aktīvi iestājās par valsts nodrošinātas konsultācijas ieviešanu pirms mākslīgā aborta un skaidru “nedzimušas dzīvības” definīciju. Asociācija Ģimene uzsver, ka "šie priekšlikumi tika pozicionēti nevis kā ierobežojumi sievietēm, bet kā empātisks, profesionāls atbalsts sarežģītās dzīves situācijās."

Diskusijas iezīmēja plašāku sabiedrisku tendenci – pieaugošu vēlmi runāt par dzīvības vērtību, atbildību un valsts pienākumu piedāvāt reālus alternatīvus risinājumus. Šajā kontekstā nozīmīgs simbolisks notikums bija pirmais Baltijas mēroga Gājiens Par Dzīvību Viļņā, kurā piedalījās arī Latvijas pārstāvji, apliecinot reģionālu solidaritāti dzīvības aizsardzības jautājumā.

Izglītība un vecāku tiesības

Kā atceramies, šajā gadā plašu rezonansi izraisīja plānotie grozījumi Izglītības likumā, kas paredzēja ierobežot tālmācības pieejamību. Asociācija “Ģimene” un citas NVO konsekventi uzsvēra, ka šāda pieeja apdraud vecāku pamattiesības lemt par bērna izglītību un ignorē bērnu individuālās vajadzības – veselības, emocionālās labbūtības un ģimenes apstākļus.

"Diskusijas tika balstītas starptautiskajās cilvēktiesību normās, uzsverot, ka izglītības politika nedrīkst būt vienveidīga un administratīvi ērta uz bērnu interešu rēķina. Tālmācība 2025. gadā tika skaidri definēta kā risinājums, nevis problēma – īpaši tām ģimenēm, kurām skolas vide klātienē nav piemērota," uzsver asociācija.

Stambulas konvencija un ideoloģijas jautājumi

NVO atgādina gada gaitā notikušās asas diskusijas par Stambulas konvenciju. "Analizējot tās izstrādes procesu un ideoloģisko ietvaru, tika uzsvērts līdzsvara trūkums, ģimenes organizāciju neiesaistīšana un dokumenta sasteigtā tapšana. Sabiedriskās organizācijas un kristīgo konfesiju vadītāji aicināja Saeimu izvērtēt Latvijas izstāšanos no konvencijas, piedāvājot vardarbības novēršanu balstīt uz praktiskiem, Latvijas situācijai piemērotiem risinājumiem, nevis ideoloģiskiem motīviem," kodolīgi summē asociācija.

Sabiedrības mobilizācija

Pozitīvi asociācija vērtē, kā 2025.gadā pieaugusi sabiedrības politiskā pašapziņa. "Konservatīvi noskaņotu vēlētāju aptaujas un aktivitātes liecināja par skaidru vērtību orientāciju – ģimenes kā laulības starp vīrieti un sievieti, bērnu audzināšanas un dzīvības neaizskaramības aizstāvību. Šīs tendences signalizēja politiskajiem spēkiem, ka nozīmīga sabiedrības daļa sagaida konsekventu rīcību, nevis deklaratīvus solījumus," tā asociācija.