Ieceres attīstītāji ir zviedru kompānijas “Kilenkrysset AB” meitasuzņēmums “Kilen Baltic Real Estate”. Tā valdes loceklis Roberts Kaufiņš stāsta, ka iecere nav pilnīgi jauna – pirmie plāni par minētās teritorijas apbūvi izstrādāti jau 2007. gadā. Toreiz projekts pat nonāca līdz publiskajai apspriešanai, taču ekonomiskā krīze Latvijā to apturēja. Sākotnējā attīstības stadijā projektā bija iesaistīti trīs dažādi uzņēmumi, taču divi no tiem krīzes laikā bankrotēja, un tādēļ iecere netika īstenota.

Ar trim stāviem nepietiek

Šobrīd projekts atkal ir aktualizēts un ietverts jaunajā Ogres novada teritorijas plānojumā, kura publiskā apspriešana noslēdzās 13. martā un kuras laikā iedzīvotāji varēja izteikt viedokli arī par šo ieceri. R. Kaufiņš atzīst, ka jebkura liela mēroga apbūve neizbēgami izraisīs dažādas reakcijas: “Daļa iedzīvotāju, kuri dzīvo līdzās, var uzskatīt, ka jaunās ēkas aizsegs skatu uz Daugavu vai mainīs ierasto vidi, citi bažījas par privātuma zaudēšanu un vizuālo pārveidi. Šīs pretenzijas ir neizbēgamas, bet, ja neizbūvēs vieni, nākotnē to darīs kāds cits, un teritorija tik un tā tiks attīstīta. Taču vienlaikus jāņem vērā, ka jauna dzīvojamā rajona attīstība nozīmē arī infrastruktūras uzlabojumus, pakalpojumu pieejamības pieaugumu un plašākas attīstības iespējas visam reģionam.”

Sākotnējais projekts paredzēja salīdzinoši zemu apbūvi – trīs līdz četru stāvu dzīvojamās ēkas. Tomēr šāds risinājums šobrīd tiek uzskatīts par ekonomiski neizdevīgu, jo teritorijā faktiski nav izbūvētas nevienas inženierkomunikācijas. Zemesgabalā nav siltumtrases, kanalizācijas, elektrības pieslēguma un citu nepieciešamo infrastruktūras elementu. Tas nozīmē, ka viss būtu jāizbūvē no jauna. Turklāt no šosejas puses būtu jāierīko arī skaņas aizsargbarjera.

Lai šādas infrastruktūras investīcijas būtu ekonomiski pamatotas, nepieciešams pietiekami liels dzīvokļu skaits. Tieši tāpēc attīstītāji jaunajā teritorijas plānojumā lūguši palielināt atļauto stāvu skaitu, lai tas būtu līdzvērtīgs blakus esošajām Saulkalnes daudzdzīvokļu ēkām. Galīgais lēmums gan vēl nav pieņemts. Esošajā detālplānojumā joprojām paredzēta trīs līdz četru stāvu apbūve, taču jaunais teritorijas plānojums varētu noteikt citus parametrus.

“Arhitekti, kas strādājuši pie šī projekta koncepcijas, analizējuši līdzīgas vietas Latvijā – arī teritorijas pie ūdenstilpēm un piepilsētās. Izpēte liecina, ka līdzvērtīgās vietās iespējama arī 10 līdz 12 stāvu apbūve. Tomēr konkrētais risinājums būs atkarīgs no Ogres novada pašvaldības lēmuma,” skaidro R. Kaufiņš.

Attīstīsies arī infrastruktūra

Šobrīd izstrādātās projekta vizualizācijas sniedz konceptuālu priekšstatu par iespējamo kvartāla izskatu, nevis galīgo arhitektūras risinājumu. Reālā projekta arhitektūra, stāvu skaits un ēku izvietojums var mainīties, kad būs skaidrs jaunais teritorijas plānojums un tiks izstrādāti detalizēti projekti. Šobrīd tiek prognozēts, ka jaunajā kvartālā kopumā varētu tapt no aptuveni 450 līdz pat 700 dzīvokļu. Precīzs skaits būs atkarīgs no apbūves intensitātes un dzīvokļu lieluma. Projekts paredzēts vairākās kārtās.

Papildus dzīvojamām ēkām teritorijā paredzētas arī komercplatības. Attīstītāji uzsver, ka tik liels dzīvojamais projekts vienmēr nozīmē arī papildu slodzi infrastruktūrai, taču vienlaikus tas veicina tās attīstību. Ja teritorijā rodas simtiem jaunu iedzīvotāju, rodas arī nepieciešamība pēc jaunu veikalu, skolas, pirmsskolas izglītības iestādes, sporta zāles izbūves, kā arī citu pakalpojumu un sabiedrisko objektu attīstības. Tas arī motivē uzlabot transporta infrastruktūru.
Jautājums par satiksmi jau ir aktualizēts sarunās ar atbildīgajām institūcijām. Īpaši problemātisks šobrīd ir krustojums ar autoceļu “Rīga–Daugavpils” Saulkalnes pusē pie radara, kas ir noslogots un jau sasniedzis savu kapacitātes robežu. Tāpat sliktā tehniskā stāvoklī ir vecais šosejas posms šajā apkaimē. Ja projekts tiks realizēts, satiksmes risinājumi būs jāuzlabo, un šis jautājums jau tiek apspriests ar “Latvijas Valsts ceļu” pārstāvjiem.

Tiesa gan, tuvākajā laikā būvniecība vēl nesāksies. Pat optimistiskākajā scenārijā pēc teritorijas plānojuma apstiprināšanas būtu nepieciešams vismaz gads projektēšanai un sagatavošanās darbiem. Tādēļ būvniecība nevarētu sākties agrāk kā pēc diviem gadiem. Reāli projekta īstenošanu varētu uzsākt divu līdz piecu gadu laikā. Lēmumu par projekta īstenošanu būtiski ietekmēs arī investīciju piesaiste.

Jāatrod investori

R. Kaufiņš norāda, ka potenciālie investori, visticamāk, būs ārvalstu kapitāls. Šobrīd Zviedrijā ir viena no lielākajām būvniecības krīzēm kopš 1994. gada, kas būtiski ietekmē arī investīciju plūsmu Baltijas valstīs. Daudziem investoriem šobrīd ir izdevīgāk ieguldīt līdzekļus pašā Zviedrijā, tāpēc investīcijas Baltijā ir samazinājušās.

Attīstītājs skaidro, ka pie šāda projekta realizācijas vienmēr jāņem vērā investoru vajadzības un tirgus nosacījumi. “Mūsu galvenais uzdevums ir nodrošināt, ka šeit nākotnē drīkstēs būvēt. Kad investors iegulda naudu, vai tie būsim mēs vai kāds kopprojekts, galvenais uzdevums ir saprast, cik ātri investīcija atpelnīsies. Ja ir investors, mums maksimāli ātri jāsāk būvēt un maksimāli ātri būvniecība jāpabeidz. Ja viss nav gatavs, investors aizies citur – uz Lietuvu, Igauniju vai Zviedriju, kur var realizēt projektu ātrāk. Šī iemesla dēļ detālplānojums ir izstrādāts tā, lai maksimāli samazinātu kavēšanos – tiklīdz investors būs gatavs, būvniecība var sākties nekavējoties,” skaidro R. Kaufiņš.

Zemesgabals pieder uzņēmumam “Kilen Baltic Real Estate”. Uzņēmums ir nekustamo īpašumu attīstītājs, kas darbojas Baltijas reģionā un saistīts ar industriālās ražošanas sektoru. Ar projektu saistītajam uzņēmumam ir arī ražotne, kurā tiek izgatavoti saliekamā dzelzsbetona elementi – konstrukcijas, ko izmanto daudzstāvu ēku būvniecībā.

Tas, kā jau iepriekš minēts, nozīmē, ka ir vairākas iespējas projekta realizācijai. Viena no tām ir uzņēmumam pašam investēt un attīstīt dzīvojamo kvartālu uz savas zemes, izmantojot savā ražotnē, tepat Ikšķilē, ražotos konstrukciju elementus. Otra iespēja ir sadarboties ar ārvalstu investoriem vai nekustamo īpašumu attīstītājiem, kuri nodrošinātu būvniecības finansējumu un projektu realizāciju, kuriem ir pieredze šādu projektu attīstībā.

Jāraugās plašāk

Attīstītāji uz šo teritoriju raugās arī plašākā kontekstā. Viņuprāt, Pierīgā jau šobrīd vērojamas līdzīgas tendences kā pirms vairāk nekā desmit gadiem Stokholmas piepilsētās, kur cilvēki sāka pārcelties no pilsētas centra uz apkārtējām teritorijām ar labāku dzīves vidi. Dzīvošana piepilsētā ļauj izvairīties no lielpilsētas sastrēgumiem, vienlaikus saglabājot piekļuvi dabai, sporta iespējām un mierīgākai videi.

Daudzi atzīst priekšrocības – promenādi, Daugavas tuvumu, netālu esošās skolas un sporta iespējas, salīdzinot ar dzīvi Rīgas centrā, kur jāstāv sastrēgumos. Turklāt nākotnē netālu plānots “Real Baltic” lielākais termināls, protams, ja to īstenos.

Ikšķiles apkārtne jau šobrīd tiek uzskatīta par vienu no pieprasītākajām dzīvesvietām Pierīgā. Pieaug pieprasījums pēc zemesgabaliem privātmāju būvniecībai, un arī zemes cenas pēdējos gados ir ievērojami kāpušas.

“Papildu attīstības potenciālu šim reģionam var dot arī lielāki infrastruktūras projekti. Viena no perspektīvām ir plānotais industriālais attīstības virziens teritorijā starp bijušo Ogres trikotāžas kombinātu un ražošanas objektiem pie Saulkalnes, kur nākotnē varētu attīstīties noliktavu un ražošanas uzņēmumi. Šādas teritorijas priekšrocība ir dzelzceļa līniju tuvums, kas ir būtisks faktors loģistikas uzņēmumiem. Esam pateicīgi Ogres novada pašvaldībai un arī Salaspils novada pašvaldībai par atbalstu un izpratni,” saka R. Kaufiņš, piebilstot, ka tad, ja šādas industriālās teritorijas attīstīsies, tām būs nepieciešams arī darbaspēks, kas savukārt radīs pieprasījumu pēc dzīvojamām platībām tuvumā. Tādējādi dzīvojamais projekts un industriālā attīstība varētu veidot savstarpēji papildinošu attīstības modeli.

R. Kaufiņš uzsver, ka teritorijas attīstība jāvērtē ilgtermiņā – piecu līdz desmit gadu perspektīvā. Pat ja konkrētais projekts netiks realizēts tuvākajā laikā, Pierīga turpinās attīstīties, un apbūve šādās vietās agrāk vai vēlāk radīsies.

Lai gan daudzdzīvokļu kvartāla projekts vēl ir agrīnā stadijā un tā realizācija būs atkarīga no teritorijas plānojuma, investoru intereses un ekonomiskās situācijas, iecere iezīmē plašāku attīstības virzienu šajā Pierīgas daļā. Ja projekts tiks īstenots, tas varētu būt viens no lielākajiem jaunajiem dzīvojamo māju kvartāliem Ogres novadā, vienlaikus radot jaunu infrastruktūru, pakalpojumus un darba iespējas reģionā.

UZZIŅA

SIA “Kilen Baltic Real Estate” ir tieši saistīts ar SIA “Kilen Baltic”, uzņēmumu, kas specializējas saliekamā dzelzsbetona konstrukciju ražošanā un kura rūpnīca Ikšķilē ir viena no modernākajām šāda veida ražotnēm Baltijā. Tā ražo augstas kvalitātes prefabrikātus – sienu elementus, cokola elementus, pamatu konstrukcijas, kāpnes, kolonnas un citus betona izstrādājumus, kas ir būtiski gan dzīvojamo, gan industriālo objektu būvniecībā. Šī rūpnīca ir sertificēta saskaņā ar EN standartiem un ir izveidota ar mērķi veicināt efektīvu, kvalitatīvu un ilgtspējīgu būvniecību.