Ogre – starp drošākajām un sakoptākajām valstspilsētām
Ogre ierindojas starp drošākajām valstspilsētām – 75,1 % ogrēniešu uzticas policijai. Tikpat (74,8 %) iedzīvotāju jūtas droši pārvietoties Ogrē vienatnē naktī, un šis rādītājs kopš 2022. gada ir pieaudzis par 6,9 procentpunktiem, kā arī pārsniedz valstspilsētās vidējo rādītāju (66,2 %).
Drošības sajūtu pilsētā sekmē arī uzticēšanās savas pilsētas iedzīvotājiem – 64,8 % uzskata, ka lielākajai daļai šajā pilsētā dzīvojošo cilvēku var uzticēties. Pilsētu par piemērotu dzīvei dažādām sabiedrības grupām atzīst lielākā daļa ogrēniešu: 90,3 % iedzīvotāju Ogri uzskata par piemērotu ģimenēm ar maziem bērniem, bet 94,8 % – par draudzīgu vecāka gadagājuma cilvēkiem. Tāpat 76,0 % uzskata, ka pilsēta ir laba vieta dzīvei cilvēkiem ar invaliditāti.
Pozitīvi tiek vērtēta arī pilsētvide, kas daudzos apmierinātības rādītājos ir augstāk novērtēta nekā valstspilsētās vidēji. 97,7 % iedzīvotāju ir apmierināti ar pilsētas sakoptību (vidēji valstspilsētās 92,1 %). Ar publiskajām vietām, tādām kā tirgi, laukumi, gājēju zonas, apmierināti 92,4 % iedzīvotāju (vidēji 87,3 %), bet ar gaisa kvalitāti – 93,4 % (vidēji 90,2 %). Tāpat 90,0 % ir apmierināti ar trokšņu līmeni (vidēji 89,0 %).
Iedzīvotāji Ogrē kopumā ir apmierināti ar mājsaimniecības finansiālo situāciju un atbalstu nepieciešamības gadījumā
Ar mājsaimniecības finansiālo situāciju (ienākumiem, izdevumiem, iespējām segt vajadzības) ir apmierināti 74,8 % iedzīvotāju. Valstspilsētās apmierinātība ar finansiālo situāciju ir robežās no 60,1 % Liepājā līdz 84,2 % Jūrmalā. Vienlaikus Ogrē būtiski samazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuriem ir grūtības segt rēķinus – no 21,6 % 2022. gadā līdz 13,7 % 2025. gadā. Turklāt 83,6 % ogrēniešu norāda, ka viņiem nekad vai gandrīz nekad nav problēmu ar rēķinu apmaksu.
Ogrē ir vērojams arī iedzīvotāju savstarpējais atbalsts un 81,3 % iedzīvotāju uzskata, ka nepieciešamības gadījumā varētu saņemt materiālu palīdzību no radiniekiem, draugiem, kaimiņiem vai citām personām (vidēji valstspilsētās – 75,0 %).
93,3 % nodarbināto ogrēniešu ir apmierināti ar personīgo situāciju saistībā ar darbu (piemēram, nodarbinātību, darba apstākļiem, darba un privātās dzīves līdzsvaru).
Izaugsmes iespējas – mājokļu pieejamībā, sociālajā un transporta jomā
Vienlaikus apsekojuma dati iezīmē arī vairākas izaugsmes iespējas darba tirgū un mājokļu pieejamībā. Tikai katrs ceturtais jeb 24,3 % iedzīvotāju uzskata, ka pilsētā ir viegli atrast darbu, un 26,3 % iedzīvotāju uzskata, ka pilsētā ir viegli atrast mājokli par pieņemamu cenu, kas, lai arī ir par 6,8 procentpunktiem pieaudzis kopš 2022. gada, tomēr joprojām norāda uz attīstības potenciālu.
Lai gan lielākā daļa iedzīvotāju (89,9 %) uzskata, ka saņemtu nemateriālu atbalstu no līdzcilvēkiem (piemēram, varētu ar kādu aprunāties, kāds palīdzētu kaut ko izdarīt vai kaut ko atvest), tomēr tikai 71,2 % norādīja, ka reti vai nemaz nejūtas vientuļi (vidēji valstspilsētās 83,3 %), attiecīgi 8,9 % visu laiku vai lielākoties jūtas vientuļi, bet 14,6 % reizēm jūtas vientuļi.
Ar pilsētas pakalpojumu iespējām veselības aprūpes jomā (ar pakalpojumiem, ārstiem un slimnīcām) apmierināti ir 74,0 % iedzīvotāju (vidēji valstspilsētās 64,5 %), 70,4 % pozitīvi vērtē izglītības iestādes, kā arī 77,1 % – sporta infrastruktūru. Tomēr ar kultūras iestādēm apmierināto iedzīvotāju īpatsvarā novērots kritums no 88,8 % 2022. gadā līdz 78,1 % 2025. gadā.
Līdzīgi kā citās valstspilsētās, iedzīvotāji tika lūgti novērtēt sabiedrisko transportu (autobusus, mikroautobusus) pilsētā, tomēr jāpiemin, ka sabiedriskais transports Ogres valstspilsētā netiek organizēts, un administratīvo teritoriju apkalpo reģionālie maršruti. Sabiedrisko transportu kā galveno pārvietošanās veidu izmanto tikai 10,9 % iedzīvotāju, un ar to apmierināti ir 42,1 % iedzīvotāju. Tikai 38,6 % uzskata, ka sabiedriskais transports kursē pietiekami bieži, un 48,9 % – ka tas ir viegli sasniedzams (pieturas atrodas tuvu darbavietai vai dzīves vietai).
Iedzīvotāju aptauju par apmierinātību ar dzīves kvalitāti pilsētās CSP veica 2025. gada jūnijā līdz oktobrī Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī Jūrmalā, Liepājā, Ogrē, Rēzeknē, Valmierā un Ventspilī. Tajā kopumā piedalījās 4 624 respondentu, Ogrē 400 respondentu. Aptauja tika veikta Eiropas Komisijas līdzfinansētā projekta "Pilsētu un teritoriāla statistika 2023" ietvaros. Iepriekš CSP šādu aptauju veica 2022. gadā. Aptauja par dzīves kvalitāti pilsētās tiek veikta Eiropas valstīs, aptverot 83 lielākās Eiropas pilsētas, tostarp gandrīz visu Eiropas valstu galvaspilsētas, izmantojot vienotu metodoloģiju.
