Priekšsēdētāja stāsta: “Piketam,atšķirībā no streika, LIZDA padomes sēdē tika noteikts dalībnieku skaits, lai netiktu traucēts mācību procesu. LIZDA noteica, ka tiks aicināti 10% pedagogu, kaspārstāvēs izglītības iestādes un novadus. Dažu izglītības iestāžu darbiniekiem nebūs iespēja piedalīties LIZDA rīkotajā piketā, lai netiktu pārtraukts mācību darbs.
Atsaucība no pedagogiem bija dažāda. Pedagogi, kuri ir vairāk iepazinušies ar jauno finanšu modelis, uzreiz izteica vēlmi piedalīties piketā. Savukārt ir arī izglītības iestāžu darbinieki, kuri jau ir noguruši no nemitīgajiem grozījumiem un pārsteigumiem, tādēļ piketā nepiedalīsies. Daļa pedagogu pat sāk apšaubīt, vai nākamgad turpinās strādāt izglītības jomā.
Nevar teikt, ka pedagogi ir sajūsmā par šāda piketa lēmuma pieņemšanu, jo tas ir grūti izpildāms. Pedagogiem var nākties atsrādāt nokavētās mācību stundas, aizstāt kolēģi vai piedalīties piketā savā brīvajā laikā. Neviens negrib “iet ielās”, bet citādi mūs nedzirdēs,” uzsver V. Kalniņa.
Vissliktākā situācijā - vispārizglītojošo skolu pedagogi
Kā jau iepriekš ziņojām, šī brīža pedagogu prasības ir izpildīt streika vienošanās nosacījumus, sabalansēt slodzi atbilstoši Ministru kabineta noteikumos noteiktajam stundu skaitam katrai pedagogu grupai, nepieļaut pāreju uz 40 stundu darba nedēļu pedagogu grupām, kurām šobrīd noteikts mazāks stundu skaits, kā arī nesamazināt darba stundas vērtību, veicot slodzes izlīdzināšanu.
Šobrīd sliktākā situācija ir vispārizglītojošo skolu pedagogiem, profesionālās izglītības un speciālās izglītības skolotājiem. Tās ir pedagodu grupas, kurām paredzētais jaunais slodžu izlīdzinājums situāciju tikai pasliktinās.
Darba stundas palielinās, alga - ne
Aprēķini liecina, ka jau no 2016. gada kontaktstundu stundu skaits nedēļā ir palielināts par 15 astronomiskajām stundām. Un no šī gada 1. septembra šo skaitu iecerēts palielināt vēl par 4. “Algas pielikuma nav, bet darba stundu skaits tiek palielināts,” uzsver Velga Kalniņa.
Ogres arodorganizācijas priekšsēdētāja uzskata, ka, atrisinot algu un stundu grafiku, pedagogu trūkums valstī samazinātos, jo jaunie pedagogi, ienākot izglītības iestādē, nav tik pieredzējuši un viņiem ir vajadzīgs vairāk laika, lai sagatavotos stundām un izlabotu skolēnu darbus. Darba slodze ar ko viņiem nākas saskarties ir pārāk liela un jaunie pedagogi ne vienmēr tiek galā ar lielo slodzi, tāpēc pamet skolu un dodas meklēt darbu citur.
Uzziņai:
Līdz 2022.gada septembrim mērķdotācijas pedagogu algām sadales princips bija “nauda seko skolēnam līdz skolai”, šobrīd darbojas princips “skolēns pašvaldībā”. Praksē tas nozīmē, ka katrai pašvaldībai pašai ir tiesības pārdalīt mērķdotāciju starp skolām, atbilstoši pašvaldībā izstrādātajai mērķdotācijas sadales kārtībai.
Pašvaldību rīcību un motivāciju, sadalot finansējumu katrai konkrētajai skolai, ietekmē dažādi faktori.
Pedagogu algu katrā konkrētajā pašvaldībā ietekmē tostarp mērķdotācijas samazinājums, kuru, savukārt ietekmē gan skolēnu skaita samazinājums, gan tas, ka jau janvārī izcīnītais papildfinansējums tika ieliks likmes paaugstināšanā, nevis slodzes balansēšanā vai piemaksās. Tāpat arī tas, ka konkrētajā pašvaldībā pērn netika izlietots viss pieejamais finansējums, jo, ja pašvaldībā veidojas naudas atlikums, nākamajā gadā mērķdotāciju par šādu “nepieprasīto” summu kļūst mazāka.
