Ministrijā skaidro, ka pilnveidotajā mācību programmā precizētas obligāti iekļaujamās tēmas un to apraksti, ņemot vērā jaunatnes politikas attīstības tendences, darba ar jaunatni esošo praksi, kā arī jaunatnes lietu speciālistu līdzšinējo mācību vajadzību izvērtējumu. Apmācības programmas tēmu loks nebija pārskatīts kopš noteikumu stāšanās spēkā 2009.gadā.

Turpmāk jaunatnes lietu speciālistiem būs jāapgūst tādas tēmas kā tiesību un jaunatnes politikas pamati, kvalitatīvs darbs ar jaunatni, komunikācijas pamati, projektu vadība, jauniešu neformālā izglītība, starpnozaru sadarbība, cilvēkresursu un komandas vadība, kā arī datos balstīta lēmumu pieņemšana un līdzdalība tajā.

Atsevišķas tēmas, piemēram, par speciālo un sociālo pedagoģiju, psiholoģiju, ir pārceltas uz jaunatnes darbiniekiem paredzēto mācību programmu, kas tiek izstrādāta sadarbībā ar Latvijas Universitāti.

Katrai tēmai minimālais akadēmisko stundu skaits noteikts, balstoties uz ministrijas īstenotās apmācības programmas rezultātu analīzi un starpinstitūciju darba grupas ieteikumiem.

Jaunatnes lietu speciālistu mācības pēc jaunās kārtības paredzētas šī gada otrajā pusē, kad tiks noskaidrots mācību organizētājs.

Jaunatnes lietu speciālists ir pašvaldības darbinieks, kas plāno, vada un koordinē darbu ar jaunatni. Viņš sadarbojas ar dažādām institūcijām, īsteno pasākumus un projektus, veicina jauniešu līdzdalību, brīvprātīgo darbu un pilsonisko iesaisti, kā arī sniedz konsultācijas un atbalsta jauniešu personības attīstību.

Pēdējos gados jaunatnes lietu speciālistu skaits pašvaldībās ir samazinājies, liecina IZM veiktās aptaujas. 2022.gadā pašvaldībās bija nodarbināti 98 speciālisti, 2023.gadā - 116, bet pērn to skaits sarucis līdz 89.