- Kā aizvadīts pirmais mēnesis premjera amatā?

- Tas, cik īsā laikā ir jāapgūst valdības darba process un lēmumu pieņemšanas kārtība, ir fantastiski. Vienlaikus ir jāiepazīst darba ritms, jāvienojas ar koalīcijas partneriem par sadarbības principiem un jāizveido kopīga izpratne par to, kā strādāsim. Jebkurā jaunā komandā ir nepieciešams laiks, lai saskaņotu gaidas un izpratni par darba kārtību, darba stilu, sapulču organizēšanu un lēmumu pieņemšanas procesu. Brīnumreceptes šeit nepastāv, jo tas ir dabisks process, kam ir jāiziet cauri ikvienam kolektīvam.

Domāju, ka šobrīd īstenoju Latvijas politikā mazliet netradicionālu vadības stilu. Man svarīga ir racionāla un uz rezultātu orientēta pieeja. Valdībā mēs neiesaistāmies garās diskusijās tikai diskusiju pēc. Ja notiek diskusija, tai ir jābūt ar pievienoto vērtību.

Ļoti elementārs piemērs, no kā man pumpas metas, ir teiciens "pieņemt zināšanai". Manā izpratnē "pieņemt zināšanai" ir noklausīties un neko nedarīt.

Es negribu tērēt Ministru kabineta laiku, lai vienkārši paklausītos. Tam mums nav laika. Laika zaglis un vadība pār laiku ir bijis lielākais izaicinājums pirmajā mēnesī. Tu jau sāc konkurēt ar to, vai tu vari vadīt savu kalendāru vai nē. Tu saproti, ka sistēma ir tā pieradināta, ka tā piepilda tev ikdienu līdz malām. Un patiesībā nepaliek necik perspektīva laika padomāt par tiem darbiem, kas ir solīti, kas ielikti deklarācijā. 

Viss valdības aparāts ir piesārņots ar nenormāli daudz pilnīgi nevajadzīgu līmeņu sīkumu, mikromenedžmentu, kas tiek nests Ministru kabineta līmenī. Tagad esmu otrā pusē žogam un redzu, kā strādā Saeima. Bieži vien tā savu atbildību deleģē Ministru kabinetam, nevis nepieciešamos risinājumus un pilnvarojumu skaidri nosaka pašā likumā. Taču likums ir jāpilda. No tā nevar atkāpties. Rezultātā Ministru kabineta darba kārtībā nonāk virkne sīku, operatīvu jautājumu, kuriem tur pēc būtības nebūtu jānonāk. Tā vietā, lai lēmumu pieņemšanas atbildību uzticētu augsta līmeņa ierēdņiem viņu kompetences ietvaros, viss tiek virzīts uz Ministru kabinetu, radot kolektīvās atbildības modeli. Tas ne tikai pārslogo valdības darbu, bet arī izpludina personisko atbildību par pieņemtajiem lēmumiem.

- Tad no jūsu teiktā spriežu, ka laika trūkuma dēļ nevarēsiet realizēt visu, ko sākumā gribējāt.

- Es vēl gluži tagad nevaru pateikt, bet noteikti, ka nesanāks visu izdarīt. Tas ir absolūti skaidrs.

Absolūti skaidrs, ka tas bija optimisms, bet jau pašā sākumā bija diezgan skaidrs, ka visam bija jābūt uz vienas lapas. Bet tā ir vienošanās ar koalīcijas partneriem, un tik īsā laikā to uzlikt un vienoties par vienu lapu bija politiski ļoti sarežģīti.

Tāpēc jā, uz tām četrarpus lapām uzliktais nav vienkārši īstenojams. Ja nebūtu šī pieminētā "piesārņojuma", būtu tiešām laiks vairāk veltīt stratēģiskiem darbiem, kas ir ierakstīti deklarācijā. Tāpēc šī proporcija ir tā mācība, kur ir jāmaina lietu kārtība. Mēs nedrīkstam tādas mikro lietas likt izlemšanai Ministra kabinetā. Tas iedzīvotājiem pārāk dārgi izmaksā.

- Bet kā jūs, kā Ministru prezidents, to tagad taisāties mainīt?

- Es jau tagad to daru, bet daudz kas ir arī noteikts likumā, tādēļ jāmaina lietu kārtība. Un tas ir tikai ilgtermiņā izdarāms.

Cerat, ka varēsiet to kā premjers turpināt arī pēc gaidāmajām Saeimas vēlēšanām? Būsiet taču "Apvienotā saraksta" premjera amata kandidāts arī vēlēšanās.

Ja mēs paveiksim lietas labi un mēs nepieļausim īpašas kļūmes, es domāju, ka būs iespēja turpināt. Tas būtu bijis bezatbildīgi domāt par strādāšanu tikai dažus mēnešus. Šajā laikā mēs nevaram Latviju izmainīt, ir lielās lietas darāmas.

- Aizsardzības ministrs Raivis Melnis gan nekandidēšot nākamajās vēlēšanās.

- Jā, bet tā ir atsevišķa situācija. Nozarē bija milzu problēmas, un tādēļ arī iepriekšējā valdība krita. Tāpēc vajadzēja Aizsardzības ministrijā profesionāli, kurš no pirmās minūtes saprot lietas, spēj komunicēt un kuram nav "jāieskrienas" aizsardzības tēmā. Tur nevajadzēja politisku cilvēku.

- Sākot darbu, teicāt, ka ministri varēs braukt komandējumos tikai tad, ja patiešām tas būs vajadzīgs. Kādēļ bija šāds uzstādījums? Vai bija aizdomas, ka ministri daudz braukāja nevajadzīgos komandējumos?

- Es pilnīgi noteikti varu apgalvot, ka bija, ir un būs nevajadzīgi komandējumi. Tādi gan Saeimā, gan valdībā ir. Un īpaši priekšvēlēšanu laikā ir liela kāre to darīt - tikties ar diasporas pārstāvjiem un tamlīdzīgi.

Tāpēc, ja pie manis nāk ministri un prasa autorizēt komandējumu, tad mēs kopīgi izvērtējam, cik tas ir vajadzīgi. Jo mums ministri ir vajadzīgi uz vietas. Nav laika braukāt nelietderīgos komandējumos!

- Vai kopumā esat apmierināts ar visu ministru darbu?

Jā, vairāk vai mazāk.

- Ar kuru vairāk, ar kuru mazāk?

- Nebūtu korekti komandā šobrīd izcelt kādu atsevišķi, kamēr to vēl neapstiprina konkrēti rezultāti un fakti. Sākumā man bija bažas. Tās pastiprinājās arī pirms 27. jūnija izbraukuma valdības sēdes. Biju uzdevis visām ministrijām sagatavot īsas prezentācijas ar skaidriem priekšlikumiem. Kad tās saņēmu un iepazinos ar ministriju sagatavoto informāciju, sapratu, ka priekšā ir daudz lielāks darbs, nekā biju gaidījis.

Mans uzdevums bija vienkāršs. Trīs slaidi, konkrēti priekšlikumi, izmērāmi mērķi, skaidri termiņi un atbildība. Taču tā vietā saņēmu prezentācijas ar 17, 18, 25 un pat 27 slaidiem, kuros dominēja formulējumi: "plānosim", "darīsim", "īstenosim". Tie ir vārdi, kurus nevar izmērīt ne laikā, ne naudā, ne sasniedzamajā rezultātā. Tieši tajā brīdī sapratu, ka mūsu lielākā problēma nav ideju trūkums. Problēma ir pārvaldības kultūra. Mēs pārāk bieži runājam par procesu, nevis par rezultātu. Man ar ministriem bija pārrunas par šo jautājumu, un gribu teikt, ka uz pašu sēdi bija patiess prieks redzēt konstruktīvi īsus priekšlikumus visiem, pat tur, kur man likās, ka ir vissliktāk.

Tas, ko no šīs sēdes varam paņemt, ir nevis vienkārši plaša diskusija, bet konkrētas lietas. Un konkrēta lieta bija, pirmkārt, pretdronu aizsardzības plāns. Meļņa kungs to prezentēja. Svarīgākais no tā bija tas, ka no tās dienas jau ir uzstādītas ierīces, kas mums jau uzlabo situāciju, kas līdz šim nebija izdarītas. Mums bija nopirktas mantas, bet aizmirsts bija nopirkt programmatūru. Iedomājieties, mums ir dzelži - tā kā kompjūters, bet bez operētājsistēmas.

Meļņa kungs paveica neiespējamo un divās nedēļās realizēja to, kas nebija izdarīts gadu. Tagad līdz augusta beigām ir dots laiks uzlikt pilno sistēmu. Man Meļņa kungam bija jautājums, cik procentus no robežas varēs nosegt. Viņi atbilde bija - 100% Krievijas un Baltkrievijas robežas. Ko tas nozīmē iedzīvotājiem? Mēs katru reizi necelsimies gaisā ar iznīcinātājlidmašīnu un ar raķetēm nešausim. Mums būs pirmatnējā pretdronu sistēma, un, ja tā nenostrādā, tad būs jau otra alternatīva. Tas ir viens piemērs.

Otrs - patvertņu programma. Ļoti konkrēta lieta, kur bija problēmas un par ko man bija pārsteigums. Mums bija Eiropas nauda, bija 509 projekti, no kuriem tikai viens ir realizēts.

Un mēs sapratām, ka tas ir izgāzies pasākums un ir jāpārtrauc. Nauda vēl ir pieejama, ir iespējams vēlreiz startēt un laicīgi izdarīt. Mēs vienojāmies unificēt tā kā Ukrainā, kur ir betona patvertnes, kuras pat ražo Latvijas uzņēmums un piegādā Ukrainai.

Ir jāsaprot, kur cilvēki no daudzstāvu mājām var ātri aizskriet. Ja ir kāda centralizēta patvertne, tad šiem cilvēkiem ir jāskrien kaut kur tālu. Dzīve Ukrainā parāda, ka cilvēki ir kūtri un negrib.

Bet, ja ir uzstādītas šādas patvertnes pie daudzstāvu mājām, kuras vizuāli ir zināmas un tur var ātri ieskriet, paslēpties, tas ir tas, kas mums visātrāk nepieciešams. Un to var izdarīt pavisam īsā laikā. Lēti, unificēti un vienkārši.

- Kādi tagad ir nākamie soļi, lai šādas patvertnes Latvijā tiktu uzstādītas?

- Drīzumā jābūt gatavam šim unificētajam piedāvājumam. To mēs valdības sēdē skatīsim, lai saprastu, kādā veidā mēs varam paspēt izmantot Eiropas naudu.

Otrs uzdevums ir panākt, lai pašvaldībās, kur jau ir patvertņu telpas, noņemtu visus liekos šķēršļus, ko mēs redzam tajos 509 piemēros, kāpēc tas nestrādā un kāpēc tas bija tik dārgi.

Nevajag mums uzbūvēt ideālo patvertni. Mums vajag vienkārši sākt ar to, ka ir telpas, norādes un cilvēki zina, kur tās atrodas. Mēs laika gaitā varam aprīkot šīs vietas ar papildu elementiem. Nevajag aiziet virzienā, lai tās patvertnes būtu gatavas tikai pēc trim gadiem.

Informāciju par to visu gatavo Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju par būvniecības standartu un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju kā par pašvaldībām atbildīgo.