Komunālo pakalpojumu rēķini šajā apkures sezonā daudziem Ogres novada iedzīvotājiem kļuvuši par nopietnu izaicinājumu. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, maksājumi atsevišķās mājsaimniecībās pieauguši par 50, 70 un pat 80 eiro mēnesī. Šādos apstākļos arvien vairāk cilvēku interesējas par iespējām saņemt pašvaldības atbalstu. Ogres novada Sociālā dienesta Sociālās palīdzības nodaļas vadītāja Santa Lazdiņa prognozē, ka šogad būtiski varētu pieaugt to personu skaits, kuras vērsīsies ar iesniegumu mājokļa pabalsta saņemšanai un, stājoties spēkā jaunajiem koeficientiem mājokļa pabalsta aprēķināšanā, kas aizvadītajā nedēļā galīgajā lasījumā apstiprināti Saeimā, iespējams, paplašināsies šī pabalsta saņēmēju loks.

Aiziet puse pensijas

Pensionāre Anna dzīvo 45 kvadrātmetrus lielā divistabu dzīvoklī Ogrē. Šogad janvārī viņa par komunālajiem pakalpojumiem saņēma rēķinu 205 eiro apmērā (apkure, ūdens, kanalizācija, santehniskā apkope, mājas apsaimniekošana, elektrība koplietošanas telpās, atkritumu izvešana, karstā ūdens cirkulācija). Salīdzinot – pagājušā gada janvārī par šiem pašiem pakalpojumiem bija jāmaksā 164 eiro. Galvenais sadārdzinājums rēķinā ir tieši par apkuri. Seniorei, kuras pensija pēc pēdējās indeksācijas ir 434 eiro, 41 eiro sadārdzinājums ir liela summa. Pirms pāris gadiem aizsaulē devies vīrs. Divatā ar visu tikt galā bija vieglāk. Aptuveni 80 eiro mēnesī jāmaksā par zālēm, tad vēl jāsamaksā par tālruni, televīzijas pakalpojumiem. Iztikai paliek gaužām maz. Līdz šim Annas kundze Sociālajā dienestā pēc palīdzības nav vērsusies, jo nav pārliecināta, ka viņai tāda pienāktos. Annas kundzei kaimiņu novadā īpašumā ir zeme. Diemžēl to pārdot viņa nevar, jo uz minētā zemes gabala apmetusies meitas ģimene, kuri tur iecerējuši celt privātmāju. Ir ielikti pamati, bet tas arī viss – darbi apstājušies – pasaulē cits pēc cita pieteikušies trīs bērniņi, un meita ir ceturtā mazuļa gaidībās – turpināt mājas būvniecību ar vīra algu vien nav iespējams. Meitas ģimene mīt treilerī līdzās iecerētajai būvei. 

«Agrāk cilvēki bija atklātāki, tagad grūtības slēpj. Ja ģimenē ir bērni, sociālie iesaistīs bāriņtiesu – vai ir ko ēst un ko vilkt, vai grīda izslaucīta, celiņš un jumts notīrīts, bet apkures rēķins dzen izmisumā un, visticamāk, šoreiz palīdzību būs jālūdz,» nopūšas seniore.

S. Lazdiņa uzsver, ka mājokļa pabalsts nav automātisks maksājums, kas pienākas visiem ar zemiem ienākumiem. Lai vispār varētu sākt aprēķinu, Sociālais dienests vispirms izvērtē mājsaimniecības materiālo situāciju. Tiek analizēti visi ienākumi pēdējo trīs mēnešu periodā, vērtēts piederošo kustamo un nekustamo īpašumu un uzkrājumu apjoms.

Ja mājsaimniecības uzkrājumi pārsniedz trūcīgas mājsaimniecības līmeni (2026. gadā – 425 eiro), tā uz mājokļa pabalstu pretendēt nevar. Tikai pēc mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtējuma iespējams veikt mājokļa pabalsta aprēķinu. Mājokļa pabalsta mērķis ir segt ne tikai atbalstu apkurei, bet arī daļu no mājokļa uzturēšanas izdevumiem, lai mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem spētu nodrošināt pamatvajadzības.

Koeficients pieaugs

Lai mazinātu apkures izmaksu pieauguma ietekmi, no šā gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim palielināti mājokļa pabalsta aprēķinā piemērojamie koeficienti.

Atsevišķi dzīvojošiem pensionāriem un cilvēkiem ar invaliditāti koeficients paaugstināts no 2,1 uz 2,5. Mājsaimniecībām, kurās ir tikai pensionāri un cilvēki ar invaliditāti, koeficients paaugstināts no 1,7 uz 2. Tāds pats pieaugums ir mājsaimniecībām, kurās ir bērni līdz 18 gadiem vai pilngadīgie, kuri nav sasnieguši 24 gadu vecumu, ja mācās vai studē. Savukārt pārējām mājsaimniecībām koeficients palielināts no 1,3 uz 1,7.

Piemēram, ja pensionāra ienākumi ir 500 eiro, bet viņa izdevumi par mājokli – 300 eiro mēnesī, ar esošo koeficientu iepriekšējo pabalstu apmērs būtu 192 eiro, bet ar jaunajiem koeficientiem viņš var pretendēt uz mājokļa pabalstu 267 eiro mēnesī. Turklāt šīs izmaiņas nodrošinās, ka arī daļa to mājsaimniecību, kuras līdz šim pie esošajiem koeficientiem mājokļa pabalstam nekvalificējās, var pretendēt uz atbalsta saņemšanu. Iedzīvotājiem, kuri jau saņem mājokļa pabalstu, pārrēķins tiks veikts automātiski. Savukārt tiem, kuri līdz šim nav vērsušies Sociālajā dienestā, bet uzskata, ka atbilst noteiktajiem kritērijiem, jāiesniedz iesniegums, kontu pārskati par pēdējiem trīs mēnešiem un faktiskos izdevumus par mājokli apliecinoši dokumenti.

Šogad minimālā ienākuma mediāna noteikta 850,02 eiro apmērā. No tās tiek aprēķināti ienākumu sliekšņi trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības statusa noteikšanai.

Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis Ogres novadā ir 595 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā (70 procentu no mediānas), bet pārējām personām – 417 eiro (piemērojot koeficientu 0,7).

Trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis ir 425 eiro pirmajai vai vienīgajai personai (50 procentu no mediānas), bet pārējām personām – 298 eiro.

Pabalsts var arī nepienākties

Pastāv situācijas, kad mājsaimniecībai ir trūcīgas mājsaimniecības statuss, bet mājokļa pabalsts nepienākas. Tas notiek tādēļ, ka aprēķinā tiek piemērots noteikts koeficients un kopējais rezultāts var nesasniegt nepieciešamo slieksni.

Aprēķina pamatā ir garantētais minimālais ienākums (GMI), kas šogad ir 187 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 131 eiro katrai nākamajai personai. Šī summa tiek reizināta ar koeficientu, kas atšķiras atkarībā no mājsaimniecības sastāva.

Piemēram, atsevišķi dzīvojošam pensionāram šobrīd tiek piemērots koeficients 2,1. Tātad 187 eiro tiek reizināti ar 2,1. Iegūtajai summai pieskaita mājokļa izdevumus un no kopējās summas atņem personas vidējos mēneša ienākumus. Ja rezultāts ir pozitīvs, tiek piešķirts pabalsts. Ja koeficients ir salīdzinoši zems vai ir salīdzinoši nelieli izdevumi par mājokli, var gadīties, ka pat ar trūcīgas mājsaimniecības statusu pabalsts nepienākas. Aprēķinā tiek iekļauti komunālie maksājumi, īres maksa, izdevumi par elektrību, gāzi, asenizācijas pakalpojumiem, telefona un televīzijas rēķini, kā arī kurināmā izmaksas privātmājās. Mājokļa pabalstam var pieteikties gan dzīvokļu, gan privātmāju īpašnieki un īrnieki. Tomēr tiek ņemta vērā dzīvojamās platības norma. Piemēram, ja viens pensionārs dzīvo trīsistabu dzīvoklī, pabalsts netiek rēķināts par visu platību, bet tikai par mājokļa pabalsta aprēķinā 

noteiktu normu. Privātmāju gadījumā nepieciešami izdevumus apliecinoši dokumenti – bez čeka vai stingrās uzskaites kvīts par malku, briketēm vai granulām pabalstu piešķirt nevar. Ja mājsaimniecībai nav brīvu līdzekļu, lai kurināmo iegādātos, bet mājokļa pabalsts pienākas un Sociālajā dienestā tiek iesniegts rēķins par kurināmā iegādi, tad Sociālajam dienestam to ir iespēja apmaksāt, norēķinoties ar pakalpojuma sniedzēju.

Sociālajā dienestā jau šobrīd jūtama pieaugoša interese par mājokļa pabalstu. Iesniegumi jāizskata mēneša laikā, un dienests plāno darbu veikt esošo resursu ietvaros, tāpēc aicinām būt saprotošiem. Finansējuma ziņā valsts šobrīd sedz 30 procentu no pašvaldības izmaksām, kas saistītas ar mājokļa pabalstu, bet, stājoties spēkā jaunajiem koeficientiem, paredzēti papildus 20 procenti, kas nozīmē, ka kopumā puse izmaksu tiks segtas no valsts budžeta. Izmaiņas koeficientos ļauj paplašināt saņēmēju loku un nodrošināt lielāku finansiālo atbalstu ziemas periodā, kad mājsaimniecību izdevumi ir visaugstākie.

S. Lazdiņa uzsver, ka mājokļa pabalsts nav universāls pabalsts, kas pienākas visiem ar zemiem ienākumiem. Tas ir mērķēts atbalsts, kura apmērs un piešķiršana atkarīga no konkrētās mājsaimniecības situācijas. «Negribam radīt nepamatotas cerības, tāpēc, līdz ar jauno koeficientu stāšanos spēkā, aicinām iedzīvotājus sazināties ar Sociālo dienestu, lai vēlreiz izvērtētu situāciju,» saka S. Lazdiņa.

UZZIŅA 

Ogres novadā 2025. gadā mājokļa pabalstu saņēma 807 mājsaimniecības, tostarp 14 Ukrainas civiliedzīvotāju mājsaimniecības. 

Par mājokļa pabalsta saņemšanas iespējām ar Ogres novada Sociālā dienesta Sociālās palīdzības nodaļu var sazināties pa tālruni 65055194, 28807927 vai 20376330.

Mājokļa pabalsta formula: 

Pmaj = (GMI1 + GMI2 x N) x KOEF + K – I,

kur:

• GMI1 ir garantētā minimālā ienākuma slieksnis pirmajai personai;

• GMI2 – slieksnis katrai nākamajai personai;

• N – pārējo personu skaits mājsaimniecībā;

• KOEF – normatīvajos aktos noteiktais koeficients;

• K – rēķinos aprēķinātā maksājumu summa par mājokli (nepārsniedzot noteiktos griestus);

• I – mājsaimniecības kopējie ienākumi.