Pirmdiena, 27.05.2024 16:46
Dzidra, Dzidris, Gunita, Loreta
Ceturtdiena, 29. februāris, 2024 10:37

Atbalstot meža nozares pārstāvjus, protestu turpina arī lauksaimnieki

Zemnieku saeima
Atbalstot meža nozares pārstāvjus, protestu turpina arī lauksaimnieki
Foto: Evija Trifanova/LETA
Ceturtdiena, 29. februāris, 2024 10:37

Atbalstot meža nozares pārstāvjus, protestu turpina arī lauksaimnieki

Zemnieku saeima

5. martā plānotajā protesta akcijā pie Ministru kabineta lauksaimnieki vērsīs valdības uzmanību reāliem draudiem, ka aiz Eiropā skandētajiem zaļās iniciatīvas saukļiem patiesībā slēpjas nopietni privātā īpašumā esošās lauksaimniecības zemes apgrūtinājumi, kas nodara un nodarīs milzīgus zaudējumus Latvijas zemniekiem. “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš: “Mūsu prasība ir nepieļaut zemes lietojuma ierobežojumus nacionālā līmenī, ja tiem neseko adekvāti finanšu resursi. Šī brīža situācija ir skarba. Salīdzinot - Latvijas zemnieks ir nopircis māju, bet viņš nevar būt  pārliecināts, ka netiks no tās izdzīts. Tai pat laikā viņu spiež turpināt maksāt kredītu un nodokļus. Identiska situācija šobrīd ir ar īpašumā esošām lauksaimniecības zemēm.”

Turpina J. Lazdiņš: “Latvijā politiskajā līmenī ir jāvienojas un operatīvi jāizstrādā rīcības plāns ar konkrētiem termiņiem, kas nosaka, ka nacionālā līmeņa zemes lietošanas ierobežojumu gadījumā mūsu lauksaimniecības zemju saimniekiem tiek piešķirtas kompensācijas, tādējādi  viņus pasargājot no bankrota.  Jāapzinās, ka nacionālas zemes apgrūtinājumu sekas būs bankrotā iedzīti lauksaimnieki, kuri turpinās maksāt kredītus par zemi, kuru viņi ir iegādājušies. Zemniekam tiks atņemta zeme, kurai pateicoties, viņš ir plānojis attīstīt savu saimniecību. Zaudēti nākotnes ieņēmumi, bet kredītu maksājumi, kas jāturpina maksāt, ir realitāte, kas var potenciāli izraisīt saimniecību bankrotus. Tas ir netaisnīgi un to nevar pieļaut.

Tieši tāpēc protestus turpinām un neizslēdzam, ka šiem protestiem sekos nākamie, jo pēc 5. februāra esam pārliecinājušies, ka lēmējvaras solījumi ir kā sniegs. Tie nav mūžīgi un, spriedzei rimstot, solījumi aizmirstas.”

Lauksaimnieki jau februāra sākumā valdībai iesniegtajā vispatverošo prasību pakā iekļāva punktu, kas attiecas uz atteikšanos no nacionāla līmeņa zemes apgrūtinājumiem vai citiem lietošanas ierobežojumiem, uzsverot, ka nav pieļaujama Latvijas produktīvo zemju izņemšana no ražošanas, ja par to nav paredzētas godīgas Eiropas Savienības (ES) kompensācijas. Turklāt nacionāli apgrūtinājumi zemes resursiem ieviešami tikai tad, ja tiek paredzēti adekvāti finansiālie resursu zaudējumu un negūto ieņēmumu kompensēšanai. Tagad netaisnības aktualizēšanā par šo punktu vienojas jau lielāks iesaistīto nozaru spēks.

Informē Juris Lazdiņš: “Mēs esam  par pamatotu dabas liegumu ieviešanu, tai pat laikā šobrīd vēlamies vērst uzmanību nepamatotiem ierobežojumiem, kurus plānots uzlikt zemes īpašniekiem bez attiecīgas kompensācijas. Mums ir pamatotas bažas, ka Latvijas politiķi šobrīd ir pārāk kūtri un nav gatavi iestāties par kompensāciju saņemšanu no Eiropas Savienības, tādejādi pārstāvot Latvijas lauksaimnieku intereses. Mūsu mērķis ir panākt, ka nacionāla līmeņa ierobežojumu noteikšanas gadījumā ir izstrādāts skaidrs un adekvāts kompensāciju mehānisms, izvairoties no situācijām, kad dabas liegums kļūst par pēkšņu finansiālu slogu un milzīgu zaudējumu avotu zemes īpašniekiem. Respektīvi, ja iepriekš lauksaimnieks uz savas zemes konkrētās platībās ir audzējis graudus vai dārzeņus un tādā veidā pelnījis iztiku savai ģimenei, pēc ierobežojumu noteikšanas var nākties pārtraukt audzēt lauksaimniecības produktus daļā no zemes. Tai pat laikā zemes saimniekam netiek atcelta  zemes nodokļa maksāšana un kredītmaksājumi bankai. Neviens neuzņemsies atbildību par zaudētajiem ieņēmumiem, lai šīs saistības saimnieks spētu izpildīt. Bez taisnīgām kompensācijām, kuras Latvijas valdībai ir jāpanāk no Eiropas Savienības, bankrotos iedzīsim daudzus lauksaimniekus. Turklāt tiek apdraudēta ne tikai individuālo zemju īpašnieku finansiālā stabilitāte, bet arī nozaru ilgtspēja kopumā,” uzsver J. Lazdiņš.

“Zemnieku saeima” pārstāvji jau tikušies  ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri Ingu Bērziņu, kas solījusi organizēt darba grupas. Konkrēts rīcības plāns ar skaidriem termiņiem no ministrijas gan vēl nav saņemts.