Ogres novada domes pašvaldības izpilddirektore Dana Bārbale skaidro, ka iedzīvotāju sūdzības galvenokārt saistītas ar to, ka sabiedriskais transports pabraucis garām pieturvietām, neuzņemot pasažierus. Ir bijušas situācijas, ka pieturvietā paliek vairāk nekā desmit bērnu. Saņemti arī ziņojumi par nepareizi izsistām autobusa biļetēm, autobusa pārvietošanos neatbilstoši maršrutam, kavējumiem, kas izraisa ķēdes reakciju – pasažieri nokavē citu todien plānoto.
MK ārkārtas situāciju neizsludina
«Reizi nedēļā iedzīvotāju iesūtīto informāciju apkopotā veidā nosūtām VSIA «Autotransporta direkcija» (ATD), Satiksmes ministrijai (SM), kā arī līdz šim sūtījām informāciju Ministru kabinetam (MK). 13. septembrī notika MK sēde, kur tika skatīts arī jautājums saistībā ar Ogres novada pašvaldības domes 1. septembra lēmumu lūgt izsludināt ārkārtas situāciju. Šajā sēdē tika skatīts SM sagatavotais informatīvais ziņojums, kas bija balstīts uz ATD sniegtajiem datiem. Saskaņā ar šo ziņojumu bija izdarīts secinājums, ka pēc 1. septembra ir ļoti maz nenotikušu reisu un nav pamata ārkārtas situācijas izsludināšanai, kā arī ATD uzlabojusi dispečeru dienesta darbu saziņai ar iedzīvotājiem. Pret šo SM sagatavoto ziņojumu iebilda Ogres novada pašvaldības vadība, ko MK sēdē pārstāvēja E. Helmanis. Mēs vērsām MK un ministru uzmanību arī uz to, ka sabiedriskais transports Ogres novadā nav piemērots personām ar kustību traucējumiem un māmiņām ar bērnu ratiņiem,» stāsta D. Bārbale, piebilstot, ka atbilde bijusi – visās pieturvietās esot izvietota informācija, kā pieteikt autobusu, ja nepieciešams specializētais transports.
Uzdod sagatavot priekšlikumus
«Pēc šā paziņojuma nekavējoties kopā ar Ogres novada pagastu pārvalžu vadītājiem apsekojām pieturvietas, veicām foto fiksāciju – nekādas informācijas, kur būtu jāpiesaka specializētais transports, nav! Kas attiecas uz reisu neizpildi – atbilde bija, ka Ogrē ir alternatīvais transports – vilcieni, bet dzelzceļa līnija šķērso tikai četras pilsētas, nevis pagastus! Gala rezultātā MK uzdeva SM sadarbībā ar Ogres novada pašvaldību līdz 4. oktobrim izstrādāt priekšlikumus sabiedriskā transporta situācijas uzlabošanai Ogres novada administratīvajā teritorijā. Savukārt Ogres novada pašvaldība, konstatējot, ka autobusi nepietur visās pieturvietās, vērsusies SM, lūdzot sniegt informāciju par visiem sabiedriskā transporta maršrutiem Ogres novadā un tajos apstiprinātajām pieturvietām,» stāsta D. Bārbale.
Satiksmes haosa ministrijai cilvēki nerūp
Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis norāda, ka Ogres novada pašvaldības pārstāvji dara visu iespējamo, lai uzlabotu situāciju saistībā ar pasažieru pārvadājumiem novadā, un savā sociālā tīkla kontā raksta:
«Satiksmes haosa ministrijai cilvēki nerūp! Par to man nācās pārliecināties nesen notikušajā sanāksmē, kurā piedalījās Ogres novada pašvaldības, SM, ATD, Vidzemes plānošanas reģiona un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji.
Jau pirmajās minūtēs sapratu, ka ar atbildīgo iestāžu pārstāvjiem diemžēl nāksies turpināt cīņu, jo kā pret sienu atsitās jautājumi, kā un kad problēmas tiks risinātas.
Ministrijā un direkcijā uzskata, ka viss ir kārtībā – reisi, kas pielāgoti invalīdu vajadzībām vai māmiņām ar ratiņiem, tiekot nodrošināti atbilstošajā apjomā (60 procentu reisu). Uz papīra. Praksē ir tā, ka nav iespējams iepriekš paredzēt, vai autobusā izdosies iekļūt vai ne. Tas esot tādēļ, ka tie paši autobusi, kas izpildot pielāgotos reisus, izpildot arī parastos, kuru laikā brīvajā vietā salonā tiekot uzstādīti papildu krēsli. Praksē tātad pastāv liela iespēja, ka šādu pielāgoto reisu nav vispār, jo par pielāgotajiem transporta līdzekļi kļūst tikai pēc viņiem vien zināma algoritma un grafika, kas parastiem mirstīgajiem netiek atklāts.
Arī ar pieturām, kurās autobusi nestājas, jo tās, lūk, neesot iekļautas pieturu sarakstā, viss esot pareizi – tās nekad neesot bijušas iekļautas, iepriekšējais pārvadātājs tajās stājies savas iniciatīvas dēļ. Lieki piebilst, ka informācija par to, ka ir pieturas, kuras vairs nav pieturas, pašvaldībai nav tikusi sniegta vai ar to saskaņota.
Arī informācija par reisiem esot pieejama visās pieturās. Ja realitātē ir citādi, tad jo sliktāk realitātei!
Neizpildītie reisi – neesot pamata panikai; tiekot izpildīti 99,7 procenti reisu. Ja kādam nepalaimējas, tad, citējot «Liepājas autobusu parka» dispečerus, – paši vainīgi, varēja laikus sev nopirkt privāto auto.
Par šoferu braukšanas manieri, nedarbojošamies biļešu aparātiem, rupju izturēšanos, informācijas nepieejamību LAP tīmekļa vietnē saņēmām tikai abstraktus solījumus «risināt», «skatīties».
Ogres novada pašvaldība ir sagatavojusi un nosūtīs atbildīgajiem vēstuli, kurā pie katras no nosauktajām problēmām prasīsim konkrētu tās risinājuma termiņu. Bez spiediena un zināmas uzbrūkošas taktikas, izskatās, ka lietas nekustēs. To arī apņemos no savas puses darīt.»
Savukārt iedzīvotāji joprojām par autobusu reisu neizpildi vai problēmām šā pakalpojuma nodrošināšanā aicināti rakstīt e-pastā: . Šī informācija ir nozīmīga, lai uzlabotu sabiedriskā transporta pakalpojumus Ogres novadā.
Dzintra Dzene, Ogres Vēstis Visiem
