Ciemupes bibliotēka ir viena no vietām, kur cilvēki ne tikai paņem grāmatas, bet arī aprunājas par ciema ikdienu. Bibliotēkas vadītāja Liene Kainaize stāsta, ka jautājums par veikala neesamību sarunās parādās regulāri. Cilvēki ir pielāgojušies, jo citas izvēles īsti nav, tomēr ik pa laikam kāds atkal pajautā – kad būs veikals?
Īpaši sarežģīta situācija ir tiem, kuriem nav savas automašīnas. Tas attiecas ne tikai uz senioriem. Arī jaunām māmiņām, ja bērnam kas steidzami nepieciešams, jādomā, kā tikt līdz Ogrei vai Ķegumam. Tuvākā iespēja iepirkties ir veikals «Lats» Ogrē, Akmeņu ielā. Vasarā kāds līdz tam aizbrauc ar velosipēdu, taču ziemā šis risinājums vairs nav tik vienkāršs. Tāpēc ikdienā liela nozīme ir savstarpējai palīdzībai – braucot uz veikalu, ciemupieši nereti paņem nepieciešamo arī kaimiņiem.
Paradoksāli, taču Ciemupes priekšrocība vienlaikus ir arī viens no iemesliem, kāpēc vietējam veikalam izdzīvot ir grūti. Ogre ir tuvu, gar ciemu ved Rīgas–Daugavpils šoseja, ir dzelzceļš. Tie, kuri ikdienā brauc uz darbu Ogrē, Rīgā vai citur, pārtiku visbiežāk nopērk pa ceļam lielveikalā. Vietējā mazajā veikalā tad atliek iegriezties vien pēc tā, kas aizmirsies. Turklāt pārtikas veikals nav vienīgais pakalpojums, kura Ciemupē vairs nav. Savulaik te darbojās aptieka, taču tā pirms vairākiem gadiem tika slēgta. Ciemupē nav arī ģimenes ārsta, tādēļ medicīniskā palīdzība iedzīvotājiem jāmeklē ārpus ciema.
Pilnīgi bez iespējas iegādāties pārtiku ciemupieši tomēr nav palikuši. Trešdienās te ierodas autoveikals no Birzgales. Cauri ciemam brauc arī tirgotāji, pie kuriem iespējams nopirkt maizi, gaļas izstrādājumus un citus produktus. Taču šīm iespējām ir savs ierobežojums – cilvēkam konkrētajā laikā jābūt mājās un jāvar pie tirgotāja nokļūt. Vēl viens risinājums ir pārtikas piegāde uz mājām. L. Kainaize stāsta, ka Ciemupē piegādā «Barbora». Tas ir īpaši noderīgi cilvēkiem, kuri paši nevar aizbraukt uz veikalu. Senioram pasūtījumu internetā var noformēt arī bērni vai citi tuvinieki. Savukārt skaidru naudu pēc pieprasījuma pensionāri var saņemt ar pastnieka starpniecību.
Autoveikalu ik trešdienu ļoti gaida arī Ciemupē. Pārdevēja Irēna Trampa.
Taču ciemupieši gribētu arī pakomātu. Tā Ciemupē joprojām nav neviena. L. Kainaize pati ir vērsusies gan pie «Omniva», gan «Latvijas Pasta», skaidrojot, ka Ciemupe nav mazs nomaļš ciematiņš – tajā dzīvo vairāk nekā tūkstotis iedzīvotāju un tas atrodas pie lielas šosejas. «Latvijas Pasts» viņai atbildējis, ka visi šobrīd pieejamie pakomāti jau izvietoti un Ciemupe, ja tā var teikt, uzņemta rindā, bet rezultāta pagaidām nav.
Veikals dzīvo, kamēr tajā iepērkas
Ogresgala pagasta pārvaldes vadītāja Ilze Čiščakova uzsver – pašvaldība nevar pati atvērt ne veikalu, ne aptieku un nevar noteikt privātam uzņēmējam, kur tam jāstrādā. Pašvaldība var piedāvāt telpas un runāt ar uzņēmējiem, taču beigās izšķirošs ir saimnieciskais aprēķins. I. Čiščakova situāciju nevērtē viennozīmīgi. No vienas puses, vietējiem iedzīvotājiem veikals, protams, būtu vajadzīgs. No otras – tieši pašu cilvēku iepirkšanās paradumi nosaka, vai mazs veikals var pastāvēt.
Daudzi Ciemupes iedzīvotāji ikdienā strādā ārpus ciema un lielos pirkumus izdara Ogrē vai Rīgā. Vietējā veikalā cilvēks nereti iegriežas tikai pēc piena, maizes vai kādas citas piemirstas preces. Ar šādu pirkumu apjomu uzņēmējam jāsedz telpu izmaksas, elektrība, algas, nodokļi, preču zudumi un citas izmaksas. «Veikals nav sociālais dienests,» sarunā būtībā rezumē pagasta pārvaldes vadītāja. Privātam uzņēmējam tas ir bizness, kam jāspēj sevi uzturēt.
Līdzīgi savulaik noticis arī ar aptieku. Ja apgrozījums nav pietiekams, privāts pakalpojuma sniedzējs ilgstoši strādāt nevar. Aptieku gadījumā papildus jāņem vērā arī nozares prasības un tīklu aprēķini par to, kur jaunas aptiekas iespējams atvērt. Starp citu, aptiekas vairs nav arī Ogresgala pagasta Kārļos. Tā vienkārši neizdzīvoja, paliekot arī parādā par telpu īri. Arī pakomātu operatori vērtē nosūtījumu apjomu, tīkla izvietojumu un izmaksas. I. Čiščakova stāsta, ka par pakomātu Ciemupē runāts vairākkārt un viņa aptuveni pāris reižu gadā šo jautājumu aktualizē, taču pagaidām bez rezultāta.
Pašvaldība ir gatava sadarboties ar uzņēmējiem un piedāvāt pieejamās telpas. Tomēr pieredze rādot, ka interese viena pati vēl nenozīmē veikala atvēršanu – uzņēmējs izrēķina izmaksas, iespējamo pircēju skaitu un tikai tad pieņem lēmumu.
Veikalu atceras maizes dēļ
Ciemupes pārtikas veikala vēsture ir cieši saistīta ar maizes ceptuvi «Imanta» Daugavpils ielā 1. Vēlāk pārtikas veikals šajā vietā strādāja ar ELVI zīmolu, taču daudzus garāmbraucējus uz Ciemupi vilināja tieši uz vietas ceptā maize.
Ciemupieši un arī cilvēki, kuri regulāri brauca pa šoseju, atceras rupjmaizi ar speķi un citus ceptuves izstrādājumus. Veikals bija ērta pieturvieta – varēja piebraukt, nopirkt maizi un nepieciešamās pārtikas preces un doties tālāk, nebraucot lielveikalā. 2021. gadā šajā adresē pārtikas tirdzniecību turpināja SIA «Ciemupes maiznīca», kas vēl 2023. gadā bija ELVI franšīzes partneris. 2024. gada septembrī uzņēmumam sākās maksātnespējas process, un tajā pašā gadā veikals un ceptuve darbu pārtrauca. Bijusī veikala saimniece, uzņēmēja Anita Kušķe, slēgšanas iemeslus publiski apspriest nevēlas. Taču vienu viņa uzsver skaidri – veikals netika slēgts tādēļ, ka tajā nebūtu pircēju. Tagad ir cerība, ka Daugavpils ielā 1 atkal varētu būt pārtikas veikals. A. Kušķe stāsta, ka par īpašumu ir interese un ir notikušas nopietnas sarunas ar potenciālu pircēju. Tomēr viņa nevēlas priekšlaikus solīt to, kas vēl nav noticis.
Potenciālajam jaunajam saimniekam jāatrisina finanšu un citi jautājumi, un līdz darījuma noslēgšanai viss vēl var mainīties. Tāpēc šobrīd precīzāk ir teikt – bijušajam veikalam tiek meklēts jauns saimnieks un process turpinās.
Pat ja pārtikas veikals Ciemupē atgriezīsies, agrākās maizes ceptuves atdzimšana ir daudz mazāk ticama. A. Kušķe skaidro, ka īpašās maizes cepšana nav process, kuru var vienkārši atsākt, ieslēdzot iekārtas. Vajadzīgi cilvēki ar zināšanām un pieredzi, bet agrākie ceptuves darbinieki jau atraduši citus darbus. Turklāt tas bijis fiziski ļoti smags darbs. Tāpēc bijušā veikala ēkā nākotnē pārtika varētu atgriezties, bet kādreiz iecienīto «Imantas» maizi A. Kušķe nesola.
Saimniecības bode vēl turas
Cerību, ka bijušajā veikala ēkā atkal varētu sākties rosība, saglabā arī kaimiņos strādājošais uzņēmējs Andris Viļumsons. Viņš atzīst – vieta veikalam ir laba: pie pašas šosejas, viegli piebraucama, ir vieta automašīnām. Taču tas vēl negarantē, ka bizness būs rentabls. To A. Viļumsons zina no savas pieredzes. Daugavpils ielā 3 kopš 2011. gada darbojas saimniecības preču veikals «Anrete». Tajā var nopirkt saimniecības, būvniecības, auto un dārza preces, darbarīkus, apģērbu, higiēnas un citas ikdienā nepieciešamas lietas. Pārtikas gan tur nav.
Vēl pirms dažiem gadiem A. Viļumsons stāstīja par veikala plašo sortimentu un centieniem atrast īpašas preces, ko nepiedāvā lielie tirgotāji. Tagad viņa stāstītais ir daudz skarbāks – ar katru gadu pircēju kļūst mazāk, un uzņēmējs domā par veikala slēgšanu. Viņš jau meklē citu darbu.
Ir dienas, kad veikalā ienāk tikai pāris cilvēku. A. Viļumsons min nesenu piemēru – dienas laikā veikalā bija iegriezušies divi cilvēki, turklāt vairāk tādēļ, lai patvertos no lietus, nevis iepirktos. Pēc uzņēmēja aprēķina, lai veikals vismaz nosegtu izdevumus, dienā būtu nepieciešami aptuveni desmit pirkumi. Lai arī kaut ko nopelnītu, vajadzētu vairāk. Izdevumu netrūkst – telpu īre, elektrība, apsardze, atkritumu izvešana, grāmatvedība, nodokļi un apkure. Vienlaikus konkurenci rada lielie veikali Ogrē un interneta tirdzniecība. Īpaši jaunāki cilvēki arvien biežāk nepieciešamo pasūta internetā. Mazā veikala problēmu A. Viļumsons raksturo vienkārši: tie, kuri strādā Ogrē, Rīgā vai citviet, vajadzīgo nopērk tur. Vietējā veikalā iegriežas tad, ja kaut kas aizmirsies.
Andris Viļumsons aizvien nopietnāk apsver sava saimniecības preču veikala slēgšanu
Aizvērās kaimiņi, pazuda pircēji
Pārtikas veikala slēgšana ietekmējusi arī «Anreti». Kamēr kaimiņos darbojās ELVI un ceptuve, garāmbraucēji apstājās pēc maizes un pie reizes iegriezās saimniecības preču veikalā. Tagad šīs cilvēku plūsmas vairs nav. Tāpēc Ciemupē izveidojies savdabīgs loks – iedzīvotājiem vietējais veikals būtu vajadzīgs, taču ikdienas paradumi pircējus aizved uz lielveikaliem ārpus ciema. Savukārt bez pietiekamas pircēju plūsmas mazam uzņēmējam izdzīvot kļūst arvien grūtāk.
Šobrīd ciemupieši iztiek ar to, kas pieejams: autoveikalu, pārtikas piegādēm, garāmbraucošajiem tirgotājiem, kaimiņu palīdzību un braucieniem uz Ogri vai citviet. Tie, kuri ir mobili, situācijai lielā mērā pielāgojušies. Daudz jūtamāk veikala neesamību izjūt tie, kuriem nav automašīnas vai kuru pārvietošanās iespējas ir ierobežotas. Toties pēc gandrīz divu gadu pārtraukuma pirmo reizi parādījusies vismaz reāla interese par bijušā pārtikas veikala ēku. Vai tas nozīmēs arī veikala atgriešanos Ciemupē, vēl ir pāragri teikt. Taču ciemupiešiem, kuri jau ilgi pieraduši plānot pat maizes un piena iegādi, arī tā ir cerība.
