Bērns – nevis objekts, bet sabiedrības dalībnieks

Atklājot pētījuma prezentāciju, Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, ka Latvijā joprojām nepieciešams mainīt skatījumu uz bērnu lomu sabiedrībā.

Viņasprāt, starptautiskajā praksē bērni arvien biežāk tiek uztverti kā pilntiesīgi sabiedrības locekļi, nevis tikai aizsargājami objekti. Līdz ar to arī Latvijā būtu jāstiprina bērnu tiesību praktiska īstenošana, īpaši veselības aprūpes jomā.

Vienlaikus politiķe norādīja, ka bērnu līdzdalība ir arī sabiedrības brieduma un demokrātijas kvalitātes rādītājs. Ja bērni jau no mazotnes tiek iesaistīti lēmumu pieņemšanā, tas veicina aktīvu un līdzatbildīgu sabiedrību nākotnē.

Ne tikai juridisks, bet arī vērtību jautājums

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Leila Rasima uzsvēra, ka pētījuma centrālais jautājums – “cik vecs ir pietiekami vecs?” – nav tikai juridiska problēma.

Tas esot arī sabiedrības attieksmes un brieduma tests. Viņa akcentēja, ka bērnu līdzdalība ir cieši saistīta ar cilvēktiesībām un cieņu, taču praksē bieži vien bērniem trūkst saprotamas informācijas.

Bez šādas izpratnes līdzdalība kļūst formāla, nevis reāla.

Vecums pret briedumu: kurš svarīgāks?

Pētījumā analizēts, kā Latvijā tiek vērtēti divi galvenie kritēriji bērnu iesaistei lēmumos – vecums un briedums.

Ja vecums ir skaidrs un viegli piemērojams kritērijs, tad brieduma izvērtēšana lielā mērā ir atkarīga no veselības aprūpes speciālista individuālā vērtējuma. Tas nozīmē, ka praksē vienotas pieejas bieži vien nav.

Lai gan likums paredz, ka bērniem ir tiesības tikt uzklausītiem jebkurā vecumā un no 14 gadu vecuma sniegt informētu piekrišanu ārstēšanai, realitātē bērnu iesaiste bieži ir ierobežota – īpaši jaunākiem pacientiem.

Pētījuma autore, Saeimas Analītiskā dienesta pētniece Liene Rācene-Riekstiņa, norāda, ka būtisks izaicinājums ir normatīvā regulējuma sarežģītība un vienotas izpratnes trūkums.

Piemēram, joprojām nav skaidrs, kādos gadījumos bērns drīkst patstāvīgi saņemt veselības aprūpes pakalpojumus vai pārstāvēt sevi dažādās institūcijās. Tas var novest pie situācijām, kur bērna tiesības tiek nepamatoti ierobežotas.

Trūkst informācijas un datu

Pētījumā secināts, ka nepietiekama ir arī informētība par bērnu tiesībām – gan pašu bērnu, gan pieaugušo vidū. Tāpat Latvijā trūkst sistemātisku datu par to, cik lielā mērā bērni reāli tiek iesaistīti veselības aprūpes lēmumos.

Turklāt bērnu līdzdalība nav skaidri definēta kā prioritāte politikas plānošanas dokumentos.

Pētījums izgaismo arī vairākas jomas, kur nepieciešami konkrēti uzlabojumi. Viens no būtiskākajiem jautājumiem ir bērna tiesības no 14 gadu vecuma ietekmēt, kāda informācija par viņa veselību tiek izpausta likumiskajiem pārstāvjiem.

Tāpat Latvijā joprojām nav skaidra regulējuma par bērnu dalību klīniskajos pētījumos un medicīniskās apmācības procesos.

Foto: LR Saeima

Eksperti: nepieciešama vienota pieeja

Pēc pētījuma prezentācijas notika ekspertu diskusija, kurā tika analizēti iespējamie risinājumi.

Tiesībsardze Karina Palkova iezīmēja kopējo situāciju Latvijā, savukārt bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs pievērsās jautājumam par brieduma kritēriju definēšanu.

Latvijas Pacientu pieredzes asociācijas vadītāja Vita Šteina uzsvēra nepieciešamību uzlabot pacientu pieredzi kopumā, norādot uz likumdevēju un politikas veidotāju nozīmīgo lomu šajā procesā.

Galvenais izaicinājums – līdzsvars

Noslēdzot diskusiju, Zanda Kalniņa-Lukaševica akcentēja, ka bērnu tiesībām nevajadzētu palikt tikai uz papīra.

Lielākais izaicinājums ir atrast līdzsvaru starp vēlmi bērnus pasargāt un nepieciešamību ļaut viņiem pieņemt lēmumus par savu veselību atbilstoši viņu briedumam.

Tas, cik veiksmīgi šo līdzsvaru izdosies panākt, lielā mērā noteiks ne tikai bērnu tiesību kvalitāti, bet arī sabiedrības attīstības virzienu kopumā.