Rita vietnē "Facebook" raksta: "Par labo mūsos. Vakar piedzīvoju situāciju, kādā vairs nekad nevēlētos nokļūt. Savu veiksmes dozu esmu iztērējusi krietnam laikam uz priekšu.

Tā gadās. Kungam bija palicis slikti pie stūres ,un vienā mirklī viņš lielā ātrumā un strauji bija pretējā joslā, un tai joslā pretī braucu es. Ja es tai mirklī būtu nolaidusi acis telefonā, ar to sekundes milimetru pietiktu, lai viss būtu slikti. Kungs esot atmodies tikai grāvī, kad viņa mašīna jau svaidījās no kantes uz kanti. 

Ceru, ka ar kungu viss kārtībā. Viņam izsaucām ātro palīdzību, jo tā vienkārši pie stūres neviens samaņu nezaudē.

Ziniet, kas ir forši? Tas bija viens mirklis, kad ap šo grāvi tumsā, lietū un dubļos sāka rosīties viens, otrs, trešais čalis. Piestāja vēl un vēl kāda mašīna. Kāds izvilka stropi, kāds atrada veidu, kā piebraukt no otras puses, kāds piesēdās pie stūres kunga mašīnai, kāds zvanīja nopietnākai tehnikai. Kungs tikai mulsi stāvēja un brīnījās. “Es esmu no Jumpravas, un es nepazīstu nevienu no šiem cilvēkiem,” viņš teica, ar to pauzdams izbrīnu par cilvēcību. 

Čalis, kurš rosījās ap stropi, pats būdams ar kruķi un satraumētu kāju, tikai īsi noteica - visi esam cilvēki, katram var gadīties. Jāpalīdz.

Kārtējo reizi pārliecinos, ka mums apkārt dzīvo labi un sirsnīgi cilvēki. Un nav taisnība tas, ko mēs visi pēdējā laikā nolasām par saviem līdzcilvēkiem sociālo tīklu negācijās. Nē, cilvēcība un patiesums nav noslāpis! Tai mirklī, kad kādam nelaime, ir jāpasniedz palīdzīga roka, tās pasniedzas daudzas jo daudzas! Cilvēcība uzvar! Tikai vairāk jārunā par labām lietām mums apkārt!"

Un varbūt tieši tagad, gada nogalē, mums visiem vajadzētu atcerēties ne tikai slikto un skandalozo, bet arī šādus klusos varoņdarbus. Jo labais ir tepat, mums blakus. Tikai jāprot to ieraudzīt..