Komentējot Veselības inspekcijas (VI) jaunākos kontroles datus, ministrs uzsvēra, ka VI 93% gadījumu darbnespējas lapas atzinusi par pamatoti izsniegtām, savukārt 7% - par nepamatoti izsniegtām.

"Tomēr jāatzīst, ka normatīvajos aktos ir paredzēts gana plašs gadījumu skaits, kad veselības iemeslu dēļ pacientam var izsniegt darbnespējas lapas, tāpēc aicināšu Veselības ministrijas (VM) speciālistus vēlreiz apzināt arī citu valstu pieredzi šajā jautājumā," sacīja Abu Meri.

Ministra ieskatā, diskusijas par darbnespējas lapām šobrīd atkal ir aktuālas gan darba devējiem, gan izglītības nozarei saistībā ar skolu apmeklējuma un eksāmenu attaisnojumiem.

Abu Meri atzīmēja, ka, analizējot datus par darbnespējas lapām, redzams, ka biežākie darbnespējas lapu cēloņi ir asinsrites, elpceļu, endokrīnās saslimšanas, kā arī skeleta un muskuļu saslimšanas. Vienlaikus aizvien vairāk kā darbnespējas lapu cēloņi uzrādītas arī psihiskas saslimšanas.

Jau vēstīts, ka intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Aigars Strupišs norādīja, ka darbnespējas lapas tiesas procesā ir sērga.

"Tad, kad sākas tiesāšanās, tad slimo visi pēc kārtas," viņš uzsvēra, sakot, ka tā ir klasiska problēma.

Strupišs skaidroja, ka ir bijuši mēģinājumi risināt šo jautājumu, bet nav iespējams nodrošināt pārbaudi pietiekami īsā laikā pēc šī fakta, jo "pa to laiku cilvēks pasaka, ka jau ir vesels".

Viņš uzsvēra, ka vēlas par šo jautājumu runāt ar Tieslietu ministriju un VM.