Maksājums “par galvām”, nevis par atkritumiem
Šobrīd daudzdzīvokļu namos atkritumu apsaimniekošanas maksa bieži tiek aprēķināta pēc deklarēto personu skaita. Tas nozīmē, ka jo vairāk cilvēku dzīvo dzīvoklī, jo lielāks rēķins – neatkarīgi no tā, cik daudz atkritumu patiesībā tiek radīts. Tikmēr privātmājās biežāk darbojas cita pieeja – maksa par faktiski izvesto atkritumu apjomu. Rezultāts: būtiska nevienlīdzība.
Apvienība norāda uz konkrētiem piemēriem – četru bērnu ģimene privātmājā maksā aptuveni 16–30 eiro mēnesī, kamēr līdzīga ģimene daudzdzīvokļu mājā – 50 līdz pat 90 eiro.
Lai pamatotu savu priekšlikumu, apvienība veikusi aptauju, kurā piedalījās 117 respondenti, no kuriem 87% bija daudzbērnu ģimeņu vecāki.
Galvenās atziņas:
- Privātmājās dzīvojošās ģimenes bieži maksā ap 15 eiro mēnesī
- Dzīvokļos dzīvojošajiem rēķini bieži pārsniedz 60 eiro
- Atsevišķos gadījumos tie pārsniedz pat 80 eiro mēnesī
- Daudzbērnu ģimenes, kas veido mazāk nekā 5% no mājsaimniecībām, var segt līdz pat 10% no kopējām mājas izmaksām
Šī disproporcija, pēc apvienības domām, pierāda, ka pašreizējā sistēma nav samērīga ar faktisko atkritumu apjomu.
Priekšlikums: ierobežot bērnu skaitu aprēķinā
Apvienība rosina konkrētas izmaiņas normatīvajā regulējumā. Tās paredz: ja ģimenē ir trīs vai vairāk nepilngadīgo, aprēķinā ņemt vērā ne vairāk kā divus bērnus un pārējie bērni maksājumu nepalielinātu.
Eksperimentāli apvienība pārbaudījusi iespējamo ietekmi, modelējot situāciju ar izdeklarēšanu – secinājums: pārējiem iedzīvotājiem izmaksas pieaugtu vien par aptuveni 2–2,5%.
Apvienība uzsver vairākus būtiskus aspektus.
Pirmkārt, samērīgums - maksājums šobrīd nav saistīts ar reāli radīto atkritumu daudzumu, tad sociālā taisnīguma princips - daudzbērnu ģimenes jau tā saskaras ar lielākiem kopējiem izdevumiem un visbeidzot ietekmes trūkums: šīs ģimenes bieži nespēj panākt izmaiņas dzīvokļu īpašnieku balsojumos. Tiek arī uzsvērts, ka daudzbērnu ģimenes Latvijā veido salīdzinoši nelielu daļu sabiedrības, tāpēc ietekme uz kopējiem tarifiem būtu minimāla.
Vai tas ir godīgi pret pārējiem?
Tomēr sabiedrības reakcija nav viennozīmīga. Sociālo tīklu komentāros dominē gan atbalsts, gan asas iebildes, jo “Kāpēc man jāmaksā par citiem?” Daļa komentētāju uzsver individuālās atbildības principu.
“Es vienīgā esmu muļķe, laikam, kura rēķina līdzi katru centu, lai saprastu vai varēšu atļauties otru bērnu, lai nodrošinātu izglītību, mājokli, pilnvērtīgu ēdienu, apģērbu, ceļošanu. Tas viss nemaksā 5€ mēnesī! Bet man vēl būs jāpiemaksā par citu bērniem. Interesanta politika.” (Karina Jeantet)
“Cilvēks pats plāno cik bērnus spēs uzturēt.Pirms bērni dzimst vecākiem jārēķinās,ka arī dažādas izmaksas pieaugs.Un par to jāmaksā pašiem.” (Viola Ivanova)
Interesanti, ka arī pašu daudzbērnu ģimeņu vidū pieredze būtiski atšķiras.
“Man privātmājā ar 5 bērniem mēnesī nepilni 10eur. Izvešana reizi mēnesī. Protams, arī šķirojam…” (Ieva Viksna)
“Arī mēs (5 cilvēki) daudzdzīvokļu namā maksājām daudz, savukārt, dzīvojot privātmājā… rēķins ir ap 5eur mēnesī (140l konteiners 1x mēnesī).” (Līga Kuzmina)
Taču ir arī pretēji piemēri.
“Nu diemžēl nav gan tā kā privātmājā 4 bērnu ģimene maksā par atkritumiem līdz 20€ mēnesī… rēķins pa 3 mēnešiem 104€.” (Zita Līga Seļaņina)
“Mums gan nav 4 bērnu ģimene, bet 3… viena mēneša izmaksas ir 50 €. … Nezinu, kāda tāla Latvijas nostūra izmaksas esiet paņēmuši.” (Madara Vildere)
Tas šķietami norāda, ka izmaksas ietekmē ne tikai ģimenes lielums, bet arī reģions, apsaimniekotājs un paradumi. Daļa komentētāju norāda, ka problēma nav tikai aprēķina metodē, bet arī iedzīvotāju rīcībā.
“Nekad nepiekristīšu- manā mājā tieši daudzbērnu ģimenes, nešķiro un izmet visvairāk atkritumus… Var mierīgi atstiept 3 drēbju maisus milzīgus un izlidināt atkritumos… Ir lūgts rakstīts - viena pīpe.” (Lia Bal)
“Drīzāk ir jādomā par viedo sistēmu ieviešanu godīgas radīto atkritumu uzskaites īstenošanai. Līdzīgi, kā tas tiek izmēģināts Siguldā.” (Līga Kuzmina)
“Mūsu mājas iedzīvotāji apmaksā arī citu ielu iedzīvotāju atkritumu izvešanu… ļautiņi skaisti piebaruc ar autiņu un izkrauj maisus.” (Beata Kurmīte)
