Banku ekonomisti norāda, ka viens no galvenajiem cenu kāpuma iemesliem ir ģeopolitiskā spriedze Tuvajos Austrumos. Konflikta dēļ ir traucētas energoresursu piegādes, jo Hormuza šaurums – viens no svarīgākajiem pasaules naftas tranzīta ceļiem – pēdējās dienās faktiski kļuvis grūti izmantojams.

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs skaidro, ka energoresursu cenu kāpums var tieši ietekmēt arī inflāciju Latvijā. “"Kopumā varam spriest, ka energoresursu cenu kāpums amplitūdā no 10% līdz 40% var paaugstināt patēriņa cenu līmeni Latvijā no dažām procentpunktu desmitdaļām līdz dažiem procentpunktiem. Tas ir daudz, bet ne ārkārtīgi daudz,” viņš norāda.

Pēc ekonomista teiktā, energoresursu cenu pieaugums ietekmē ne tikai degvielas cenas, bet arī transporta pakalpojumus, pārtikas izmaksas un citus pakalpojumus. Vienlaikus viņš uzsver, ka precīzu inflācijas pieaugumu šobrīd prognozēt ir grūti, jo energoresursu cenas pēdējās dienās svārstās ļoti strauji.

Inflācija Latvijā pagaidām samazinās

Neraugoties uz globālajām svārstībām, inflācija Latvijā pēdējos mēnešos ir mazinājusies. Februārī patēriņa cenas gada laikā pieauga par 2,3%, kas ir zemāks rādītājs nekā pērnā gada nogalē.

“Luminor” galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka līdz pat marta sākumam ekonomikas dati liecināja par inflācijas samazināšanos. “Līdz marta sākumam lielā datu kopaina signalizēja, ka inflācija samazinās un var vēl nedaudz samazināties 2026. gada atlikušajos mēnešos,” skaidro ekonomists.

Tomēr jaunākie notikumi pasaulē varētu mainīt šo tendenci. Strautiņš pieļauj, ka inflācija šogad varētu īslaicīgi pieaugt, lai gan, pēc viņa vērtējuma, tā, visticamāk, nepārsniegs 3%.

Arī “Swedbank” vecākā ekonomiste Agnese Buceniece norāda, ka konflikts jau ietekmējis energoresursu cenas pasaulē. Kopš februāra beigām “Brent” naftas cena pieaugusi par vairāk nekā 20%, savukārt gāzes cenas Eiropā pieaugušas vēl straujāk. Tas var sadārdzināt transportēšanu un mēslojuma ražošanu, kas ar laika nobīdi varētu atspoguļoties arī pārtikas cenās.

Degvielas cenas Latvijā

Konflikta ietekme jau jūtama arī Latvijā. Lielākajos degvielas uzpildes staciju tīklos dīzeļdegvielas vidējā cena kopš situācijas saasināšanās pieaugusi par aptuveni 20%, bet 95. markas benzīns sadārdzinājies par 5–7%.

10. martā benzīna cena vairākos degvielas tirgotāju tīklos Latvijā svārstījās ap 1,61–1,63 eiro par litru, savukārt dīzeļdegviela daudzviet maksāja no aptuveni 1,79 līdz vairāk nekā 1,90 eiro par litru.

Eksperti pieļauj, ka, saglabājoties pašreizējai ģeopolitiskajai situācijai, tuvākajās nedēļās degvielas cenas varētu turpināt pieaugt.

Politiķi pieprasa skaidrojumus tirgotājiem

Straujais cenu kāpums izraisījis arī diskusijas politiķu vidū. Valdība plāno pieprasīt degvielas tirgotājiem skaidrojumus par cenu pieaugumu.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis norādījis, ka situācija degvielas uzpildes stacijās rada nopietnas bažas. “Absolūti nepieņemami tas, kas šobrīd notiek mazumtirdzniecībā degvielas uzpildes stacijās,” sacīja ministrs, piebilstot, ka tirgotājiem būs jāspēj paskaidrot cenu lēciena iemeslus.

Politiķi arī apspriež iespējamos risinājumus, kas varētu palīdzēt mazināt cenu kāpuma ietekmi uz tautsaimniecību. Kā viens no variantiem tiek minēta degvielas cenu griestu noteikšana, lai gan šāds solis valstij varētu izmaksāt vairākus desmitus miljonu eiro mēnesī.

Naftas cenu kritums pagaidām Latvijā nav jūtams

Tikmēr pasaules tirgos naftas cena dažbrīd piedzīvojusi arī strauju kritumu. Tomēr Latvijā tas pagaidām nav atspoguļojies degvielas uzpildes staciju cenās.

Valainis norādījis, ka būtu loģiski sagaidīt cenu samazinājumu arī mazumtirdzniecībā.
“Naktī globālajā tirgū kritušās degvielas cenas, un būtu loģiski, ja tas atspoguļotos arī mūsu mazumtirdzniecībā,” viņš sacīja Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta Panorāma” .

Sociālajos tīklos lietotāji par šo situāciju diskutē skeptiski. Daudzi uzskata, ka degvielas tirgotāji vispirms iztirgos dārgāk iepirktos krājumus, tāpēc cenu kritums Latvijā varētu parādīties ar kavēšanos.

Ietekme jūtama arī citās nozarēs

Naftas cenu kāpums jau ietekmē arī citas nozares. Piemēram, Skandināvijas aviokompānija SAS paziņojusi, ka uz laiku paaugstina aviobiļešu cenas, jo būtiski sadārdzinājusies reaktīvā degviela.

Eksperti norāda, ka, ja konflikts Tuvajos Austrumos ieilgs, augstākas energoresursu cenas varētu ietekmēt daudz vairāk nozaru – sākot no transporta un ražošanas izmaksām līdz pat pārtikas cenām veikalos.