Megija no Kalnājiem, Tīnūžu pagasta:
"Elektrība pazuda sestdien vakarā, neilgi pirms plkst. 23. AS “Sadeles tīkls” sākumā ziņoja, ka būs nepieciešama vairāk nekā diennakts, lai atjaunotu elektroapgādi. Šobrīd jau ir pagājusi vairāk nekā diennakts, tomēr nekas vēl nav mainījies. Šodien “Sadeles tīkls” ziņoja, ka būs nepieciešams ilgāks laiks, lai novērstu bojājumus, ļaujot pašiem iedzīvotājiem vārdu savienojumu “ilgāks laiks” interpretēt pa savam.
Ļoti priecājos, ka mājā vēl ir gāzes plīts, tāpēc ēdienu varam uzsildīt, pagatavot. Ūdens gan mums nav, jo aku darbina dziļurbuma sūknis. Dzeramo ūdeni nopērku veikalā, bet pārējām vajadzībām līdz šim lietojām lietus ūdeni.
Kaimiņi cenšas palīdzēt viens otram kā var – uzsildīt ūdeni, aizvest līdz veikalam...
Par laimi, manā pagalmā vējš lielus postījumus nenodarīja, bet redzēju, ka citiem bija aizpūstas dārza mēbeles, batuts u.tml.
Ejot pastaigā, bija redzams, ka vairākās vietās koki ir pārkrituši pāri elektrības vadiem. Sākumā gribēju nosūtīt ziņu 112 aplikācijā, bet ar zonu ir lielas problēmas. Vēlāk gan izdevās. Mājā vispār sakari nedarbojas. Arī citi nosūtīja pieteikumus par postījumiem, bet neviens tā arī nav redzēts pie bojātajiem vadiem, kas norauti no stabiem.
Ceļš uz Ogri bija nobloķēts no abām pusēm, zinu, ka kokus no ceļa novākuši cilvēki paši.
Netālu no mums ir karavīru kapi un vētras laikā arī tur ir sakrituši koki, blakus kapiem ceļš ir bloķēts.
Tāda diezgan apokaliptiska sajūta.
Baiba no Tīnūžiem:
"Es dzīvoju Tīnūžos, pie autoceļa Tīnūži-Turkalne. Elektrība pazuda sestdien naktī pirms plkst.24. Un vēl aizvien nav pieslēgta. Labi, ka ir mājās neliels ģenerators – varu sasildīt ūdeni, ik pa laikam pieslēgt elektrībai ledusskapi, dabūt krānā un tualetē ūdeni, uzlādēt telefonu un datoru, lai varu strādāt."
Kristīne no Ogres:
"Vētru pārcietām labi, tiesa – bez elektrības no vienpadsmitiem vakarā līdz kādiem trijiem nākamās dienas pēcpusdienā. Bet, tā kā mums ir gāzes plīts, varējām gan kafiju no rīta uzvārīt, gan olas ar šķiņķi uzcept. Ūdens arī nepazuda.
Trakākais bija neziņa – nebija ne interneta, ne sakaru. Tas lika aizdomāties par to, ka ieteikums ārkārtas situācijā sekot līdzi atbildīgo institūciju norādēm īsti nestrādāja, jo, pat ieslēdzot mašīnā radio, tur tika raidīta ikdienas programma. Kas notiktu, ja tā nebūtu tikai vētra, bet kas nopietnāks? Kāpēc vietās, kur nedarbojās mobilo sakaru torņi, netika sūtīti šūnapraides ziņojumi? Jutāmies diezgan atrauti no ārpasaules. Braucām uz Rīgu, lai noķertu datus un varētu kādam piezvanīt. "
Dzintra no Ogres:
"Ogrē, Dārza ielā, elektrība pazuda sestdien ap pusvienpadsmitiem vakarā. Brīdināti bijām, ar to rēķinājāmies – visas ierīces uzlādētas, tostarp gaismekļi, ūdens sagādāts, pārtika, ko nevajag cept vai vārīt (jo plīts ir elektriska), arī, jo nav jau pirmā reize, kad pazūd elektrība, turklāt iepriekš bez brīdinājumiem par vētras tuvošanos. Vienīgais, ar ko nerēķinājāmies, ka šoreiz tas ievilksies tik ilgi.
Pirmā šoka terapija bija Sadales tīklu paziņojums, ka elektrības atslēgums var ilgt diennakti un vairāk(!). Bet mums viss ar elektrību – plīts, ūdens, apkure....Nākamais šoka moments bija no rīta – pazuduši mobilie sakari, turklāt visos tīklos (tad ko dod ieteikums uzlādēt telefonus, ja tāpat nevar nevienam pat piezvanīt ???).Nepieciešamības gadījumā pieejami tikai ārkārtas numuri, tostarp 112, kuru noslogojuma dēļ diezin vai būtu izdevies sazvanīt, ja tiešām tāda vajadzība rastos. Sajūta apokaliptiska. Ogrē nestrādāja arī lielākā daļa veikalu, apstājās vilcieni...
Telefona sakari sāka atjaunoties ap pusdiviem dienā. Varēja vismaz piezvanīt, interneta nebija joprojām. Elektrība atgriezās ap pussešiem vakarā, tad arī internets.
Bet, ko nu par to. Daudziem novadā, piemēram, jumpraviešiem elektrības nav joprojām...
Ko no šā var secināt – maksimālā programma – iegādāties ģeneratoru. Minimālā –sākumā nopirkt vismaz mazo tūristu gāzes baloniņu, lai var uzsildīt siltu dzērienu. Termosā laikus iepildīt karstu ūdeni. Jāiegādājas arī radio ar baterijām, lai nejustos pavisam nošķirti no pasaules. Un visbeidzot, noteikti turēt mājās skaidru naudu, lai varētu norēķināties tajos nedaudzajos veikalos, kas tomēr varonīgi strādāja."