Lai gan ēkas pārvaldība uzticēta Salaspils namu pārvaldniekiem, mājas lieta vēl atrodoties pie iepriekšējās nama apsaimniekotājas, kura to nesteidzoties nodot jaunajam pārvaldniekam, tāpēc nepieciešamie atjaunošanas darbi vēl neesot uzsākti. Saziņa ar viņu nekad neesot bijusi īpaši laba, tāpēc nama iedzīvotājs nejūtas pārsteigts.
Daudzdzīvokļu namā atgriezusies aptuveni puse no iepriekšējā iedzīvotāju skaita. Daļa no viņiem atraduši jaunas dzīvesvietas.
Viņš atklāj, ka jūtoties labi un satraucies neesot, jo jau iepriekš zinājis, ka situācija nav tik traģiska, kā tas viņiem pasniegts. Viņaprāt, problēmas pamatā bijusi nauda, jo Salaspils namu apsaimniekotājs pastāstījis,ka iepriekš lēsto 2 miljonu vietā renovāciju iespējams veikt pa 900 000 eiro. Kad iedzīvotāji paziņoši, ka viņus apmierina lētākais variants, pēc pāris dienām viņi izlikti “uz ielas”.
Mājai šobrīd regulāri tiekot veikts monitorings. Uz plaisām uzlikts “špaktelis”, lai sekotu līdzi, vai plaisas kļūst lielākas.Taču nekļūst. Tāpat pie plaisām tiekot veiktas atzīmes (pierakstīti datumi), lai varētu sekot līdzi situācijai. Mājas iedzīvotājs atklāj, ka dzīvo tur jau pāris gadu desmitus un pastāsta, ka plaisas tur bijušas vienmēr, kopš viņš sevi tur atceras. “Mums tā lielā plaisa ir tikai vienā vietā – 4. stāvā,” viņš pastāsta, piebilstot, ka no sākuma plānots “savilkt” sienas, arī pagrabā esot jāveic remontdarbi. Toties nepieciešamos uzlabojumus uz jumta iedzīvotāji paveikuši pašu spēkiem.
Draudzības ielas nama iedzīvotājs pastāsta arī par kādas kaimiņienes izvirzīto hipotēzi. Viņa nolēmusi veikt izpēti, dodoties ekskursijā pa Ogres daudzdzīvokļu mājām, lai noskaidrotu, vai plaisas ir tikai viņu mājā. Pēc “izmeklēšanas” viņa secinājusi, ka puse Ogres māju jātaisot ciet.
Kā ziņojām, Ogres dome 20. jūnijā nolēma atcelt Būvvaldes 2.maija lēmumu par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Draudzības ielā 4, Ogrē, ekspluatācijas aizliegumu un vienlaikus ēkas īpašniekiem vai to pilnvarotajai personai uzdeva novērst ēkai konstatētās bīstamības un informēt par to pašvaldību.
Kā iepriekš skaidroja vietvarā, būvekspertu slēdzienā atzīts, ka ēka var neplānoti sagrūt, un tas ir apdraudējums cilvēku veselībai un dzīvībai. Šādu slēdzienu saņemot, nav cita risinājuma kā evakuēt cilvēkus no šīs ēkas, maijā pauda pašvaldība.
Pēc būvvaldes lēmuma saņemšanas, ēkas dzīvokļu īpašnieki lūdza pašvaldību atcelt būvvaldes lēmumu, pamatojoties uz pasūtītajiem un saņemtajiem SIA "MB Continent" un SIA "ADO birojs" būves tehniskās apsekošanas atzinumiem, kas apliecina, ka ēka neatrodas pirmsavārijas stāvoklī. Tās galvenās nesošās konstrukcijas apsekošanas brīdī ir stabilas un pietiekoši noturīgas, līdz ar to nav pamata apturēt ēkas ekspluatāciju.
Tā kā pašvaldība viena mēneša laikā saņēma trīs dažādu sertificētu būvspeciālistu izstrādātus tehniskās apsekošanas atzinumus, kuri ir savstarpēji pretēji, tā lūdza neatkarīgam ekspertam SIA "LBS-Konsultants" tos izvērtēt. Piesaistītie speciālisti norādīja, ka ēka Draudzības ielā 4, Ogrē nav pienācīgi uzturēta, taču visu būvspeciālistu atzinumā norādītie veicamie pasākumi ir izpildāmi tās ekspluatācijas laikā un neradīs apdraudējumu ēkas iemītniekiem. Dzīvojamajai ēkai nepieciešams uzturošais remonts, kas skar atsevišķu konstrukciju tehniskā stāvokļa uzlabošanu.
Ņemot vērā sertificēta speciālista izstrādāto tehniskās apsekošanas atzinumu, secināms, ka būvvalde, atbilstoši lēmuma pieņemšanas brīdī konstatētajiem apstākļiem un speciālista secinājumiem, to ir pieņēmusi pamatoti. Tomēr, izvērtējot saņemtos papildu speciālistu atzinumus un SIA "LBS-Konsultants" secinājumus, pašvaldības dome konstatēja, ka šis lēmums ir atceļams.
Pirms lēmuma pieņemšanas Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis (NA) atvainojās visiem iedzīvotājiem, kuriem nācās ciest šī lēmuma rezultātā. Tomēr uzsvēra, ka pirmajā vietā ir iedzīvotāju drošība, kā piemēru norādot lielveikala "Maxima" sagrūšanu Rīgā. Būvvaldei dome uzdeva izdot jaunu lēmumu, savukārt ēkas īpašniekiem vai to pilnvarotajai personai novērst konstatētās bīstamības, informējot par to pašvaldību, tai skaitā veikt ēkas konstrukciju tehniskā stāvokļa uzlabošanas darbus un plaisu atvēršanās monitoringu, veicot nolasījumus un ierakstot tos novērojumu žurnālā ik pēc 15 dienām. Būvvaldes pienākums ir kontrolēt šo uzdevumu izpildi, ne retāk kā vienu reizi divos mēnešos apsekojot ēku līdz tehniskajā atzinumā norādīto ēkas nesošo konstrukciju mehāniskās stiprības un stabilitātes trūkumu novēršanai.