Sestdiena, 27.07.2024 04:23
Dita, Marta
Svētdiena, 4. februāris, 2024 20:01

Dzimstība strauji mazinās

Dzintra Dzene, Ogres Vēstis Visiem
Dzimstība strauji mazinās
Svētdiena, 4. februāris, 2024 20:01

Dzimstība strauji mazinās

Dzintra Dzene, Ogres Vēstis Visiem

Ogres novada Dzimtsarakstu nodaļa ir iestāde, ko novadnieki un arī pilsētas viesi apmeklē gan lielas laimes, gan skumju brīžos. Te ierodas, lai reģistrētu jaundzimušo, teiktu viens otram jāvārdu vai fiksētu tuvinieka aiziešanu. Šīs iestādes apmeklējumam ir arī daudz citu iemeslu. Sākoties jaunam gadam, nodaļas darbinieki apkopo datus, kāds bijis aizvadītais. Visvairāk satrauc tas, ka ar katru gadu strauji samazinās novadā reģistrēto jaundzimušo skaits. 

Šovasar apritēs jau trīs gadi, kopš Ogres novada Dzimtsarakstu nodaļa atrodas Ogres Centrālās bibliotēkas (OCB) jaunajā ēkā Brīvības ielā 35 (2. stāvā). Nodaļas vadītāja Vita Leimane un viņas vietnieces Ligita Jansone un Valentīna Kābele novērtējušas ērtās darba telpas un jūtas šeit kā mājās, bet jaunie pāri priecājas par moderno laulību zāli un brauc šurp laulāties teju vai no visas Latvijas, jo noslēgt laulību var jebkurā Dzimtsarakstu nodaļā, neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas. 

 «Kāds izvēlas mūsu Dzimtsarakstu nodaļu, vadoties pēc draugu un paziņu ieteikuma, kāds jau šeit pabijis, piedaloties viesa statusā cita pāra laulības ceremonijā. Daudzi savu izvēli pamato ar mūsu laulības zāli, kas esot vienīgā Latvijā ar skatu uz dabu. Interese par mums nav mazinājusies. Arī šogad esam reģistrējušas jau vairākas laulības,» stāsta V. Leimane, piebilstot, ka jaunlaulātie steidz aizrunāt zīmīgos datumus, kas saskan ar kalendāro gadu. Proti, jaunie pāri interesējas par 24. datumiem, it īpaši, ja tie iegadās nedēļas nogalē. Tiesa gan, pieteikties laulību reģistrācijai var tikai pusgadu uz priekšu. 

Dzimtsarakstu nodaļas pakalpojumi, tostarp laulību reģistrācija, tiek nodrošināti arī Lielvārdē, Raiņa ielā 11A, – tur strādā nodaļas vadītājas vietniece Guna Baiko.

Dažāds vecums, dažāda pieredze

Pērn Ogres novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrētas 456 laulības (2022. gadā – 471). Sava novada nodaļu šajā dzīves svarīgajā brīdī pagājušajā gadā izvēlējās 266 pāri, savukārt 190 pāru bija no citām pašvaldībām. 

Laulība var tikt noslēgta ne tikai Dzimtsarakstu nodaļas telpās, bet arī ārpus tām. Saskaņā ar Civillikumu pēc personu lūguma Dzimtsarakstu nodaļas amatpersona var reģistrēt laulību citā piemērotā vietā, ja personas, kuras vēlas noslēgt laulību, nodrošina laulības reģistrācijai piemērotus vai atbilstošus apstākļus. V. Leimane skaidro, ka aizvadītajā gadā izbraukuma laulību bijis mazāk, salīdzinot ar 2022. gadu, kad tika atcelti «Covid-19» ierobežojumi, ko daudzi gaidīja, lai varētu rīkot plašākas kāzas. Pērn par savas laulības reģistrācijas vietu viesu namus, zemnieku saimniecības vai atsevišķus privātīpašumus ainaviskās vietās visā Ogres novada teritorijā bija izvēlējušies 24 pāri. Ziemas periodā pieprasījumu pēc izbraukuma laulībām pērn nav bijis. Jārēķinās, protams, ka jaunlaulātajiem laulību reģistrācija ārpus Dzimtsarakstu nodaļas telpām izmaksā dārgāk. Savukārt baznīcā salaulājās 29 pāri.

Dzimtsarakstu nodaļa pērn saņēmusi arī 139 paziņojumus par laulības šķiršanu.

Aizvadītajā gadā vecākajam līgavainim bija 79 gadi, bet līgavai – 75, savukārt jaunākā līgava bija tikko sasniegusi 16 gadu vecumu un laulības reģistrācijai vajadzēja vecāku atļauju. Visi līgavaiņi gan bija pārkāpuši pilngadības slieksni.

Dažāda mēdz būt arī laulību pieredze. Pērn kāds līgavainis laulības ostā iestūrēja jau sesto reizi, bet trīs pāri laulību savstarpēji reģistrēja atkārtoti.

Šovasar kāzās lieciniekus vairs nevajadzēs 

2023. gadā Ogres novada Dzimtsarakstu nodaļā laulības pārsvarā reģistrēja Latvijas pilsoņi, taču 23 gadījumos līgavainis vai līgava bija citas valsts pilsoņi, pārstāvot gan ģeogrāfiski tuvas valstis – Krieviju, Ukrainu, Lietuvu, Igauniju, Baltkrieviju, gan tālas zemes – Ēģipti, Indiju, Taizemi, Jaunzēlandi, Kolumbiju, Lielbritāniju, Īriju.

«Laulību reģistrācijas ceremonija visos gadījumos notiek latviešu valodā, par tulkošanu līgavai vai līgavainim saprotamā valodā jāgādā pašam pārim, un tas arī tiek darīts,» skaidro V. Leimane.

Saeima pērn atbalstīja grozījumus Civillikumā un likumā «Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ģimenes tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību», kas paredz no šā gada 1. jūlija atļaut laulāties bez lieciniekiem. Šo Civillikuma normu varēs piemērot gadījumos, kad iesniegums un citi laulības noslēgšanai nepieciešamie dokumenti būs iesniegti pēc minētā datuma. V. Leimane norāda, ka daudzi pāri, kuri vēlas sareģistrēties pavisam klusi un mierīgi,  par šīm izmaiņām ir priecīgi. Lielākoties tie ir pāri, kuri jau daudzus gadus dzīvo kopā un kuriem ir bērni vai pat mazbērni. Bet, protams, ja pāris vēlēsies, viņiem varēs būt arī liecinieki tāpat kā līdz šim. 

Mazozolu pagastā – neviena jaundzimušā 

Pērn Ogres novada Dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti 437 jaundzimušie. Salīdzinājumam: 2021. gadā – 512; 2022. gadā – 487. 400 no viņiem dzīvesvieta ir deklarēta Ogres novadā. Aizvadītajā gadā reģistrēto jaundzimušo sadalījums pa novada pilsētām un pagastiem ir šāds: Ogrē 163, Ikšķilē 51, Tīnūžu pagastā 24, Lielvārdē un Lielvārdes pagastā 50, Ķegumā 15, Ogresgala pagastā 22, Madlienas pagastā 12, Birzgales pagastā 10, Jumpravas, Ķeipenes, Lauberes, Lēdmanes, Rembates, Suntažu un Tomes pagastā – katrā 6, Taurupes pagastā 5, Meņģeles pagastā 4, Krapes pagastā 2, neviens jaundzimušais nav reģistrēts Mazozolu pagastā. 

Kā pirmie bērni ģimenē pērn reģistrēti 145 jaundzimušie, kā otrie – 144, trešie – 74, ceturtie – 23, piektie – 11. Viens jaundzimušais reģistrēts kā astotais un viens kā devītais bērns ģimenē. Divās ģimenēs pērn sagaidīti dvīnīši.

Dzimtsarakstu nodaļā pagājušajā gadā sastādīti 740 miršanas reģistri (2021. gadā – 841; 2022. gadā – 718). V. Leimane stāsta, ka pērn viņsaulē devušies lielākoties gados vecāki cilvēki ar dažādām hroniskām slimībām. «Ir ļoti jāsargā plaušas. Bieži vien kā nāves iemesls minēti plaušu karsoņi, pneimonijas un citas hroniskas infekcijas, arī «Covid-19». Lai arī aiziešana ir skumjš brīdis, tomēr daudzi nodzīvojuši garu un bagātu mūžu,» saka V. Leimane. 

Meitenēm populārākās Emmas, zēniem – Jēkabi

Pērn populārākais vārds meitenēm bija Emma – tas dots 10 jaundzimušajām. Reģistrētas arī astoņas Emīlijas un Amēlijas, septiņas Dārtas, sešas Martas, Noras un piecas Katrīnas. Pērn reģistrēta arī Suzanna, Eimija, Elli, Leonete, Arnika, Sahema, Rūbija, Arsele, Letija, Savanna, Dajana, Ulvita, Ezme, Denija, Enne, Laira un Anneke, Annike. 23 meitenītēm vecāki devuši dubultvārdus.

Savukārt zēnu saimi papildinājuši deviņi Jēkabi, astoņi Oliveri, seši Dominiki, pieci Adriani, četri Aleksi, Markusi, Kurti, Gustavi, Renāri, Emīli, Lūkasi, Ernesti un Krišjāņi, trīs Jāņi, kā arī retāk dzirdēti vārdi – Andžels, Tailers, Bernhards, Džeisons, Kelvins, Ardis, Noa, Harvijs, Bredlijs un Bjorns. 16 zēniem doti dubultvārdi. 

 «Kā jau Dzimtsarakstu nodaļas darbinieki, Jaunajā gadā ikvienam vēlam mīlestību, kas sniedz pozitīvu enerģiju un palīdz pārvarēt grūtos brīžus. Vēlam arī labu veselību, lai dzimst bērniņi. Novēlam iecietību vienam pret otru, lai netrūkst labu vārdu, lai mēs vairāk novērtētu to labo, kas mums katram ir mājās, ģimenē un darbā!» savā un kolēģu vārdā vēl Vita Leimane.