Pirmdiena, 09.09.2024 02:01
Bruno, Telma
Sestdiena, 8. jūnijs, 2024 09:35

Eiroparlamentu vēlē arī pansionātos un slimnīcā

Dzintra Dzene, Ogres Vēstis Visiem
Eiroparlamentu vēlē arī pansionātos un slimnīcā
Sestdiena, 8. jūnijs, 2024 09:35

Eiroparlamentu vēlē arī pansionātos un slimnīcā

Dzintra Dzene, Ogres Vēstis Visiem

Ikvienam pilsonim mūsu valstī ir iespēja izraudzīties sev tīkamāko pārstāvi Eiroparlamentā. Balsot vai ne, tā ir katra brīva izvēle, bet šāda iespēja ir arī tiem, kuri vēlēšanu norises laikā uzturas Ogres rajona slimnīcā vai atrodas kādā no novada pansionātiem. Iespēja vēlēt ir arī personām ar atkarībām, kuras iziet rehabilitāciju «Zilajā Krustā» Lēdmanē. Jautājums tikai, cik daudzi šo iespēju izmanto.

SIA «Ogres rajona slimnīca» valdes priekšsēdētājs Dainis Širovs stāsta, ka, līdzīgi kā citus gadus, kad notikušas Saeimas vai pašvaldību vēlēšanas, ar Ogres rajona slimnīcas vadību sazinājušies novada Vēlēšanu komisijas pārstāvji un gan slimnīcas, gan pansionāta «Ogre» darbinieki piefiksējuši personas, kuras vēlas balsot, sarakstu ar viņu vārdiem un istabiņu numuriem iesniedzot Vēlēšanu komisijā. No 87 pansionāta klientiem interesi par Eiropas Parlamenta vēlēšanām izrādījuši 15. Ņemot vērā, ka klientu veselības stāvoklis neļauj ierasties vēlēšanu iecirknī, pieteikta nobalsošana savā atrašanās vietā, tas ir pansionātā un attiecīgi vēlēšanu iecirkņa pārstāvji vēlēšanu dienā ieradīsies pansionātā vai slimnīcā un cilvēkiem būs iespēja nobalsot. Tiesa gan, atšķirībā no pansionāta slimnīcā pacienti uzturas vien pāris dienas, tāpēc viņiem lielākoties ir iespēja pašiem apmeklēt vēlēšanu iecirkni vai pēc izrakstīšanās pagūt uzaicināt Vēlēšanu komisijas pārstāvjus savā dzīvesvietā. 

Visas iespējas nobalsot ir arī vispārējā tipa pansionāta «Madliena» 77 klientiem, kur puse ir guloši, bet spējīgi pārvietoties ratiņkrēslā, protams, ar nosacījumu, ka viņi zina, par ko balsot, jo pansionātā vēlēšanu aģitācija nenotiek. 

Pansionāta sociālā aprūpētāja Inita Balode stāsta, ka tiem, kuri vēlas nobalsot, pansionāta darbinieki palīdz nokļūt tuvējā vēlēšanu iecirknī, kas šeit mītošajiem viņu ikdienas rutīnā nereti ir vesels notikums, sava veida izklaide, ko pēc tam pārspriest vēl dienām ilgi, pat ja politika viņus neinteresē. Taču ir arī cilvēki, kuriem ir svarīga apziņa, ka ar savu balsi viņi vēl spēj ko ietekmēt. «Faktiski, pansionātā tādu klientu, kuri paši vai ar mūsu palīdzību nevarētu tikt līdz vēlēšanu iecirknim, nav, taču iniciatīvai piedalīties vēlēšanās jābūt no pašiem. Viņiem ir iespēja skatīties televīzijā priekšvēlēšanu debates un izdarīt secinājumus, par ko atdot savu balsi, un daudzi to arī dara, taču jārēķinās, ka pansionātā lielākoties klienti ir vecāki par 85 gadiem, viņiem ir dažādas saslimšanas, piemēram, vecuma demence vai uztveres un atmiņas traucējumi, kad cilvēkam ir grūti atpazīt pat savus tuviniekus, nemaz nerunājot par Eiroparlamenta deputātiem. Ir arī klienti, kurus interesē tikai viņu sāpe un slimība, piemēram, personas pēc insulta, bet Eiroparlamenta vēlēšanas šķiet kas tāls un netverams. Viņi, protams, balsot nedodas,» skaidro I. Balode, piebilstot, ka tādu ir lielākā daļa klientu. 

Klienti, kuri fiziski to spēj, arī paši drīkst apmeklēt vēlēšanu iecirkni. Nereti viņi nobalsot dodas kopā ar ciemos atbraukušajiem tuviniekiem, bet tie, kurus turp nogādā pansionāta darbinieki, lielākoties izmanto iespēju nobalsot jau pirms vēlēšanu dienas, kad nav tik lielas burzmas. I. Balode atceras, ka Saeimas vēlēšanu laikā izmantota arī iespēja Vēlēšanu komisijas pārstāvjus uzaicināt ar vēlēšanu urnām apmeklēt pansionātu, jo interese par šīm vēlēšanām ir krietni lielāka nekā par Eiroparlamenta vēlēšanām. 

Jautāta, vai vēlēt grasās doties arī pansionāta klients, leģionārs Antons Mortukāns, kurš pavisam nesen, februāra nogalē, sagaidīja savu 105. dzimšanas dienu, I. Balode teic, ka Mortukāna kungs diemžēl pavisam nesen devies aizsaulē, iespējams, viņa spēku resursus izsmēla pārlieku lielā uzmanība, kas bija pievērsta saistībā ar skaisto dzīves jubileju. «Mortukāna kungs aizvadījis bagātu mūžu, un, kā mums šķita, viņš mobilizēja spēkus, lai vēl sniegtu pēdējo artavu savai Latvijai. Mēneša laikā viņam bija daudzas intervijas, kas prasīja lielus spēkus. Tās bija pat divas intervijas nedēļā, un ir saprotams, ka šādi cilvēki mūsu vidū ir retums un ir svarīgi viņu liecības saglabāt nākamajām paaudzēm, bet visam ir sava cena. Tomēr nenoliedzami mūžs nodzīvots bagātīgs,» saka I. Balode. 

Iespēja vēlēt ir arī 14 personām, kuru mūžs pašu vainas dēļ nav bijis tik garš un cienījams. Šīs personas iziet rehabilitāciju Evaņģēlisko kristiešu draudzes «Zilais Krusts» struktūrvienībā Lēdmanē. Kā atzīst struktūrvienības vadītāja Olita Stāvus, interese par vēlēšanām šīm personām ar smagajām atkarībām ir ļoti maza. «Pie mums uz vietas patstāvīgi dzīvo tikai trīs cilvēki, un divi no viņiem pauduši vēlmi doties novēlēt. Šāda iespēja ir arī klientiem, kuri rotē un pie mums atrodas uz laiku, bet šīs personas ir tik tālu degradējušās, ka viņām nav ne vēlmes, ne intereses to darīt. Bet, ko gan var gribēt no šiem cilvēkiem, ja liela vienaldzība valda arī daļā sabiedrības kā tādas. Mūsu klientu galvenā cīņa šobrīd ir izcīnīt uzvaru ar sevi, nevis cīniņi politikas laukā, un tikai retiem tas izdodas,» saka O. Stāvus.