Vismaz vienu 9. klases centralizēto eksāmenu šogad nav nokārtojuši 818 skolēni. Iepriekšējā mācību gadā tādu bija 376, tātad skaits palielinājies vairāk nekā divas reizes. Divus eksāmenus nav nokārtojuši 82 devītklasnieki, salīdzinot ar 53 skolēniem gadu iepriekš.

Nenokārtojušo skaits satraucošs 

Lielākās grūtības pamatskolas beidzējiem sagādājusi matemātika. Tajā minimālo 15 procentu slieksni nesasniedza 750 skolēnu jeb 4,7 procenti no visiem kārtotājiem. Latviešu valodas eksāmenā minimumu nesasniedza 150 skolēnu jeb 0,95 procenti kārtotāju. Daži skolēni nav nokārtojuši abus eksāmenus, tādēļ šos skaitļus nevar vienkārši saskaitīt.

Daļu pieauguma izskaidro tas, ka pamatizglītībā minimālais vērtējuma slieksnis šogad paaugstināts no 10 līdz 15 procentiem. Matemātikā mazāk par 10 procentiem ieguva 314 skolēnu, bet vēl 436 skolēnu rezultāts bija no 10 līdz 15 procentiem. Latviešu valodā zem 10 procentiem bija 56 skolēni, bet vēl 94 ieguva no 10 līdz 15 procentiem.

Tomēr augstāks slieksnis nav vienīgais iemesls. Ja būtu saglabāta iepriekšējā 10 procentu robeža, vismaz vienu eksāmenu nenokārtojušo devītklasnieku skaits tik un tā būtu pieaudzis no 441 līdz 487. Tas nozīmē, ka vairāk skolēnu nekā pērn nav sasnieguši pat agrāko minimumu.

Vidējās izglītības posmā minimālais slieksnis ir 20 procentu. Visvairāk kārtotāju to nesasniedza matemātikas optimālā līmeņa eksāmenā – 2591 jeb 16,44 procenti. No viņiem 332 bija vispārizglītojošo vidusskolu un ģimnāziju 12. klašu skolēni, 660 – tālmācības programmu audzēkņi, bet pārējie – 11. klašu un profesionālās izglītības iestāžu audzēkņi. Latviešu valodas eksāmenu nenokārtoja 0,93 procenti, bet angļu valodas eksāmenu – 2,15 procenti kārtotāju.

Situācija Ogres novadā

Pašvaldībās informācija par centralizētos eksāmenus nenokārtojušo skolēnu skaitu vēl tiek apkopota. Arī Ogres novadā konkrētais eksāmenus nenolikušo skaits pagaidām nav aprēķināts. Tomēr Izglītības pārvaldes provizoriskie dati rāda, ka novada skolēnu vidējais vērtējums vairākos nozīmīgos eksāmenos ir augstāks nekā valstī kopumā. 

9. klases matemātikas eksāmenā Ogres novada skolēnu vidējais rezultāts bija 57,68 procenti, bet valstī – 54,8 procenti. Latviešu valodā novada devītklasnieki sasniedza vidēji 60,03 procentus, savukārt valstī vidējais rezultāts bija 56,2 procenti.

Vēl lielāka atšķirība redzama vidējās izglītības posmā. Matemātikas optimālā līmeņa eksāmenā Ogres novada skolēnu vidējais rezultāts sasniedza 54,50 procentus, kamēr valstī tas bija 42,4 procenti. Latviešu valodas optimālā līmeņa eksāmenā novadā vidējais rezultāts bija 69,10 procentu, bet valstī – 58,9 procenti.

Augstākā līmeņa matemātikas eksāmenā Ogres novada vidējais rezultāts bija 61,78 procenti, bet latviešu valodas un literatūras augstākā līmeņa eksāmenā – 59,87 procenti.

Izglītības pārvaldē uzsver, ka Ogres novads uz kopējā fona izskatās labi un rezultāti apkopotajās pozīcijās ir uzlabojušies. Vienlaikus dati vēl uzskatāmi par sākotnējiem, jo eksāmenu rezultātus iespējams apstrīdēt. Detalizētāks katras skolas un mācību priekšmeta izvērtējums turpināsies pēc visu datu saņemšanas.

Lai gan eksāmenus nenokārtojušo skaits rada bažas, vidējie rezultāti kopumā nav pasliktinājušies. Pamatizglītībā skolēnu sniegums saglabājies līdzīgs iepriekšējam mācību gadam, bet vidējās izglītības posmā vairākos priekšmetos tas uzlabojies. No 24 centralizētajiem eksāmeniem 16 vidējais vērtējums pārsniedza 50 procentu, un tikai vienā tas bija zemāks par 40 procentiem.

9. klases matemātikas eksāmenā vērojama divējāda aina: pieaudzis gan minimālo slieksni nesasniegušo, gan ļoti augstus rezultātus ieguvušo skolēnu skaits. Tādēļ kopējais eksāmena vidējais rezultāts valstī palielinājies par vienu procentpunktu. Tas liecina, ka vidējais rādītājs viens pats neatklāj, cik atšķirīgi ir skolēnu sasniegumi.

Šogad pirmo reizi vidējās izglītības ieguvei obligāti bija jākārto arī kāds no dabaszinātņu jomas eksāmeniem, ja skolēns iepriekš nebija piedalījies monitoringa darbā un nebija izvēlējies augstākā līmeņa eksāmenu. Tos kārtoja 4375 skolēni, un 124 minimālo slieksni nesasniedza. Jāpiebilst, ka 89 no viņiem bija tālmācības programmu audzēkņi.

Dabaszinātņu jomā augstākais vidējais rezultāts bija ķīmijā – 53,2 procenti. Fizikā un bioloģijā tas sasniedza 46,5 procentus, bet dabaszinībās – 46 procentus. Vairākos augstākā līmeņa eksāmenos rezultāti uzlabojušies: programmēšanā līdz 57,6 procentiem, fizikā līdz 58,5 procentiem un angļu valodā līdz 68,5 procentiem. Zemākais vidējais rezultāts bija augstākā līmeņa ģeogrāfijā – 31 procents.

Kopumā pamatizglītībā novērtēti 47 647 centralizēto eksāmenu un monitoringa darbi, bet vidējās izglītības posmā – 74 646 eksāmenu darbi.

Ģimnāzijā lepojas ar absolventu sniegumu

Ogres Valsts ģimnāzijas direktore Inna Zeņkeviča stāsta, ka precīzi aprēķini par to, kā ģimnāzijas rezultāti izskatās uz kopējā Latvijas vidējās izglītības iestāžu fona, vēl tiks apkopoti. Pēc izlaidumiem skolā uzreiz turpinājās audzēkņu uzņemšanas process, tāpēc visus datus vēl nebija izdevies pilnībā izvērtēt.

Tomēr jau sarunās ar pedagogiem, īpaši matemātikas skolotājiem, direktore dzirdējusi gandarījumu par šā gada absolventu panākumiem.

Valsts ģimnāzijām jāizpilda noteiktas kvalitātes prasības, tāpēc skolēnu sniegums tiek vērtēts arī salīdzinājumā ar rezultātiem valstī. «Mums jebkurā gadījumā jāsasniedz līmenis, kas ir par 20 procentiem augstāks nekā vidēji valstī, lai saglabātu valsts ģimnāzijas statusu,» norāda direktore.

Viņa īpaši lepojas ar kādu savas audzināmās klases absolventi, kura eksāmenā ieguvusi 99 procentus. Jauniete mācījās inženierzinātņu un tehnoloģiju programmā. Taču aiz katra eksāmena rezultāta ir atšķirīga skolēna situācija. Direktore min arī skolnieci, kura daudz slimojusi, tomēr turpinājusi censties un ar ģimenes atbalstu eksāmenā sasniegusi rezultātu virs 50 procentiem. «Tas mums arī bija liels prieks, jo, arī šādā situācijā iespējams sasniegt labu rezultātu. Mēs strādājam ļoti personalizēti. Mums katrs skolēns ir zelta vērts,» uzsver direktore, piebilstot, ka tikai viena audzēkne, iegūstot 14 procentu vērtējumu, matemātikas eksāmenu diemžēl nenokārtoja. 

Divi uz vienu vietu

To, ka OVĢ arī skolēnu skatījumā tiek augstu vērtēta, apliecina uzņemšanas rezultāti. Šogad konkursā bijis nedaudz vairāk par diviem pretendentiem uz vienu vietu. No vairāk nekā 200 jauniešiem, kuri bija iesnieguši dokumentus un reģistrējušies, tikai aptuveni padsmit vēlāk skolā neieradās. Tāpēc arī tiem pretendentiem, kuri sākotnēji palika zem uzņemšanas svītras, radās cerības tikt uzņemtiem.

Direktore potenciālo audzēkņu interesi par šo mācību iestādi saista ar vairākiem apstākļiem – sakārtotu fizisko vidi, pašvaldības atbalstu, personalizētu pieeju mācību procesam un pilnībā nokomplektētu pedagogu kolektīvu.

Direktore uzsver arī novada pamatskolu ieguldījumu: «Mēs esam ļoti, ļoti pateicīgi novada pamatskolām, jo, ja tā var teikt, saņemam viņu darba rezultātu un pēc tam to pilnveidojam un attīstām.» Viņas ieskatā jaunietim, izvēloties vidusskolu, ir jāapzinās savs turpmākais mērķis. Vidusskola ir pakāpiens ceļā uz augstāko izglītību, tāpēc trīs mācību gadus nevajadzētu pavadīt, atliekot lēmumu par nākotni. Ja jaunietis vēlas ātrāk apgūt konkrētu profesiju, piemērotāks ceļš var būt tehnikums vai koledža.

Arī Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskolas direktore Inese Kalnozola skaidro, ka centralizēto eksāmenu rezultāti rūpīgi tiks izvērtēti augustā, kad būs pieejami visi nepieciešamie dati un varēs veikt visaptverošu analīzi.

Šobrīd skola galvenokārt koncentrējas uz uzņemšanas procesu un jauno 10. klašu komplektēšanu. Jaunieši vēl var pieteikties klātienē, ierodoties skolā pirmdienās no pulksten 9 ar nepieciešamajiem dokumentiem. Par citu ierašanās laiku jāsazinās ar skolas lietvedi. 

Kā veidojas eksāmena vērtējums procentos?

Ikdienas mācību sasniegumus skolā joprojām vērtē arī 10 ballu skalā, taču centralizēto eksāmenu sertifikātos rezultātu norāda procentos. Procenti precīzi parāda, kādu daļu no konkrētajā eksāmenā maksimāli iespējamajiem punktiem skolēns ieguvis.

Katrā eksāmenā un tā daļā ir noteikts maksimālais punktu skaits. Kopvērtējumu aprēķina, visā darbā iegūto punktu skaitu dalot ar maksimāli iespējamo punktu skaitu un rezultātu reizinot ar 100. Piemēram, ja eksāmenā iespējams iegūt 80 punktus un skolēns saņem 16 punktus, rezultāts ir 20 procenti. Tas nenozīmē, ka pareizi izpildīta tieši piektā daļa uzdevumu, jo uzdevumiem var būt atšķirīgs punktu skaits.

2025./2026. mācību gadā 9. klasē eksāmens ir nokārtots, sasniedzot vismaz 15 procentus, bet vidējās izglītības posmā – vismaz 20 procentus.