Modes skates un līdzīgi pasākumi kalpo kā radošs veids, kā pievērst uzmanību tekstila pārstrādes nozīmei. Īpaši nozīmīgi ir tas, ka jaunā dizaineru paaudze arvien aktīvāk savos darbos izmanto jau lietotus tekstilizstrādājumus. Ar praktiskiem un reizē drosmīgiem risinājumiem viņi parāda, ka tekstila atkritumi nav tikai nolietotas preces, bet vērtīgs resurss jaunu lietu radīšanai.

Modes skatē “Dzīve pēc skapja” kopumā eksponēti 25 tērpi, kurus veidojuši septiņi Latvijas dizaineri un tekstilmākslinieki – Uģis Zauerhagens, Evika Muizniece, Inguna Sīmansone, Karīna Plotņikova, Kristīne Kligina, Santa Pētersone un Aija Bley. Tērpu tapšanā izmantoti lietoti apģērbi, mājas tekstils un apavi, kā arī dažādi pārstrādāti materiāli, kas piešķir katram darinājumam unikālu stāstu. Kolekcijas atklāj pārsteidzošu daudzveidību – no pirts rituālu apmetņiem un totēmiskiem siluetiem līdz dramatiskām formām, rotaļīgām faktūrām un konceptuālām dekonstrukcijām. Katrs darbs ir piemērs tam, kā šķietami nevajadzīgs tekstils iegūst otru dzīvi, kļūstot par gan praktisku, gan estētisku vērtību, stāsta “Eco Baltia vide” pārstāvji.

“Priecē, ka tekstila šķirošanu Latvijā jau praktizē vairāk nekā puse iedzīvotāju – 53%. Tomēr liela nozīme ir tam, lai sistēma būtu vienkārša un caurspīdīga, jo tikai tad cilvēku ieguldījums pārtop reālā ieguvumā – gan tīrākā vidē, gan resursos, kas var atgriezties atpakaļ apritē,” stāsta “Latvijas Zaļā punkta” direktors Kaspars Zakulis.