“Vai jums arī ir gadījies ar bērnu stāvēt rindā "Dauga" lielveikalā pie “Maxima” ģimenes kases un saprast, ka realitātē tā vairs nav ģimenes kase?” citus vecākus uzrunāja Armands. Reakcija nebija ilgi jāgaida, un komentāros ātri vien atklājās, ka šī tiešām kļuvusi par problēmu.

Daļa vecāku atzina, ka situācija ir pazīstama. Rindā nākas stāvēt ilgi, pat ar pavisam maziem bērniem, un ne vienmēr kāds piedāvā palaist pa priekšu.

“Es vienmēr eju pie ģimenes kases kopā ar mazu bērnu, kuram vēl pat nav gadiņa. Kasierēm ir vienalga, ka es tur stāvu kādas 20 minūtes, un cilvēkiem arī ir vienalga, ka es stāvu kaut kur rindas beigās,” ar savu pieredzi dalās kāda māmiņa.

Tajā pašā laikā citi komentētāji saka, ka viss nav tik viennozīmīgi. Daudzi apgalvo, ka paši vienmēr paskatās apkārt un, ja redz kādu ar bērnu vai invaliditāti, palaiž pa priekšu. “Vienmēr paskatos, vai nav kāds cilvēks ar bērniem vai invalīds un tikai tad pieeju pats pie kases. Ja kāds ir, tad vienmēr palaižu pa priekšu, nav nekādu problēmu pagaidīt dažas minūtes ilgāk,” kāds vīrietis uzsver.

Sarunā diezgan ātri iezīmējas vēl viens jautājums – cik daudz paši cilvēki ir gatavi iesaistīties. “Kad man vajag pie šīs kases, un tur visi ir bez bērniem, pajautāju, vai ir cilvēki ar invaliditāti, un esmu palaista, ja nav. Vajag runāt, nevis klusēt,” kāda sieviete dalās ar savu taktiku. Viņas teiktajam piekrīt arī daudzi citi – bieži vien pietiek ar vienkāršu jautājumu.  

Tajā pašā laikā ne visiem tas šķiet ērti. Daļa atzīst, ka negrib konfliktus, tāpēc izvēlas vienkārši izstāvēt rindu.

Diskusijā netrūkst arī kritiskāku balsu. Daži uzskata, ka problēma tiek pārspīlēta un ka rindā pastāvēt ir normāli – arī ar bērniem. “Tad nu gan problēma – pastāvēt 5 minūtes ar bērnu rindā!” kāda sieviete spriež. Citi piebilst, ka bērniem jāiemācās pacietība un ka ne viss pienākas automātiski.

Taču paralēli tam izskan arī ļoti praktiski apsvērumi – varbūt problēma nemaz nav tikai cilvēku attieksmē. “Ja vienīgā kase ar kasieri ir tikai vecākiem ar bērniem, vainīgi nav pircēji, bet veikala vadība,” kāds prāto. Arī citi norāda, ka bieži vien nav alternatīvu – ja strādā tikai viena kase, tad visi tur arī stāv. Ne visi izmanto pašapkalpošanās kases, un ne visi tās vispār vēlas izmantot.

Un tomēr – starp visiem viedokļiem atkārtojas viena doma: daudz kas ir atkarīgs no pašu cilvēku attieksmes. Ir tie, kas vienkārši palaiž bez jautāšanas.  Ir tie, kas palīdz, ja viņiem palūdz. Un ir arī tie, kas izvēlas nepamanīt.