Kases čekā, iegādājoties recepšu zāles, parādās ieraksts «farmaceita pakalpojums». Šī maksa nav jāmaksā bērniem līdz 18 gadu vecumam, trūcīgām personām, patvēruma meklētājiem un Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā noteiktajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem.
Veselības ministrija vairākkārt norādījusi, ka piemaksa par farmaceita pakalpojumiem bijusi arī agrāk, tikai pircējiem neredzama – iekļauta aptiekas uzcenojumā, taču tagad Veselības ministrija nolēmusi to izdalīt atsevišķi. Tāpat viņi norādīja, ka jaunais uzcenojumu modelis paredz atteikties no necaurspīdīgās procentuālās pieejas uzcenojuma mehānismā lieltirgotavām un aptiekām, kas var motivēt aptiekās pārdot pacientiem dārgākus medikamentus, nevis līdzvērtīgas efektivitātes zāles, kas ir lētākas.
Ņem vairāk – maksā vairāk
Lai gan liela daļa sabiedrības jauno reformu uz savas ādas neizjūt, tā īpaši skar iedzīvotājus, kuriem vienā mēnesī nepieciešamas vairākas recepšu zāles. Publiskajā telpā izskanējušas sūdzības, ka ikmēneša aptiekas apmeklējums kļuvis pat par 20 eiro dārgāks. Par iniciatīvu atcelt papildu maksu 75 centu apmērā recepšu zālēm tika vāktas balsis iniciatīvu portālā «manabalss.lv», un to parakstīja vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju. Pēc tam, kad tika savāktas balsis, Latvijas Bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrība vērsusies Satversmes tiesā (ST), apstrīdot no šā gada ieviesto farmaceita pakalpojumu maksu, aģentūru LETA informēja biedrības pārstāvis Raimonds Lejnieks-Puķe.
Biedrība uzskata, ka Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka 75 centu maksu par zāļu receptes apkalpošanu aptiekās, neatbilst Satversmes 111. pantam, kas nosaka valsts pienākumu garantēt medicīniskās palīdzības minimumu. Lejnieks-Puķe skaidro, ka biedrības skatījumā šī norma ierobežo iedzīvotāju piekļuvi veselības aprūpei un tā nav samērīga ar Latvijas sabiedrības finansiālajām iespējām, īpaši ņemot vērā valsts nepietiekamo finansējumu zāļu kompensācijas sistēmai. Pieteikumā ST biedrība uzsver, ka valsts pienākums ir garantēt medicīniskās palīdzības minimumu, taču farmaceita pakalpojuma maksa rada papildu finansiālu slogu īpaši pensionāriem, cilvēkiem ar invaliditāti, trūcīgajiem un hroniski slimiem pacientiem. «Šī maksa ir vēl viens slogs tiem, kuri jau tā saskaras ar augstiem izdevumiem par veselības aprūpi,» pauž Lejnieks-Puķe. Viņš norāda, ka Latvijā ir viena no lielākajām pacientu līdzmaksājumu daļām Eiropā un šāds papildu maksājums tikai padziļina nevienlīdzību veselības aprūpē. «Mēs nevaram pieļaut situāciju, kurā cilvēkiem tiek uzlikti arvien jauni maksājumi par fundamentālu un pašsaprotamu lietu kā zāļu iegāde,» akcentē Lejnieks-Puķe.
Sabiedrības rūgtumu izjūt farmaceiti
Tikmēr tie, kuriem visbiežāk nākas uzklausīt rūgtumu par jauno piemaksu, ir farmaceiti. Latvijas Farmaceitu biedrība aicina iedzīvotājus atcerēties, ka farmaceits zāļu cenas nenosaka – arī aptiekām un farmaceitiem valsts noteiktās zāļu cenu veidošanas izmaiņas ir jaunums. Svarīgi saprast, ka farmaceita pakalpojums vienmēr bijis ietverts zāļu cenā, jo aptiekas netiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem – ieņēmumi tiek gūti no zāļu, medicīnisko ierīču un citu preču pārdošanas, savukārt farmaceitam darba alga tiek izmaksāta kā daļa no šiem ienākumiem, un to veic darba devējs – uzņēmējs. Valsts nav izdalījusi budžeta līdzekļus vai dotācijas farmaceita darba – pakalpojuma apmaksai.
Latvijas Farmaceitu biedrība uzsver, ka vienmēr recepšu un bezrecepšu zāļu uzcenojums bijis kopējā aptiekas ieņēmumu daļa. Jaunajā zāļu cenu reformā aptiekas uzcenojuma summa recepšu zālēm būtībā sadalīta divās daļās – konkrēts valsts norādīts uzcenojums katram zāļu iepakojumam, ko drīkst pievienot aptieka, un valsts noteikts farmaceita pakalpojums, kurš būs jāveic par recepti, un no kura daļu segs iedzīvotājs un daļu – valsts. Ar šādu valstī noteiktu cenu veidošanas sistēmu Veselības ministrija cer samazināt iedzīvotāju izdevumus par recepšu zālēm. Līdz šim farmaceita pakalpojums nebija izdalīts atsevišķi kā zāļu uzcenojuma daļa, tomēr no 1. janvāra tas redzams aptiekas izsniegtajā kases čekā. Farmaceita pakalpojumam nav jāaprēķina PVN.
Tāpat jārēķinās arī ar to, ka jaunajā cenu sistēmā daļa lētāko recepšu zāļu var kļūt dārgākas, jo pamatā zāļu cenu sākotnēji ietekmē zāļu ražotājs. Latvijas Farmaceitu biedrība aicina iedzīvotājus ar sapratni izturēties pret farmaceita darbu, bet jautājumus, kas saistīti tieši ar zāļu cenu reformu un zāļu cenu izmaiņām, adresēt par to atbildīgajām valsts iestādēm.
