Svētdiena, 23.06.2024 18:42
Līga
Pirmdiena, 8. maijs, 2023 12:22

Guntis Kalme: Būt stipriem!

Guntis Kalme
Guntis Kalme: Būt stipriem!
Armīns Janiks (Aizsardzības ministrija)
Pirmdiena, 8. maijs, 2023 12:22

Guntis Kalme: Būt stipriem!

Guntis Kalme

8.maijā, Lestenes Brāļu kapos
"Tas Kungs stāvēja man klāt un deva man spēku" (2 Tim. 4, 17)8. maiju atzīmējam ar dalītām jūtām. Mēs solidarizējamies ar Eiropu, pieminot nacisma sagrāvi un kara upurus. To skaits tiek rēķināts ap 35 – 60 miljoni. Prātam neaptverams skaitlis. Tomēr Eiropa uzelpoja mierā. Bet, mums, latviešiem, šis miers izraisīja 50 gadu okupācijas. Tas nozīmēja – represijas, deportācijas, verdzību, pazemojumus. Tāds miers mums nebija un nav vajadzīgs.

Mēs pēc 2.Pasaules kara gribējām atpakaļ savu valstiskumu. Mēs savā zemē nevēlējāmies nevienu okupantu. Šeit glabātie latviešu leģionāri cīnījās pret komunistiskajiem iebrucējiem. Pēc vācu kapitulācijas no 19. divīzijas vairāk nekā 4000 vīru devās nacionālo partizānu cīņās, tā parādot, ka leģionāri necīnījās par Lielvāciju, bet par Latviju.
Līdzās esošā Lestenes baznīca ar savu vēsti mums uzdod senseno jautājumu par pareizo attieksmi pret varmākām, ļaunumu. Mēs dzīvojam reālā, grēcīgā, ne ideālā pasaulē. Tajā jārēķinās ar īstenību, ne ar savas vēlmju domāšanas priekšstatiem.

Apustulis par Kristus misiju vēsta: Tamdēļ Dieva Dēls atnācis, lai Viņš iznīcinātu velna darbus (1 Jņ 3, 8). Ja pasaulē nebūtu problēmas ar grēku un tā izraisīto ļaunumu, Pestītājam nebūtu jānāk pie mums.

Nez kāpēc bieži iedomājās Jēzu vienīgi un tikai par miermīlības iemiesojumu, kurš nav spējīgs konfrontēt ar ļaunumu. Protams, Kristus nav tāds, kurš visu un vienmēr grib risināt varmācīgi. Viņa māceklis Pāvils saka: Ja iespējams, .. turiet mieru ar visiem cilvēkiem (Rom 12, 18). Bet Jēzus nav arī reliģisks pacifists, kas vienmēr būtu tikai miermīlīgs. Taisnās dusmās, ka farizeji pārvērtuši dievnamu par sava biznesa pasākumu, Viņš patrieca tos ar pletni (Mt 21, 12-13). Velnam Kristus nekautrējoties velta skaudrus un tiešus vārdus: melis un slepkava (Jņ 8, 44). Tātad Jēzus ir garīgs reālists, - Viņš lietišķi un adekvāti spēj attiekties, vērtēt un spriest par labu un ļaunu.
Šodien pasaulē uz Krieviju arī sāk skatīties aizvien reālistiskāk. Aizvien mazāk to uztver tikai kā neveiksmīgu partneri, ar kuru neizdodas izveidot konstruktīvu dialogu. Putins ir pasludināts par izdodamu kara noziedzinieku, Vāgners par teroristisku organizāciju un Krievija par terorismu atbalstošu valsti.

1946.g. ASV diplomāts PSRS Džordžs Frosts Kenans (George Frost Kennan, 1904 – 2005) rakstīja, ka PSRS vara ir nepieejama saprāta loģikai, bet tā ir ļoti jutīga pret spēka loģiku. Te ir sastapšanās ar citu garu. Sv.Raksti māca, ka velns ir realitāte, garīga īstenība. Ne velti apustulis brīdina: esiet modrīgi! Jūsu pretinieks velns staigā apkārt kā lauva rūkdams un meklē, ko tas varētu aprīt (1 Pēt 5, 8). Savukārt Pāvils liecina par pieredzēto iespēju pretoties tam: Tas Kungs stāvēja man klāt un deva man spēku.

Tas, kurš ar klaji ļauniem nodomiem un rīcību ir sevi piedāvājis velnam, tas arī top viņa kalps, instruments, kļūst viņa gara apsēsts. Nevajag tādam meklēt pasaku atribūtus, - ragus, nagus un sēra dvingu. Tūkstošiem nevainīgi nogalināto, nomocīto civiliedzīvotāju Bučā, Irpiņā un citur ir pārliecinošs arguments par Putina un viņa fašistiskā režīma piederību velnišķai varai.

Karš norauj visas maskas – individuālās un kolektīvās. Krievu militārbandītu (par karavīriem viņus nosaukt nevar) rīcība aizvien vairāk tiek dēvēta par zvērisku. Ja tā turpināsies, drīz par dzīvnieku goda un cieņas aizskāršanu iestāsies to tiesību aizstāvji. Patiešām, dzīvnieki nogalina tikai barības dēļ. Putinam tādas nepieciešamības nav.
Krievija ir humāni atpalikusi zeme ar attiecīgu motivāciju, vērtībām un mērķiem. Tā ar atpalikušā skaudību raugās uz Rietumiem. Krievijas vienīgā reakcija okupētās teritorijās aizvien ir bijusi – postīt un iznīcināt, lai tikai nebūtu atgādinājuma par savas civilizācijas atpalicību. Okupantam neienāk prātā, ka viņš var gan iznīcināt kādu vērtību, bet radīt to nespēj.

Vladimira Solovjova filmā Pasaules kārtība 2018 Putins sacīja, ka kodoltrieciens cilvēci un pasauli novedīs pie globālas katastrofas. Tad jautāja: kāpēc mums ir vajadzīga tāda pasaule, ja nav Krievijas? Solovjovs piebilda: tas ir .. jautājums par ‘krievu pasaules’ tiesībām būt. Dmitrijs Medvedevs aizrunājās līdz tam, ka atombumba ir Krievijas galvenā skava (скрепa). Tātad agresija ir Krievijas identitātes pazīme. To sadzirdēs gan tiesa Hāgā, gan tiesa debesīs.
Mums un jebkurai tautai, visvairāk pašiem krieviem – ir vajadzīgs miers no fašisma tā putiniskajā veidā. Tāpēc krieviem vajadzētu atbrīvoties no sava impērisma. Vienīgais veids kā to izdarīt – Krievijas Federācijai pašlikvidēties kā valstij.

Igaunijas Bruņoto spēku komandieris ģenerālis Martins Herems (Martin Herem) sacīja: Krievijai vairs nevajadzētu būt lielai un spēcīgai valstij, kas uzskata, ka tai ir tiesības darīt visu, ko tā vēlas. Krievijai vajadzētu sadalīties mazākās valstīs ar mazāku spēku un ambīcijām.
Ar to Krievija veiktu milzu pakalpojumu cilvēcei, jo būtu likvidēts šobrīd lielākais drauds tai. Ja Krievija neprot citādāk dzīvot, kā tikai izraisot karus un postu ap sevi, tad tai kā valstij ir jāpazūd. Un nav ko aizbildināties ar it kā dižo krievu kultūru. Iztiksim bez tās. Ir ļoti, ļoti daudz gan savējās, gan arī Rietumeiropas kultūras, kas mums jāapgūst.

Krievija jau dod nepārprotamus signālus par vēlmi sākt miera sarunas. Bet ne velti ir sakāmvārds, ka ticēt krieviem nozīmē sevi necienīt. Atceramies, ka Sabiedrotie panāca Trešā Reiha bezierunu kapitulāciju, tiesāja kara noziedziniekus, īstenoja plašu denacifikāciju un reparāciju izmaksas. Vēsture rāda, ka tas darbojas. Vācija vairs nav agresors.

Bet Krievijas attieksme ir viltīga. Tā sākas ar narratīvu no tās ietekmes aģentiem Rietumos: lūk, Ukraina nespēs uzvarēt Krieviju, tāpēc jāpārtrauc ieroču piegādes, tās tikai eskalē konfliktu, kas nozīmē vairāk kritušo, lielāku postu u.tt. Šis narratīvs ir domāts politiski infantīlajiem, kuru kritisko domāšanu nobloķē vārds miers. Te ir izjaukta vienkāršākā cēloņsakarība: ukraiņi tieši tāpēc nespēs uzvarēt, ja viņiem netiks piegādāti ieroči.
Krievijas tiešais piedāvājums ir pārtraukt karadarbību tūlīt, palikt esošajās frontes līnijās un sākt miera sarunas. Vairs nešaus, nemirs cilvēki, būs miers. Labāk taču slikts miers, nekā labs karš.

Bet arī šis ir paredzēts domāt nespējīgajiem. Krieviem šobrīd ļoti vajadzīga garāka atelpa, lai pārgrupētos, pārbruņotos un pēc dažiem gadiem ar jauniem spēkiem turpinātu karu. Viņi būs ņēmuši vērā kļūdas, izdarījuši secinājumus un uzbruks ar jaunu enerģiju. Tad pret viņiem cīnīties jau būs daudz, daudz grūtāk, upuru būs nesalīdzināmi vairāk. Gadiem ilgās neproduktīvās miera sarunas kā Minska 1 un 2 būs novilkušas laiku, nogurdinājušas starptautisko sabiedrību, iemidzinājušas NATO modrību, liks atslābt sankcijām. Šāds miers ļaus Krievijai arī turpināt netraucēti asimilēt uz to deportētos vairāk nekā miljonu ukraiņus, zombēt viņiem atņemtos vairāk nekā 16 000 bērnus.

Ukrainas drošības un aizsardzības padomes sekretārs Aleksejs Daņilovs sacīja: ja pasaule izvēlēsies kaunpilnu mieru ar Krieviju, tā iegūs karu ar Ceturto reihu.
Diplomātija esot kompromisu māksla. Varbūt tā ir civilizētu cilvēku sabiedrībā, bet ne attiecībās ar seriāliem slepkavām. Tiem netiek piedāvāts miers, tikai sods. Tāpēc, ka viņi apdraud jebkuru cilvēku un sabiedrību kopumā. Nav jādiskutē vai Putins ir seriāls slepkava. Neviens no šajā gadsimtā zināmajiem nevar sacensties ar viņu.

Šis karš ir turpinājums 2.Pasaules un Aukstajam karam. Tagad notiek cīņa pret otru noziedzīgo režīmu, kas netika sakauts toreiz – proti, pret Krieviju. Un šim karam arī ir jābeidzas kā 2.Pasaules karam – ar agresora bezierunu kapitulāciju, kara noziedznieku sodīšanu, demilitarizāciju, denacifikāciju, reparācijām.

Kad tas notiks, varēsim uzelpot. Bet ... ne uz ilgu laiku. Viena būtiska iemesla dēļ. Cilvēks bija, ir un aizvien būs grēcinieks. Tādi esam. Diemžēl. Tas nozīmē, ka atkal uzradīsies kāds ar varaskāri apsēsts, kurš spēs kaut kur iegūt milzu varu un gribēs to uzspiest arī citiem. Pret to atkal vajadzēs cīnīties.

Senie romieši zināja vienkāršo sakarību: Si vis pacem, para bellum - ja vēlies mieru, gatavojies karam. Vai vēlamies mieru? Vairāk par visu! Tad jābūt tik stipriem, lai ar mums neviens negribētu karot.

Tas savukārt nozīmē:
1. Mums jābūt stipriem reāli, nevis parazitējot uz apziņas, ka NATO ir pienākums gādāt par mūsu drošību. Tā līgumā pirms 5. panta par kolektīvo aizsardzību ir 3. pants par katras valsts pienākumu vispirms nodrošināt pašai savu aizsardzību.

2. Katram Latvijas iedzīvotājam sev jāuzdod jautājums: kas es gribu būt – vergs vai brīvs cilvēks? Ja vergs, tad ceļš ved uz Krieviju. Tur tādi ir vajadzīgi. Ja brīvais – tad gribi un proti aizstāvēt sevi un savus mīļos. Savas individuālās un savas lielās mājas – Dzimteni Latviju.

3. Miers šajā grēka un tā izraisītā ļaunuma pasaulē ir tikai un vienīgi aizsargāts miers. Visādi aizstāvēts - militāri, politiski, ekonomiski, juridiski, nacionāli, kulturāli un reliģiski. Šajā cīņā lietā ir jāliek visi resursi – gan tie, kas uz zemes, gan tie, kas debesīs.

Te ir vērts atcerēties, ka apustulis teica: Tas Kungs stāvēja man klāt un deva man spēku.