Apspriežamo jautājumu loks plašs – no ielu stāvokļa un atkritumu apsaimniekošanas līdz ēku attīstībai un teritorijas plānošanai. Sanāksmes laikā tika pārskatīti iedzīvotāju jautājumi, kas saņemti līdz šim un kuriem vēl nav rasti risinājumi. Viens no centrālajiem jautājumiem – ielu sakārtošana. Iedzīvotāji atkārtoti aktualizēja Daugavgrīvas ielas asfaltēšanas jautājumu. Kā norādīja pārvaldes vadītājs Juris Skrīvelis, projekts šobrīd tiek aktualizēts atbilstoši jaunajiem normatīviem. Tāpat tika runāts par lietusūdens kanalizācijas novadīšanas sistēmu, kas vairākās vietās pilsētā joprojām nav sakārtota, īpaši kalnainākajās teritorijās. Iedzīvotāji arī norādīja, ka kopš septembra gaida apkopojumu par ielu sakārtošanas prioritātēm.

Aktuāls jautājums joprojām ir šķiroto atkritumu konteineri pie dzelzceļa stacijas. Tie bieži tiek pārpildīti vienas divu dienu laikā. Uzstādīta videonovērošanas kamera, kas kalpo kā preventīvs līdzeklis, taču problēma nav pilnībā atrisināta. Tika apspriesta arī ideja par papildu informatīvām norādēm un konteineru tehniskajiem uzlabojumiem, lai samazinātu neatbilstošu atkritumu ievietošanu. Par šiem jautājumiem plānots turpināt diskusijas nākamajā padomes sēdē marta beigās, uz tikšanos aicinot atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma pārstāvi.

Kapi, soliņi un ēku attīstība

No iepriekšējām sēdēm tika aktualizēts jautājums par kapu teritoriju. Stāvā nogāze rada grūtības vecākiem cilvēkiem – nepieciešamas margas vai papildu atbalsta elementi. Izskanēja arī viedoklis par soliņu trūkumu ceļā uz kapiem. Lai risinātu šos jautājumus, iedzīvotāji aicināti iesaistīties, iesniedzot projektus pašvaldības konkursā «Veidojam vidi ap mums», piesaistot finansējumu. 

Sanāksmē pārrunāti arī jautājumi par pašvaldībai piederošām ēkām Rīgas ielā 12 un Kuģu ielā 5, kuru nākotne joprojām nav skaidraa. Pašvaldības pārstāve Iluta Jansone skaidroja, ka attiecībā uz ēku Rīgas ielā viens no iespējamiem risinājumiem varētu būt sadarbība ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes arhitektūras studentiem, kursa darbu ietvaros iegūstot ideju projektus un vizualizācijas ēkas iespējamajai attīstībai. Sabiedrībā viedokļi dalās – daļa iedzīvotāju vēlētos tur redzēt mākslas vai mūzikas skolu, jauniešu māju, citi – biedrību namu vai daudzfunkcionālu kopienas centru. Tika norādīts arī uz praktisko aspektu: esošās ēkas atjaunošana pie pašreizējām būvniecības izmaksām var būt ļoti dārga, un jāvērtē, vai lietderīgāk nav plānot jaunas, mūsdienīgas ēkas būvniecību. 

Pilsētas attīstība un velo

Aizsākās diskusijas arī par teritorijas plānošanu un pilsētas attīstību kopumā. Ķeguma pilsētas pārvaldes vadītājs Juris Skrīvelis norādīja, ka teritorijas plānošanas un pilsētas attīstības kontekstā jārod iespējas paplašināt apbūves teritorijas, jo privātmāju būvniecībai trūkst zemes. Pilsētā ir vairākas privātās teritorijas, kur savulaik uzsākti detālplānojumi, taču tie apstājušies – bieži vien infrastruktūras izbūves augsto izmaksu dēļ. Attīstības potenciāls esot arī mazdārziņu rajonā Daugavgrīvas ielas apkaimē, kur nākotnē varētu sakārtot vidi un pārskatīt teritorijas izmantošanu, jo mazdārziņi pilsētas centrālajā daļā ilgtermiņā neatbilst mūsdienīgai pilsētplānošanai. Šīs izmaiņas būtu jāiestrādā teritorijas plānojumā un par tām savlaicīgi jāinformē iedzīvotāji. 

Tika aktualizēts jautājums par velo remonta stacijas uzstādīšanu Ķegumā. Idejas par atrašanās vietu vēl tiek apspriestas –  Iedzīvotāji aicināti sniegt priekšlikumus.

Jauns redzējums Ķeguma attīstībai

Sanāksmē piedalījās un ar sevi iepazīstināja arī jaunais Ķeguma pilsētas pārvaldes vadītājs Juris Skrīvelis, kurš amatā stājies februāra sākumā. Viņš norādīja, ka šobrīd galvenais uzdevums ir iepazīties ar pašvaldības elektroniskajām sistēmām, dokumentu apriti un darba organizāciju. Īpašu uzmanību viņš pievērš teritoriālajai plānošanai, jo pilsētas nākotnes attīstība esot viens no būtiskākajiem jautājumiem. Ikdienas darba kārtībā ir arī ceļu uzturēšana, kā arī ar zemes nomu un zemesgabalu atdalīšanu saistītie jautājumi. Runājot par iedzīvotāju zemo aktivitāti padomes sēdēs, Skrīvelis atbild diplomātiski – seniori savus jautājumus neatliek, tos iesūta vai zvana, savukārt jaunākās paaudzes iesaistīšanai visdrīzāk aktīvāk jāizmanto sociālie tīkli.