Sestdiena, 13.07.2024 02:30
Margarita, Margrieta
Pirmdiena, 7. augusts, 2023 07:51

Ikšķilē aizvadīts 24. Latvijas politiski represēto personu salidojums (FOTO)

Ogresnovads.lv
Ikšķilē aizvadīts 24. Latvijas politiski represēto personu salidojums (FOTO)
Pirmdiena, 7. augusts, 2023 07:51

Ikšķilē aizvadīts 24. Latvijas politiski represēto personu salidojums (FOTO)

Ogresnovads.lv

Sestdien, 5.augustā, Ikšķiles estrādē norisinājās Latvijas politiski represēto personu 24. salidojums.
Salidojumā piedalījās represētās personas, viņu tuvinieki, kā arī represēto personu organizāciju pārstāvji no Lietuvas un Igaunijas. Pasākuma dalībniekus uzrunāja Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkevičs, aizsardzības ministre Ināra Mūrniece, Saeimas priekšsēdētāja biedrs Jānis Grasbergs, Eiroparlamenta deputāte Sandra Kalniete, Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis.

Latvijas Politiski represēto apvienības (LPRA) priekšsēdētājs Ivars Kaļķis atklāja salidojumu, lūdzot Rēzeknes Politiski represēto kluba pārstāvjus ienest apvienības karogu. I.Kaļķis atskatījās uz paveikto šajā gadā - nozīmīgākajiem notikumiem Latvijā un apvienības dzīvē. “Šodien esam sabraukuši no vairākiem Latvijas novadiem, lai satiktos ar saviem izsūtījuma vai apcietinājuma likteņbiedriem, atcerētos drūmos pagātnes notikumus un pārrunātu šā brīža aktualitātes. Represēto personu skaits, pēc statistikas datiem, uz šī gada sākumu ir sarucis par 660 personām, kopumā esam palikuši mazāk par deviņiem tūkstošiem,” uzsvēra I.Kaļķis.

Latvijas Republikas prezidents Edgars Rinkēvičs sveica visus pasākuma dalībniekus salidojumā: “Jūsu darbs ikdienā, atgādinot par mūsu valsts un tautas traģiskajām lappusēm, esot vēl dzīviem lieciniekiem tām zvērībām, ko var pastrādāt un ko ir pastrādājis Staļina režīms, kas diemžēl šobrīd iemiesojies Krievijas Federācijas pašreizējā politikā, ir labs atgādinājums mums - tiem, kas šobrīd vada valsti un tiem, kas ir atbildīgi par mūsu valsti un tautas likteņiem-, ka ir lietas, kuras nedrīkst nekādā gadījumā atkārtot. Viena no manām darba prioritātēm, kuru esmu skaidri definējis, stājoties Valsts prezidenta amatā, ir mūsu valsts drošības stiprināšana. (..) Aicinu visus turpināt sniegt atbalstu Ukrainai visos veidos.” Valsts prezidents arī uzsvēra, ka ir vairāk jāstāsta par Latvijas valsts un tautas vēsturi un ir jāstiprina tautas nacionālā identitāte.: “Mums ir jāatgādina par mūsu tautas gan gaišajām, gan traģiskajām lappusēm, jo bez vēstures nav nākotnes.”

Arī Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Egils Helmanis uzsvēra, ka šobrīd Ukrainā mirst liels skaits iedzīvotāju un karavīru, kas cīnās par savas valsts brīvību un atbrīvošanu no okupantiem, tāpēc būtiski turpināt sniegt atbalstu Ukrainai un stiprināt Latvijas valsts drošību. Arī E.Helmaņa ģimeni skārusi 1941. gada 14. jūnija izvešana. Viņš dalījās ar sava tēva atmiņām par piedzīvoto Sibīrijā, uzsverot, ka būtiski saglabāt savu tuvinieku un tautas vēstures liecības nākamajām paaudzēm.

“Mēs šajā kara laikā esam redzējuši, kā aktieris, komiķis kļūst par cienījamu valsts prezidentu, bet cienījams valsts prezidents kļūst par nicināmu cilvēku visā pasaulē. Es novēlu mūsu valsts prezidentam kļūt par īstu valstsvīru, kas pieiet lietām sistemātiski, lai viņa sistēmā būtu viens likums un viena taisnība visiem,” sveicot E.Rinkeviču prezidenta amatā, teica E.Helmanis un dāvināja prezidentam jauno Ogres novada suvenīru – dekoratīvo šķīvi ar gleznotājas un dekoru autores Tamāras Meijas 1935.gada ilustrāciju “Lāčplēša teika”.

Latvijas Republikas aizsardzības ministre Ināra Mūrniece pauda prieku un godu piedalīties šajā salidojumā: “Brīvība un neatkarība jums ir bijušas svarīgas vienmēr, lai arī kur jūs būtu. Vai izsūtījumā Sibīrijā vai atgriežoties tolaik vēl okopētajā Latvijā, vai arī pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas. Jūs vienmēr esat zinājuši – Latvijas pamati ir mūsu cilvēki, mīlestība pret savu valsti un sarkanbaltsarkanais karogs. Arī okupācijas laikā jūs esat spējuši noturēt cilvēkos izpratni par to, kas ir patiesa un neatkarīga Latvija. Mums bija milzīga laime piedzīvot Latvijas neatkarības atjaunošanu. Un mums visiem ir milzīga laime dzīvot brīvā Latvijā. Paldies, ka dzīvojat un vienmēr esat dzīvojuši kopsolī ar Latviju! Paldies LPRA, ka esat sapratuši asākās problēmas mūsu valsts dzīvē.” I.Mūrniece arī informēja par aktualitātēm un paveikto Latvijas aizsardzības jomā, kā arī pateicās politiski represētajiem, Latvijas sabiedrībai un pašvaldībām par sniegto atbalstu Ukrainai.

Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja biedrs Jānis Grasbergs, pārstāvot Latvijas Republikas Saeimu šajā pasākumā, atklāja: “Man ir pagodinājums būt šeit starp cilvēkiem, kas ir ne tikai daļa no mūsu valsts piedzīvotās pagātnes, bet arī stingrs pamats tagadnei un mūsu nākotnei, jo jūs uz savas ādas esat piedzīvojuši Latvijas vēstures tumšākos mirkļus, tomēr aizvien kalpojat par piemēru mūsdienu jaunatnei, ko es pārstāvu Saeimā. Paldies par šiem tikumiem, domām, ko jūsu paaudze ir ielikusi, lai mēs varētu tālāk turpināties!”

Eiroparlamenta deputāte Sandra Kalniete novēlēja represētajiem labu veselību, informēja par aktualitātēm Eiropas Parlamentā un uzsvēra: “Saskaņā ar Eiropas padomes Politiskās komitejas ziņojumu, komunistiskā režīma represiju dēļ dažādās pasaules valstīs ir iznīcināti vairāk nekā 94 miljoni cilvēku. Tas ir šausminošs skaitlis. Iedomājieties, ja katru upuri pieminētu ar vienu klusuma minūti, tad klusums ilgtu 178 gadus! Lūk, tāds ir komunisma noziegumu mērogs! Ik sprīdi šajā noziegumu atzīšanas epopejā mēs, tautas, kuras bijām sagūstītas aiz dzelzs priekškara, esam izcīnījušas ar pacietību un neatlaidību, atkal un atkal atgādinot par komunisma pastrādātajām zvērībām.”

Latvijas represētos sveica arī Igaunijas represēto personu apvienības “Lauztā rudzupuķe”pārstāvis Enno Uibo un ekspedīcijas “Sibīrija” pētnieks un organizators no Lietuvas Gintautas Alekna. Savukārt salidojuma aicinājumu nolasīja LPRA valdes loceklis Pēteris Simsons.

Muzikālu priekšnesumu pasākuma apmeklētājiem sniedza dziedātāja Ieva Sutugova, aktieris Artis Robežnieks un pianists Jānis Strazds, bet pēc oficiālās daļas turpinājās saviesīgā daļa ar grupu BELLO TRIO.

Pasākumā bija iespēja pret ziedojumu iegādāties Latvijas Politiski represēto apvienības izdotās grāmatas “Skola Sibīrijā”, “Sibīrijas bērni 1949” un “Mātes Sibīrijā”, tika piedāvātas “Daugavas vanagi” dāvinātās grāmatas, varēja iegādāties Ogres novada jaunos suvenīrus - dekoratīvos šķīvjus.

Latvijas Politiski represēto personu salidojumu organizēja LPRA sadarbībā ar Ogres novada pašvaldība.

{gallery}Represeto salidojums{/gallery}