Trešdiena, 24.04.2024 15:04
Nameda, Ritvaldis, Visvaldis
Trešdiena, 7. februāris, 2024 10:18

Ikšķilē un Lielvārdē testa režīmā sāk darboties šķeldas katlumājas

Ogresnovads.lv
Ikšķilē un Lielvārdē testa režīmā sāk darboties šķeldas katlumājas
Trešdiena, 7. februāris, 2024 10:18

Ikšķilē un Lielvārdē testa režīmā sāk darboties šķeldas katlumājas

Ogresnovads.lv

Turpmāk Ikšķilē un Lielvārdē centralizēta siltumapgāde tiks nodrošināta, izmantojot atjaunīgos energoresursus (AER) – šķeldu un granulas.
Līdz šim Ikšķiles un Lielvārdes pilsētās centralizētā siltumapgāde tika nodrošināta, izmantojot tikai fosilo kurināmo – dabasgāzi, tāpēc Ogres novada pašvaldība jau 2022. gada aprīlī pieņēma lēmumu siltumenerģijas ražošanai izmantot AER.

Pāreja no dabasgāzes novērsīs būtisku siltumenerģijas tarifa iedzīvotājiem pieauguma risku, kas saistīts ar dabasgāzes cenas neprognozējamo pieaugumu.

Pašvaldības SIA “MS siltums” sagatavoja, iesniedza un 2022. gada nogalē saņēma apstiprinājumu kopumā četriem ES līdzfinansētiem projektiem. To ietvaros Ikšķilē ir pārbūvēta centralizētās siltumapgādes katlumāja Dainu ielā 4A, savukārt Lielvārdē katlumāja E. Kauliņa alejā 16. Lielvārdē izbūvētas arī divas jaunas siltumapgādes katlumājas – Spīdolas ielā 12 un Avotu ielā 17. Svarīgi, ka SIA “MS siltums” iepirkumu šķeldai veic centralizēti. Tas ļauj nodrošināt zemāku cenu, kas ietekmē arī tarifu. Šobrīd notiek iekārtu ieregulēšana un apkures padeve noris testa režīmā. To apskatīt devās arī pašvaldības pārstāvji.

Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis uzsvēra, ka galvenais šo šķeldu katlu māju izbūves ieguvums ir neatkarība no importētās dabasgāzes no Krievijas: “Zinām, kādā ģeogrāfiskā stāvoklī atrodamies, mums tuvumā notiek karadarbība un nevēlamies būt atkarīgi no agresorvalsts piegādātās dabasgāzes. Būtiski, ka tagad mēs esam patstāvīgi – mums pašiem ir pietiekoši daudz mežu, varam iepirkt šķeldu no vietējiem uzņēmējiem un būt neatkarīgi.”

Arī Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks Gints Sīviņš atzīmēja, ka, īstenojot šos projektus, domājam ilgtspējīgi, kā arī turpmāk nebūsim atkarīgi no gāzes importa. “Šķelda ir pašu atjaunīgais resurss. Tā ir drošība iedzīvotājiem, ka vienmēr būs nodrošināts siltums un nebūs vērojamas straujas tarifu izmaiņas. Šī brīža prognozes liecina, ka uz nākamo apkures sezonu tarifi varētu būt zemāki.”

Iestājoties labvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, tiks pabeigti katlumāju labiekārtošanas darbi – teritorijas sakopšana, labiekārtošana, asfaltēšana.

Ikšķile

Siltumapgādes lokā pie katlu mājas pieslēgti 19 siltumenerģijas lietotāji, no tiem 15 daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, viena individuālā māja, pašvaldības ēka, pirmsskolas izglītības iestāde un komersanta ēka. Perspektīvā plānots siltumapgādes sistēmai pieslēgt vēl divas ēkas – ēku Pārbrauktuves ielā 9B un Ikšķiles luterāņu baznīcu.

Jaunais siltumavots darbosies automātiskā režīmā ar minimālu operatoru vai cita apkalpojošā personāla iesaisti.

Ziemā tiks darbināti abi uzstādītie apkures katli, nepieciešamības gadījumā kombinējot dažādas jaudas iekārtas atbilstoši nepieciešamajai siltuma slodzei. Pavasara un rudens periodā siltuma slodzei samazinoties, pakāpeniski tiks samazināta slodze apkures katlos, nodrošinot to darbības augstu efektivitāti.

Siltumenerģijas ražotājs no AER turpmāk būs Ogres novada pašvaldības SIA “MS siltums”. Līdz šim Ikšķilē siltumapgādes pakalpojumu nodrošināja SIA “Ikšķiles māja”, kas arī turpmāk būs siltumenerģijas piegādātājs patērētājiem, saglabājot apsaimniekošanā siltumenerģijas pārvades un sadales tīklus.

Iedzīvotāju ikdiena attiecībā uz siltumapgādes komunālo pakalpojumu rēķinu saņemšanu nemainīsies – tāpat kā līdz šim siltumapgādes norēķina pieprasījums tiks saņemts no SIA “Ikšķiles māja”.

Lielvārde

Ar mērķi ir nodrošināt centralizētās siltumenerģijas apgādes sistēmas pilnīgu pāreju uz AER notika arī E. Kauliņa alejā 16, Lielvārdē, esošās siltumapgādes katlumājas pārbūve. Rezultātā pieslēgti 16 siltumenerģijas lietotāji Lāčplēša rajonā. Perspektīvā plānots pieslēgt 13 siltumenerģijas lietotājus Raiņa un Mēness ielu rajonā, kā arī Lielvārdes vidusskolu un Lielvārdes Sporta centru.

Tā kā Lielvārdē nebija pieejamas visas nepieciešamās komunikācijas, par efektīvāko risinājumu tika atzīta divu jaunu katlumāju būvniecība Avotu ielā 17 un Spīdolas ielā 12, kā rezultātā pie apkures loka atsevišķa projekta ietvaros 2023.gadā ir paplašināta esoša siltumtrase un pieslēgti jauni patērētāji – vairākas daudzdzīvokļu ēkas, kā arī Lielvārdes sākumskola un pirmskolas izglītības iestāde, kas šobrīd atrodas būvdarbu procesā.

Tādējādi ieguvēji būs arī Lielvārdes iedzīvotāji, kuru rēķini par siltumapgādi turpmāk nebūs atkarīgi no dabasgāzes cenu svārstībām. Arī turpmāk norēķini par siltumapgādi Lielvārdē notiks ar SIA “Lielvārdes Remte” starpniecību.

KONTEKSTS

Kopumā pašvaldības SIA “MS siltums” pārvalda 10 katlu mājas Ogres novadā ar kopējo uzstādīto siltuma jaudu 33,98 MW.

Ņemot vērā Latvijas klimatiskos apstākļus (apkures sezonas ilgums ir aptuveni seši mēneši gadā), enerģijas bilancē primāro vietu ieņem siltumenerģijas ražošana (64 %).

Siltumapgādes pakalpojumus sniedz atbilstoši SPRK padomes apstiprinātajiem tarifiem, kas aprēķināti atbilstoši SPRK 2010. gada 14. aprīļa lēmumam Nr.1/7 “Siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodika”.

Šķelda ir kokmateriālu atgriezumi, ko iegūst, izstrādājot mežu un apstrādājot koku. Šķeldu izmanto kā kurināmo speciālās krāsnīs, kā izejvielu granulu ražošanā, skaidu plākšņu ražošanā, skaidu brikešu ražošanā, biomasas enerģijas ražotnēs, kā arī lauksaimniecībā un dārzkopībā.

Maksu par apkuri ietekmē ne tikai siltuma ražošanas, pārvades un sadales tarifs, bet arī patēriņš. Ēku siltummezgls ir tā robeža, kur tiek noteikts tarifs, taču tālāk jau patēriņš ēkā ir atkarīgs gan no ēkas energoefektivitātes, gan iedzīvotāju paradumiem. Ārējās gaisa temperatūras pazemināšanās vienmēr ietekmēs siltuma patēriņu ēkā.

Projektēšanas darbus, iekārtu piegādi un uzstādīšanu atklāta konkursa rezultātā veica PS “PMG un COT”.

Veicamo investīciju kopējās izmaksas ir 6,7 miljoni eiro, no tām ES Kohēzijas fonda finansējums 2,2 miljoni eiro un SIA “MS siltums” līdzfinansējums 4,5 miljoni eiro. Par ES finansējuma piešķīrumu ir noslēgti līgumi ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru.