Tātad, kā savā Facebook kontā raksta deputāte, problēmas būtību var ietērpt četros galvenos punktos. Tas ir gan zemais dzimstības līmenis – jau vairākas desmitgades Latvijā nedzimst pietiekami daudz bērnu, lai kompensētu dabisko iedzīvotāju aizvietojamību, gan augstais emigrācijas līmenis – no Latvijas devušies daudzi darbspējīgi cilvēki, īpaši jaunieši. Tam seko iedzīvotāju novecošanās – cilvēki dzīvo ilgāk, kas pats par sevi ir pozitīvi, taču rada spiedienu uz pensiju un veselības aprūpes sistēmu un -  darba tirgus stagnācija – trūkst darbinieku gan zemu kvalificētiem, gan augsti specializētiem darbiem.

Deputāte uzskata, ka risinājumi un iespējas ir: 

1. Senioru iesaiste darba tirgū
- Elastīgas pensijas – iespēja strādāt daļēji arī pēc pensijas vecuma sasniegšanas, nezaudējot daļu no pensijas.
- Pārapmācība un digitālās prasmes – kursi senioriem, kas vēlas turpināt strādāt vai mainīt profesiju.
- Sociālais uzņēmējdarbības potenciāls – senioru integrācija caur sabiedriskām iniciatīvām, mentoru lomu u.c.
2. Demogrāfiskā politika
- Atbalsts jaunajām ģimenēm – pieejams bērnudārzs, mājokļa pieejamība, vecāku pabalstu sistēmas uzlabošana.
- Dzimstības veicināšana – mērķtiecīgas programmas (piemēram, 3+ ģimenes atbalsts) un pozitīvas sabiedriskās attieksmes veidošana pret ģimenes pieaugumu.
3. Produktivitātes celšana
- Investīcijas automatizācijā un tehnoloģijās – samazinot atkarību no cilvēkresursiem, iespējams kompensēt darbaspēka trūkumu.
- Izglītība un mūžizglītība – pārkvalificēt esošo darbaspēku, lai atbilstu mainīgajām darba tirgus vajadzībām.
4. Darbaspēka piesaiste un noturēšana
- Reemigrācijas politika – atgriezt emigrējušos Latvijas pilsoņus, piedāvājot nodokļu atlaides, mājokļa atbalstu vai citus stimulus.
- Mērķtiecīga, kontrolēta imigrācija – piesaistīt darbaspēku no ārvalstīm (piemēram, Ukraina, Gruzija).
- Elastīgāki darba apstākļi – attālinātais darbs, nepilna laika darbs senioriem, darba un ģimenes dzīves saskaņošana.

Savā izvērstajā ierakstā A.Vīksna analizē, ka šodien "Latvijai nepieciešama koordinēta demogrāfiskā un ekonomiskā stratēģija, kur tiek savienoti šie pasākumi vienotā plānā. Nevienam no risinājumiem nav tūlītēja efekta, taču, rīkojoties laikus, ir iespējams stabilizēt sabalansētu attiecību starp strādājošajiem un pensionāriem. Pensionēšanās vecuma celšana ir viens no biežāk apspriestajiem risinājumiem sabiedrības novecošanās un darba spēka samazinājuma kontekstā."

A.Vīksna piedāvā ieguvumus jeb plusus un nelielu to analīzi.

Plusi:
1. Mazāks slogs pensiju sistēmai
• Ilgāks darba mūžs nozīmē lielākas sociālās iemaksas un īsāku pensijas saņemšanas periodu, tādējādi stabilizējot valsts budžetu un pensiju fondu.
2. Pieredzes saglabāšana darba tirgū
• Seniori bieži ir pieredzējuši darbinieki, īpaši nozarēs kā izglītība, veselība, valsts pārvalde – to pieredze ir vērtīga.
3. Ilgāka darba dzīve – labāka garīgā un fiziskā veselība
• Pētījumi rāda, ka mērens darbs uzlabo cilvēka garīgo un fizisko stāvokli, uztur sociālo saikni un kavē novecošanās procesus.
4. Sabalansētāka darba spēka struktūra
• Ja vairāk cilvēku paliek darbā pēc 60 gadu vecuma, tas samazina spiedienu uz jauno paaudzi uzturēt pensiju sistēmu.

Arī mīnusu uzskaitījumā, deputāte norāda uz četriem galvenajiem - 

1. Ne visi var fiziski strādāt ilgāk
• Īpaši smagu fizisku darbu darītājiem (būvniecībā, lauksaimniecībā, rūpniecībā) ir grūtāk saglabāt darba spējas līdz 65–70 gadiem.
2. Mazāk darba vietu jauniešiem
• Ja vecāki darbinieki paliek amatā ilgāk, tas var samazināt iespējas jaunajiem speciālistiem tikt pie stabila darba un karjeras izaugsmes.
3. Sociālā nevienlīdzība
• Cilvēki ar augstākiem ienākumiem dzīvo ilgāk un parasti var ilgāk strādāt, bet mazāk turīgiem cilvēkiem veselības problēmas rodas agrāk. Tādējādi tiek nostiprināta nevienlīdzība.
4. Nav vienota piemērotības kritērija
• Vienāds pensijas vecums neatspoguļo atšķirības starp profesijām, darba apstākļiem un veselības stāvokli.

Svarīgi, viņasprāt, būtu pievērst uzmanību alternatīvām jeb kombinētajiem risinājumiem, tostarp - elastīgam pensionēšanās vecumam. Tas nozīmētu – ļaut cilvēkiem izvēlēties starp agrāku pensionēšanos ar mazāku pensiju vai ilgāku darbu ar lielāku pensiju.

Fiziski smagajās profesijās būtu jādod iespēja agrākai pensionēšanās, kā tas ir ieviests Skandināvijā vai Vācijā. Deputāte skaidro, ka piemaksas, nodokļu atlaides, īpaši apmācību piedāvājumi vecākiem darbiniekiem strādātu kā stimuli ilgākam darbam.