Svētdiena, 21.07.2024 22:48
Meldra, Meldris, Melisa
Sestdiena, 13. janvāris, 2024 10:15

Jaunumi valstī 2024. gadā

Apkopoja Imants Vīksne, avots: Valsts kanceleja un LV portāls
Jaunumi valstī 2024. gadā
Sestdiena, 13. janvāris, 2024 10:15

Jaunumi valstī 2024. gadā

Apkopoja Imants Vīksne, avots: Valsts kanceleja un LV portāls

2024. gada 1. janvārī stājušies spēkā 186 tiesību akti, no tiem – 39 likumi un 70 Ministru kabineta noteikumi. Savukārt spēku zaudē 152 tiesību akti, to vidū arī Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums.

Minimālā alga mazāk minimāla

Valstī noteiktā mēneša minimālā darba alga palielināta līdz 700 eiro, kas ir par 80 eiro lielāka nekā 2023. gada minimālā alga. Vienlaikus mainīsies arī minimālās stundas tarifa likmes. Stundas tarifa likmes atšķiras darbiniekiem ar dažādu darba nedēļas ilgumu; tāpat likme ik mēnesi var mainīties, jo to ietekmē apmaksājamo darba stundu skaits konkrētajā mēnesī. Piemēram, darbiniekiem, kuri strādā 5 darba dienu nedēļu un 40 stundu nedēļā, 2024. gadā lielākā minimālā stundas tarifa likme būs jūnijā – 4,3750 eiro; vairākus mēnešus (janvārī, maijā, jūlijā un oktobrī) tā būs vienāda – 3,8043 eiro.

Bargāki sodi nodevējiem

Krimināllikumā pastiprināta atbildība par noziegumiem pret valsti, kā arī genocīda, noziegumu pret cilvēci un mieru un kara noziegumu attaisnošanu. Piemēram, Krimināllikuma 80.1 pants par vairāk nekā divu personu apvienošanos organizētā grupā, nolūkā vērsties pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu, paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem. Bet valsts amatpersonu, kas nodevusi valsti, var ieslodzīt pat uz 10 gadu termiņu. Krimināllikuma X nodaļa papildināta ar jaunu 85.1 pantu, paredzot par spiegošanas organizēšanu vai vadīšanu īpaši bargu sodu – pat mūža ieslodzījumu. 

Augstāki minimālo ienākumu sliekšņi 

Garantētā minimālā ienākuma – GMI – slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā ir 137 eiro (iepriekš – 125 eiro), pārējām personām mājsaimniecībā – 96 eiro (iepriekš – 87,50 eiro); 

trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā būs 343 eiro (iepriekš – 313 eiro), pārējām personām mājsaimniecībā – 240 eiro (iepriekš – 219 eiro);

maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu sliekšņa maksimālais apmērs pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā būs 549 eiro (iepriekš – 501 eiro), pārējām personām mājsaimniecībā – 384 eiro (iepriekš – 351 eiro).

Politiskā aģitācija valsts valodā

Stājušies spēkā grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā. Priekšvēlēšanu aģitācijas periodā elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio un televīzijas programmās, publiskās lietošanas ārtelpās un iekštelpās, periodiskajos izdevumos, biļetenos, grāmatās un internetā apmaksāti priekšvēlēšanu aģitācijas materiāli izvietojami un apmaksāta priekšvēlēšanu aģitācija veicama valsts valodā, tajā skaitā latgaliešu rakstu valodā vai lībiešu valodā. Valsts valodas lietojuma prasība attieksies tikai uz apmaksātu priekšvēlēšanu aģitāciju un tās materiāliem. Aģitējot klātienē, deputāta amata kandidāti vēlētājus varēs uzrunāt arī citā valodā. Likuma grozījumi nepieciešami, lai stiprinātu valsts valodas pozīcijas priekšvēlēšanu aģitācijas jomā – mediju programmās un raidījumos, publiskās lietošanas telpās, laikrakstos un žurnālos.

Lielākas algas pedagogiem

No 1. janvāra par 12% palielinās pedagogu minimālā atalgojuma likme, savukārt pirmsskolas pedagogiem tā pieaug par 23%, izlīdzinot to ar pārējo vispārējās izglītības pedagogu zemāko mēneša darba algas likmi. Kopumā pedagogu darba samaksas palielināšanai 2024. gada valsts budžetā papildus paredzēti 96,2 miljoni eiro. Pedagogu zemākā vienas darba stundas likme no 1. janvāra pieaug no 8,50 eiro līdz 9,54 eiro, sasniedzot 1374 eiro mēnesī par slodzi 36 stundas nedēļā.

Lielākas algas mediķiem

Sertificētiem ārstiem un funkcionāliem speciālistiem zemākā mēnešalga par likmi no 1. janvāra ir 1813 eiro (+10,6%); sertificētām māsām, ārstu palīgiem 1189 eiro (+6,5%); ārstniecības atbalsta personām zemākā mēnešalga palielināsies par 6,9% jeb 56 eiro. Līdz ar zemākās darba samaksas palielinājumu, tiek paaugstināta arī no valsts budžeta apmaksāto rezidentu darba samaksa par 10,6%.

Augs elektrības rēķini mājsaimniecībām

Maksājumi par elektrību pagājušajā gadā bijuši ļoti mainīgi. Ja pirmajos mēnešos vēl bija atlaide 100 kilovatstundām, tad maijā un jūnijā jau bez atlaides rēķini kļuva lielāki. Pēc tam sekoja straujais sadales tarifu pieaugums. Šo pārmērību Saeima apturēja, no septembra līdz gada beigām nosakot 60% atlaidi tarifa fiksētajai daļai par jaudas uzturēšanu. Tā kā arī tas bija uz laiku, tika pieņemti grozījumi likumā, lai tarifu pieaugums turpmāk būtu pakāpenisks. 2024. gadā elektroenerģijas sadales maksa pieaugs par apmēram puseiro, diviem eiro mēnesī. Jaunā maksa būs redzama rēķinos, ko saņemsim februārī par janvāri.

Jāsāk šķirot mizas

Visā Latvijas teritorijā ir jāsāk vākt un šķirot dažādu veidu bioloģiskos atkritumus – banānu vai kartupeļu mizas, olu čaumalas, kafijas biezumus. Bioloģiski noārdāmo atkritumu brūno konteineru visvairāk uzstādīts Rīgā un Pierīgā, jo šajā teritorijā to dalītā vākšana bija jāsāk jau no 2021. gada. Citām pašvaldībām ar to jāsāk nodarboties vien tagad, tajā skaitā Ogres novadam. Patlaban daudzas pašvaldības pārskata saistošos noteikumus, lai bioloģiski noārdāmo atkritumu šķirošanu iekļautu obligāti apsaimniekoto sadzīves atkritumu klāstā.

Nodoklis salvetēm un baloniem

Stājušies spēkā apjomīgi grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā. Ir ieviests nodoklis tabakas izstrādājumu filtriem – 8,00 eiro par vienu kilogramu. Būtiski palielinās nodoklis nešķirotajiem sadzīves atkritumiem – no 95 eiro uz 110 eiro par tonnu šogad un vēl vairāk nākamajos gados. No šā gada vidus dabas resursu nodoklis būs jāmaksā arī par tekstilizstrādājumiem – 0,50 eiro par vienu kilogramu, bet no 2025. gada – 12,20 eiro par vienu kilogramu par mitrajām salvetēm un baloniem. 

Visi valsts aizsardzībā

No 1. janvāra valsts aizsardzības dienests 18 līdz 24 gadus veciem vīriešiem ir obligāts. No 1. septembra valsts aizsardzības mācības priekšmets vidējās izglītības programmās būs obligāts. Valsts aizsardzības dienestā noteikti papildu izpildes veidi: pieci gadi Zemessardzē, katru gadu izpildot noteiktā apjomā dienesta uzdevumus, vai arī piecu gadu laikā apgūta rezerves virsnieka programma militārās izglītības iestādē un Nacionālo bruņoto spēku vienībā. 

Garāks darba mūžs

Pensionēšanās vecums šogad paaugstinās līdz 64 gadiem un 9 mēnešiem. No 2024. līdz 2029. gadam pie tām vecuma un invaliditātes pensijām, kas piešķirtas laikā no 2012. līdz 2028. gadam, pakāpeniski tiks atjaunota piemaksa par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim. 2024. gadā šīs piemaksas piešķirs cilvēkiem, kas devās pensijā 2012., 2013. un 2014. gadā; tās izmaksās kopā ar aprīļa mēneša pensiju.

Vienkāršāk maksāt nodokļus

Lai vienkāršotu mikrouzņēmuma nodokļa piemērošanu un administrēšanu, turpmāk būs viena vienota mikrouzņēmumu nodokļa likme – 25% (līdz šim uzņēmumiem par apgrozījumu 25 000 eiro gadā nodokļa likme bija 25%, bet apgrozījuma daļai, kas pārsniedz 25 000 eiro gadā, – 40%). Līdz ar nākamo gadu būs paaugstināts slieksnis, no kura ir jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta PVN maksātāju reģistrā. Turpmāk šī reģistrācijas attieksies tikai uz tiem uzņēmumiem, kuru veikto ar PVN apliekamo darījumu kopējā vērtība gada laikā pārsniegusi 50 000 eiro.

Skarbāk pret alimentu nemaksātājiem

Valstī stingrāk tiks uzraudzīta uzturlīdzekļu maksāšana. Turpmāk ierobežojumus piemēros arī tiem alimentu nemaksātājiem, kuru bērni jau ir pilngadīgi, bet kuru vietā valsts iepriekš ir maksājusi uzturlīdzekļus. Šiem cilvēkiem varēs atņemt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības, aizliegt cedēt savus prasījumus un noteikt citus ierobežojumus. Tāpat Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija varēs bez maksas saņemt informāciju par visām uzturlīdzekļu parādnieku kredītsaistībām. Konstatējot ļaunprātīgu alimentu nemaksāšanu, piemēram, ja parādnieks pircis kādas mantas sev, nevis uzturējis bērnu, varēs uzsākt kriminālprocesu.

Atbalsts Ukrainas bēgļiem

Arī šogad Ukrainas civiliedzīvotāji Latvijā turpinās saņemt palīdzību. Atbalsta plāns attiecas gan uz tiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas jau uzturas Latvijā, gan uz tiem, kas vēl ieceļos. Provizoriski 2024. gadā Latvijā no jauna varētu ierasties aptuveni 12 000 Ukrainas civiliedzīvotāju. Atbalsta pasākumiem atvēlēti 70 miljoni eiro, paredzot iespēju šo summu arī palielināt. Šobrīd Latvijā jau reģistrēti vairāk nekā 32 000 Ukrainas civiliedzīvotāju, kuri saņem palīdzību no pašvaldībām, savukārt vairāk nekā 61 000 ukraiņu ir izsniegtas termiņuzturēšanās atļaujas un ilgtermiņa D vīzas.

Gada zīriņš

Latvijas Ornitoloģijas biedrība par 2024. gada putnu izvēlējusies mazo zīriņu (Sternula albifrons). Mazo zīriņu Latvijā var novērot samērā reti. Tas ir skaists putns ar smalku balsi un ar ātru, tauriņam līdzīgu lidojumu. Sugas nosaukums labi raksturo atšķirību – pēc izmēra mazākais no visām Eiropā sastopamajām zīriņu sugām – pieaugušam putnam ķermeņa garums no 21 līdz 25 centimetriem, bet svars – ap 45 gramiem. Latvijā mazie zīriņi novērojami vasaras tērpā – tiem ir dzeltens knābis ar melnu galu, melna cepurīte ar baltu pieri, balts ķermenis, gaiši pelēki spārni un oranžas kājas. Latvijā mazais zīriņš novērojams no aprīļa vidus līdz septembra vidum, bet ziemu tas pavada Atlantijas okeāna Āfrikas piekrastē.